Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Zaļais publiskais iepirkums (turpmāk – arī ZPI) ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldības iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju, ar kura palīdzību iespējams:

• samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece vai pakalpojums atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana → lietošana → pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);
• veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, samazinot toksisko ķīmisko vielu saturu tīrīšanas līdzekļos uzlabo dzīves un darba vides apstākļus, transports ar samazinātu izmešu apjomu veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos un saslimstības ar elpvadu slimībām riska samazināšanos;
• panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek veikts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.

Latvijā zaļā publiskā iepirkuma principus nosaka Ministru kabinets. Tas regulē kārtību, kādā tiek piemērots zaļais publiskais iepirkums un kontrolēta tā izpilde, kā arī nosaka preču grupas, kurām tiek piemērots zaļais publiskais iepirkums, un prasības un kritērijus zaļo publisko iepirkumu konkursa dalībnieku atbilstības vērtēšanai (19. pants, PIL). Arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 28. pants nosaka, ka veicot iepirkumus, kuriem šī likuma ietvaros nav noteiktas īpašas prasības, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pēc iespējas jāvadās atbilstoši zaļā publiskā iepirkuma principiem (Sabiedrisko pakalpojumu…, 2017).

No 2017. gada 1. jūlija ZPI piemērošanas kārtību Latvijā nosaka MK noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Šie noteikumi arī nosaka preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma procedūra (1. pielikums):

1. Biroja papīrs.

2. Drukas iekārtas.

3. Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra.

4. Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi.

5. Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi.

6. Iekštelpu apgaismojums.

7. Ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Noteikumi arī nosaka ZPI kritērijus preču un pakalpojumu grupām, kurām ZPI piemērojams brīvprātīgi, piemēram, biroja ēku būvniecība, elektroenerģija un ceļu būve.

Vai PIL 9. panta un 10. panta kārtībā veiktā iepirkumā obligāti piemērojami zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, ja tiek iepirkti Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumā norādītās preces, pakalpojumi vai būvdarbi?

PIL 19. panta pirmā daļa noteic pasūtītāja pienākumu, sagatavojot iepirkumu, ņemt vērā saskaņā ar šā panta otro daļu noteiktās prasības, kuras nosaka MK, un nav paredzēti izņēmumi iepirkumiem, uz kuriem šis pienākums neattiektos. Ja konkrētajai preču, pakalpojumu vai būvdarbu grupai saskaņā ar MK noteikumiem zaļā publiskā iepirkuma kritēriji ir jāpiemēro obligāti, tie piemērojami minēto MK noteikumu paredzētajā apjomā neatkarīgi no iepirkuma veida. Turklāt jēdziens “kritēriji” ir vērtējams plaši, atkarībā no MK noteikumos attiecībā uz konkrēto iepirkuma priekšmetu paredzētā – ne vien saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji, bet arī tehniskajās specifikācijās iekļaujamās prasības, iepirkuma līguma izpildes noteikumi un to kontroles kārtība.

Vai Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) regulējums ir obligāti jāpiemēro iepirkuma procedūrā, kuras galvenais iepirkuma priekšmets (piemēram, būvdarbi) nav iekļauts Noteikumu 1.pielikumā, bet kāda no iepirkuma priekšmeta sastāvdaļām (piemēram, iekštelpu apgaismojums) ir prece vai pakalpojums, kuram Noteikumu regulējums piemērojams obligāti? 

Saskaņā ar Noteikumu regulējumu pasūtītājam attiecībā uz Noteikumu 1. pielikumā ietvertajām preču un pakalpojumu grupām ir pienākums piemērot Noteikumu prasības.

Līdz ar to pasūtītājam, veicot iepirkumu, kura ietvaros tiek iepirktas arī tādas preces vai pakalpojumi, uz kuriem obligāti attiecināmas zaļā publiskā iepirkuma prasības, ir pienākums uz noteikto iepirkuma priekšmeta daļu attiecināt Noteikumu 1. pielikumā ietvertās prasības attiecīgajai preču vai pakalpojumu grupai.

Piemēram, ja tiek organizēts būvdarbu iepirkums, kura ietvaros tiek veikta arī iekštelpu apgaismojuma nomaiņa, pasūtītājam ir pienākums, sagatavojot iekštelpu apgaismojuma nomaiņas tehnisko specifikāciju, iekļaut tajā norādījumus un vides aizsardzības pasākumu prasības, kas noteiktas Noteikumu 1. pielikumā attiecībā uz iekštelpu apgaismojuma nomaiņu vai renovāciju.

