Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015
No 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomē. Prezidentūras pusgadā Latvija noteica ES Padomes dienas kārtību, kā arī ieguva ļoti noderīgu pieredzi politisko un ekonomisko procesu veidošanā Eiropas līmenī. Tā bija iespēja ikvienam no mums parādīt Latviju kā profesionālu, attīstītu valsti, iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām, kā arī popularizēt vietējās preces un pakalpojumus.
Prezidentūra ES Padomē tika īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Trio prezidentūru 2014.gada 1.jūnijā ievadīja Itālija, tai sekoja Latvija, un 2015.gada otrajā pusē to noslēdza Luksemburga.
Trīs galvenie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015 (turpmāk – Latvijas prezidentūras) programmas principi - iesaistīšanās, izaugsme un ilgtspēja.
Savukārt Latvijas prezidentūras prioritārie darbības virzieni bija:
- informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai;
- konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībai;
- ES lomas stiprināšana globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos.
Plašāku informāciju par Latvijas prezidentūru ES Padomē iespējams iegūt Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta mājaslapā - šeit.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) nodrošināja sekmīgu Latvijas prezidentūras norisi atbilstoši savai kompetencei, t.i., vides aizsardzības, reģionālās attīstības un informācijas sabiedrības jomās.
Galvenie jautājumi Latvijas prezidentūras laikā VARAM kompetences jomās
Vides aizsardzībā Eiropas Savienības ietvaros
-
Klimata jomā:
Darbs ar vairākiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir uzlabot ES regulējumu klimata politikas jomā, tai skaitā, vienošanās panākšana par lēmuma projektu, ar kuru iecerēts izveidot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves, lai panāktu, ka emisiju kvotu tirgus funkcionē. -
Resursu efektīvas izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomā
Darbs pie pie iniciatīvām, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu un palielinātu resursu efektīvu izmantošanu. -
Gaisa aizsardzības jomā
Darbs pie ES regulējuma pilnveidošanas, lai uzlabotu gaisa kvalitāti ES, nosakot ierobežojumus gaisu piesārņojošo vielu emisijām, kā arī paredzot ierobežot noteiktu vielu emisijas no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. -
Dabas aizsardzības jomā
Diskusijas organizēšana ar nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem par ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešanas sekmēm un trūkumiem, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas Komisijai ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vidus termiņa izvērtējuma sagatavošanā.
Starptautiskā līmenī
- Klimata jomā
ES un tās dalībvalstu nostājas sagatavošana, koordinēšana un pārstāvēšana starptautiskajās sarunās par jaunu vienošanos klimata politikas jomā periodam pēc 2020. gada, t.s. jaunais Kioto protokols, ko plānots apstiprināt 2015. gada decembrī Parīzē. - Starptautiskie jautājumi ķīmisko vielu pārvaldības jomā
ES dalībvalstu viedokļu sagatavošana un koordinēšana triju ANO konvenciju (Stokholmas, Bāzeles un Roterdamas) dalībpušu sanāksmei saistībā ar ķīmisko vielu pārvaldības jautājumiem.
Reģionālās attīstības jomā
-
Teritoriālās attīstības mērķu īstenošanas rezultātu novērtēšana un sākotnējās diskusijas nodrošināšana par to, kā līdz šim teritoriālās attīstības mērķis ir ticis ieviests un kādas izmaiņas būtu nepieciešamas teritoriālās attīstības mērķu īstenošanas uzlabošanai. Rezultātā tiks sagatavots pamats nākamajai prezidentūrai lēmuma pieņemšanai par teritoriālās attīstības mērķu pārskatīšanas nepieciešamību.
-
ES pilsētprogrammas satura izstrāde, ES līmenī atzīstot un stiprinot mazo un vidējo pilsētu lomu teritoriālās attīstības jomā. Latvijas prezidentūras laikā tiks organizētas diskusijas, kuru ietvaros identificēti iespējamie turpmākie attīstības virzieni atbilstoši mazo un vidējo pilsētu izaicinājumiem un attīstības potenciālam. Tādējādi tiktu līdzsvarotas līdzšinējās ES līmeņa diskusijas, kurās dominējuši metropoļu un lielo pilsētu aspekti.
-
Papildus VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju būs atbildīga par jautājumu virzību, kas saistīti ar ES fondu finansējuma plānošanu un efektīvu izmantošanu reģionālās attīstības veicināšanā.
Informācijas sabiedrības jomā
-
Sniegt ieguldījumu informācijas sabiedrības stiprināšanā ES un veicināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pilnīgāku izmantošanu dažādos tautsaimniecības sektoros, tādējādi attīstot un stiprinot ES digitālo potenciālu.
-
Veicināt augsta līmeņa publisko diskusiju ES par digitālo tēmu un tās nozīmību ekonomiskās attīstības, sociālo inovāciju un labas pārvaldības jomās.
-
Turpināt virzību likumdošanas iniciatīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību, akcentējot sadarbspējas, savietojamības un publiskās pārvaldes modernizācijas jautājumus.