Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību - retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Aizsargājamās teritorijas Latvijā
Dabas rezervāti ir cilvēku darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. Latvijā ir izveidoti 4 dabas rezervāti: Moricsalas (1912), Grīņu (1936), Krustkalnu (1977) un Teiču rezervāts (1982).
Nacionālie parki ir plaši apvidi ar nacionāli nozīmīgiem izciliem dabas veidojumiem, cilvēka darbības neskartām vai mazpārveidotām ainavām, biotopu daudzveidību, kultūras un vēstures pieminekļu bagātību. Līdztekus dabas aizsardzībai, nozīmīgu vietu ieņem zinātniskā izpēte, izglītošana un atpūtas organizēšana. Latvijā ir 4 nacionālie parki: Gaujas nacionālais parks (1973), Ķemeru nacionālais parks (1997), Slīteres nacionālais parks (2000) un Rāznas nacionālais parks (2007).
Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. To mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību. 1997. gadā Latvijā ir izveidots Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Tas ir iekļauts starptautiskajā biosfēras rezervātu tīklā.
Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, un ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Latvijā ir 42 dabas parki, no kuriem pazīstamākie ir Engures ezera dabas parks, Papes dabas parks, Tērvetes dabas parks un dabas parks “Daugavas loki”. Informāciju par visiem dabas parkiem iespējams iegūt šeit.
Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājami koki – dižkoki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Latvijā tiek aizsargāti 206 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, 89 dendroloģiskie stādījumi un 60 alejas. Zinātniskais pamatojums ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu robežu izmaiņām un jaunu dabas pieminekļu izveidošanai.
Dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamas savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamus biotopus. Latvijā pavisam ir 261 dabas liegums. Informāciju par visiem dabas liegumiem iespējams iegūt šeit.
Aizsargājamās jūras teritorijas ir vietas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, kuras izveidotas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējoši putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. Latvijā ir izveidotas 7 aizsargājamas jūras teritorijas.
Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu metožu pielietošanu. Latvijā ir 9 aizsargājamo ainavu apvidi, piemēram, AAA “Vestiena” un AAA “Vecpiebalga”.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek izveidotas un apsaimniekotas saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī ar to dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Starptautiskie aizsargājamo teritoriju tīkli
Pavisam Latvijā ir 683 ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – daudzas no tām ietilpst arī starptautiskos aizsargājamo teritoriju tīklos.
- Starptautiskas nozīmes mitrāju, jeb Ramsāres vietas
- Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000
- Starptautiskais biosfēras rezervātu tīkls
- HELCOM aizsargājamās jūras teritorijas
Informācija zemes īpašniekiem
Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos, jūras piekrastē, upju un ezeru aizsargjoslās
Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās zemes īpašniekiem ir iespēja saņemt kompensācijas atbilstoši likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” noteiktajam.
Atbildes biežāk uzdotajiem jautājumiem un ar likumā paredzēto kompensāciju saņemšanas kārtību var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļā Kompensācijas.
Dati par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, sugām un biotopiem ir pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols.