Saskaņā ar ES iepirkuma direktīvām (2014/24/ES un 2014/24/ES) un PIL (21.pants), ja pasūtītājs plāno iegādāties būvdarbus, preces vai pakalpojumus ar īpašām vides aizsardzības prasībām, tas var tehniskajās specifikācijās, piedāvājuma izvēles kritērijos vai iepirkuma līguma izpildes noteikumos prasīt ekomarķējumu kā pierādījumu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu atbilstībai ZPI prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu, un ir piemērotas, lai noteiktu iepirkuma priekšmetā esošo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturojošās pazīmes;

2) marķējuma prasības sagatavotas pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

3) marķējums apstiprināts, izmantojot atklātas un caurskatāmās procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas, t.sk. valsts institūcijas, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;

4) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

5) marķējuma prasības nosaka persona, uz kuru piegādātājam, kas piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.

Šīm prasībām atbilst I tipa jeb ISO 14024 ekomarķējumi, kuru pamatā esošos kritērijus noteikusi neatkarīga iestāde un kuru uzrauga, izmantojot sertifikācijas un revīzijas procesu. Šie marķējumi ir labi pārredzams, ticams un neatkarīgs informācijas avots. Marķējumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

• uz marķējumu attiecināmo prasību pamatā ir zinātniski pierādījumi;
• ekomarķējumu pieņem, piedaloties visām ieinteresētajām personām, piemēram, valsts iestādēm, patērētājiem, ražotājiem, izplatītājiem un vides aizsardzības organizācijām;
• tas ir pieejams visām ieinteresētajām personām.

Publiskā iepirkuma veicēji var pieprasīt, lai tiktu ievēroti konkrēta ekomarķējuma pamatā esošie kritēriji un lai ekomarķējumu varētu izmantot kā vienu no atbilstības pierādījumu veidiem. Taču iepirkuma veicējiem nav tiesību pieprasīt, lai produktam būtu specifisks ekomarķējums - arī citi ekomarķējumi un cita veida pierādījumi, piemēram, tehniskā dokumentācija, kas pierāda atbilstību izvirzītajām prasībām, ir jāņem vērā.

Jaunās publiskā iepirkuma direktīvas paredz, ka pretendenti kā pierādījumu iesniegt pašdeklarācijas vai citus trešās puses neapstiprinātus pierādījuma veidus drīkst tikai tad, ja spēj pierādīt, ka viņi nevarēja iegūt ekomarķējumu no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ.

Daudzās preču grupās, īpaši būvniecībā, transporta un elektropreču sektoros, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nepietiek tikai ar sākotnējo investīciju novērtējumu. Arī produktu lietošanas laikā var rasties būtiskas izmaksas. Tā piemēram, būvējot ēku, būtu jāņem vērā ne tikai tās projektēšanas un būvniecības izmaksas, bet arī uzturēšanas un enerģijas izmaksas.

Šo pilnīgo izmaksu novērtēšanai tiek izmantota aprites cikla izmaksu aprēķina metode, kas ļauj novērtēt produkta vai projekta pilna aprites cikla laikā radītās izmaksas:

i) izmaksas, kas saistītas ar iegādi;

ii) lietošanas izmaksas, piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš;

iii) apkopes izmaksas;

iv) aprites cikla beigu izmaksas, piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas.

Ar dzīves cikla izmaksu aprēķina starpniecību iespējams ne tikai samazināt sākotnējās investīcijas un tekošās izmaksas, bet arī mazināt radīto ietekmi uz vidi. Ar dzīves cikla izmaksu aprēķina palīdzību ikviens var izvēlēties ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu ilgtermiņā, jo sākotnēji augstākā videi draudzīgas preces cena tiek kompensēta ar daudz zemākām lietošanas un utilizācijas izmaksām, kopumā samazinot ar preces lietošanu saistītās izmaksas. Atsevišķām preču grupām, piemēram, ēkām ekspluatācijas izmaksas var veidot līdz pat 85 % no to aprites cikla izmaksām.

Lai saņemtu precīzu paredzamo izmaksu atainojumu, svarīgi ņemt vērā preces aprites cikla ilgumu – jo ilgāks preces kalpošanas laiks, jo retāk ir nepieciešams to nomainīt, kas arī nodrošina ietaupījumu. To var labi redzēt piemērā ar apgaismojumu – lai arī LED spuldzes ir dārgākas par kvēlspuldzēm, tās kalpo 15 reizes ilgāk un patērē tikai desmito daļu no elektroenerģijas. Tādēļ, lietojot LED spuldzes, šo spuldžu aprites cikla laikā ir iespējams krietni ietaupīt.

Lai atvieglotu pasūtītāju darbu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi ACI aprēķina rīku enerģiju patērējošām precēm un būvniecības projektiem.

