Piektdien, 2016.gada 26. augustā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts piedalījās Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sapulcē Grobiņā, kur aicināja piekrastes pašvaldības īpašu uzmanību pievērsa klimata pārmaiņām, kas var negatīvi ietekmēt aptuveni 2/3 no jūras krasta kopgaruma.
„Zinātnieki prognozē, ka pēc 30 gadiem mūsu zemē noskalošanās riskam būs pakļauti aptuveni 330 km jeb 2/3 no jūras krasta kopgaruma. Līdz ar to pašvaldībām ir jāapzina un jāīsteno ilgtspējīgi risinājumi piekrastes teritoriju attīstībai, lai ne tikai piesaistītu apmeklētājus, bet vienlaikus nodrošinātu arī dabas un kultūras vērtību saglabāšanu,” uzsvēra Eglīts.
Viņš uzslavēja piekrastes pašvaldības, kas nepārtraukti gādā gan par apmeklētāju piesaisti un ērtībām, gan vietējo iedzīvotāju nodarbinātības iespējām: „Turklāt visi uzlabojumi veicina arī dabas vērtību saglabāšanu, jo tiek saskaņoti ar attiecīgajiem dienestiem dabas un vides aizsardzības jomā.”
Pēc VARAM apkopotās informācijas pēdējo 5 gadu laikā piekrastes pašvaldībās ieguldījumi veikti 132 vietās. Šo projektu rezultātā daudzviet ir atjaunoti stāvlaukumi, nobrauktuves uz jūru, skatu torņi, ierīkotas pastaigu takas, laipas. Jūras tuvumā var piedalīties dažādos kultūras, izziņas vai veselības veicināšanas pasākumos un ūdenssporta apmācībās.
Raksturojot VARAM un piekrastes pašvaldību sadarbību, Jānis Eglīts sacīja, ka kopīgu diskusiju rezultātā VARAM ir sagatavojusi pirmo nacionāla līmeņa tematisko plānojumu - Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.
Piekrastes publiskās infrastruktūras plānojumā kopīgi ar pašvaldībām izdalītas 60 attīstāmās vietas un katrai attīstāmai vietai doti ieteikumi, lai tūristu plūsmu organizētu atbilstoši dabas un vides aizsardzības prasībām. „Ikviena piekrastes pašvaldība ir aktīvi līdzdarbojusies plānojuma izstrādē, lai veicinātu saudzīgu piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu, kā arī veidotu pievilcīgu rekreācijas telpu. Par to visām piekrastes pašvaldībām un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienībai liels paldies!”
Jānis Eglīts arī atgādināja, ka piekrastes plānojuma izstrāde ir tikai sākums turpmākajam kopīgajam darbam, jo konkrētu objektu attīstīšana ir katras pašvaldību rokās. Lai sniegtu atbalstu piekrastes pašvaldībām dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, jau drīzumā šim mērķim būs pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums 15 miljonu eiro apmērā.
*Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība (LPPA) dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 16 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir kopīga problēmu risināšana un savu interešu aizstāvēšana valsts līmenī. LPPA galvenais jautājums – sabiedrības pieprasījuma, pašvaldību attīstības interešu līdzsvarošana ar dabas un vides aizsardzības prasībām.