Šis rīks var tikt izmantots piedāvājumu izvērtēšanā, lai noskaidrotu produkta kopējās aprites cikla (iegādes un lietošanas) izmaksas, kas iestādei/organizācijai radīsies produkta iegādes un kalpošanas laikā. Šis rīks var arī palīdzēt labāk plānotu iepirkumus un salīdzināt cik “zaļais” produkts izmaksātu salīdzinājumā ar konvenciālo produktu.

Nē, jo, lai arī MK noteikumu Nr. 353 1. pielikumā attiecībā uz atsevišķām preču grupām paredzēta šāda prasība, IUB skaidro, ka ES un ASV līgums par Energy Star piemērošanu ir beidzies 2018. gada 20. februārī, kā arī informācija par energoefektivitātes kritērijiem attiecīgajā tīmekļvietnē nav atrodama, līdz ar to pasūtītājam tehniskajās specifikācijās jāiekļauj konkrēti  kritēriji attiecībā uz nepieciešamo energoefektivitātes līmeni vai jāatsaucas uz citiem aktuāliem un pieejamiem kritērijiem.

Plānojam organizēt semināru, kura laikā tiek paredzēta kafijas pauze. Ņemot vērā, ka nosacījumi zaļā iepirkuma publicēšanai šajā dokumentā attiecas uz ēdināšanas pakalpojumiem, vai iepirkumā, kura viens no iepirkuma priekšmetiem ir ēdināšanas pakalpojums drīkst noteikt uzvarētāju izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kuru nosaka ņemot vērā tikai cenu (lētāko piedāvājumu), protams, ievērojot nosacījumu par ZPI prasībām Tehniskajā specifikācijā.

ZPI piemērošana ir obligāta veicot iepirkumus, kur galvenais iepirkuma priekšmets un mērķis ir ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana, kas CPV klasifikatorā atpazīstama ar kādu no sekojošiem CPV kodiem:

Savukārt pakalpojumiem, kuru primārais mērķis nav ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana, piemēram, semināru organizēšanas pakalpojumi (CPV kods - 79951000-5), kuros kā atsevišķa komponente iespējama kafijas paužu un/vai ēdināšanas nodrošināšana, to ietvaros ZPI prasības un kritēriji pēc iespējas piemērojami brīvprātīgi.

Līdzšinējā MK noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” piemērošanas prakse liecina, ka pilnā apmērā nav iespējams attiecināt šo noteikumu 1.pielikuma 4.2. sadaļas ”ZPI prasības un kritēriji ēdināšanas pakalpojumiem” prasības un kritērijus pilnīgi visiem iepirkumiem, kuros potenciāli iespējama ēdināšanas pakalpojuma sniegšana. Vienlaikus atzīmējam, ka minētās prasības ievērošanas kontrole, piemēram, semināru organizēšanas pakalpojumu iepirkumos ir praktiski neiespējama.

Zaļmaldināšana ir nepamatoti vai maldinoši apgalvojumi par produkta, pakalpojuma, tehnoloģiju vai uzņēmuma ietekmi uz vidi. Ar tā palīdzību uzņēmumi vai produkti tiek pozicionēti videi draudzīgāki, nekā tie patiesībā ir. Augot pieprasījumam pēc videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, pieaug arī uzņēmumu vēlme savu produkciju tirgū pozicionēt kā videi draudzīgu. Līdz ar to zaļmaldināšanu arī izmantot, lai atšķirtu uzņēmuma produktus vai pakalpojumus no saviem konkurentiem, solot augstāku efektivitāti vai citus sociālekonomiskos ieguvumus.

Privātpersonas, sastopoties ar šādu negodīgu komercpraksi, ar sūdzību var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Savukārt valsts pārvaldes iestādēm šādas prasības ir jāparedz līgumā. Pārtikas preču piegādes vai ēdināšanas pakalpojumu gadījumā pārbaudes veic arī Pārtikas un veterinārais dienests.

Nē, šādu iepirkumu nevar uzskatīt par atbilstošu zaļā iepirkuma prasībām. Pasūtītājam, veidojot iepirkuma dokumentāciju, tehniskajā specifikācijā jānorāda konkrētas prasības un katrai no  prasībām jānorāda arī atbilstošās prasības ievērošanas pārbaudes metodes. Pretendentam apliecinājumā jānorāda, kā tiks ievērotas tās prasības, kuras izvirzītas tehniskajā specifikācijā: zem katras no apliecinājuma pozīcijām nepieciešami atbilstoši pierādījumi. Deklaratīvs apliecinājums par videi draudzīgas būvniecības pamatprincipu ievērošanu, turklāt bez sasaistes ar pasūtītāja tehnisko specifikāciju, nav pietiekošs, lai iepirkumu atzītu par ZPI prasībām atbilstošu.

Jāpiemēro visi ZPI kritēriji, kas noteikti MK Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” noteikumu 1. pielikumā.

Nē, ja tehniskajā specifikācijā minētās prasības deklarētas tikai vispārīgā formā.

Lai iepirkumu atzītu par zaļā iepirkuma prasībām atbilstošu, pasūtītājam:

• jāizvirza noteikti atlases kritēriji, kas ļauj pārliecināties par pretendenta spējām projektēt zema enerģijas patēriņa ēku;
• tehniskajā specifikācijā jānorāda konkrētas prasības ēkas un apgaismojuma energoefektīviem risinājumiem. Tāpat jānorāda prasību izpildes pārbaudes metodes;
• piedāvājumu izvērtēšanas kritērijos jāiekļauj arī zaļā iepirkuma kritēriji un to īpatsvaram jābūt ne mazākam par 20 % no punktu kopskaita.

Iepirkuma dokumentācijas veidošanai ieteicams izmantot ZPI vadlīnijas, skat.: https://drive.google.com/file/d/1zV02f5Dc6DUP5bJVo3I53c6UxPTvBWWd/view

Šobrīd izstrādājam iepirkuma dokumentāciju vienam no būvdarbu iepirkumiem - jaunas biroju ēkas būvniecībai. Izskatot MKN Nr.353 par ZPI prasībām un kritērijiem, piemērojamo kritēriju un prasību klāsts ir ļoti plašs. Lūdzu Jūsu viedokli, cik daudz un kādi kritēriji un prasības būtu jāiekļauj būvdarbu iepirkumā, lai to akceptētu kā zaļo iepirkumu.

Atbilstību zaļajam iepirkumam nevar vērtēt tikai pēc piemēroto kritēriju skaita. Jāvērtē:

• to atbilstība konkrētajam projektam;
• vai tie veido pārskatāmu sistēmu katrā no būvdarbu posmiem;
• vai tie samazina būtisku projekta ietekmi uz vidi.

Iepirkuma dokumentācijas veidošanai ieteicams izmantot ZPI vadlīnijas, skat.: https://drive.google.com/file/d/1zV02f5Dc6DUP5bJVo3I53c6UxPTvBWWd/view

Jā, ja pakalpojuma ietvaros ir gaismas ķermeņu/spuldžu nomaiņa, tad uz gaismas ķermeņiem/spuldzēm attiecas atbilstošās ZPI prasības un kritēriji. Uz to pakalpojuma daļu, kas saistīta ar esošās elektroenerģijas apgādes sistēmas apkopi un remontu, šādu prasību nav.

Nē, skolas sporta stadiona – sporta laukuma ārējā apgaismojuma ierīkošanai zaļais iepirkums obligāti nav piemērojams.
ZPI piemērošanu āra apgaismojumam nosaka MKN Nr. 353. 1. pielikuma (preču un pakalpojumu grupas, kurām ZPI piemērojams obligāti) 7. sadaļa: Ielu apgaismojums un satiksmes signāli, kura ievaddaļā ir noteikta šī pielikuma darbības sfēra: gājēju ceļu un veloceliņu funkcionālais apgaismojums, kā arī ielas braucamas daļas apgaismojumu.

PIL 42. panta (4) daļā norādīts, ka Pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja no dienas, kad pasūtītājs vienpusēji atkāpies no šā panta otrās daļas 1. punktā minētā publiska piegādes, pakalpojuma vai būvdarbu līguma, vispārīgās vienošanās par piegādi, pakalpojumiem vai būvdarbiem vai pakalpojumu vai būvdarbu koncesijas līguma, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši. Savukārt MK noteikumos Nr. 353. 1. pielikuma 4. sadaļā pie Pretendentu atlases norādīts:  Ja līgumslēdzējs (piegādātājs) pēdējo trīs gadu laikā nav pārkāpis tādu produktu piegādes līgumu nosacījumus, kuri noslēgti saistībā ar ZPI.

Ievērojot normatīvo aktu subordināciju, kur likums ir augstākstāvošs tiesību akts kā Ministru Kabineta noteikumi, jāievēro Publisko iepirkumu likums un jāattiecina 12 mēnešu periodu. Šo pretrunu novērsīsim tuvākajā laikā.

MK noteikumos Nr. 353. 1. pielikuma 4. sadaļā pie piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem attiecībā uz videi draudzīgu transportu ir norāde uz EURO 5 vai V atgāzu emisiju standartu, bet savukārt VARAM tīmekļa vietnē pieejamās vadlīnijās atbilstošā punktā ir norāde uz atbilstību EURO 6 vai VI atgāzu emisiju standartu.

Šobrīd Vadlīniju projekti ir saskaņošanas procesā un atbilstošais kritērijs būs EURO 5 vai V atgāzu emisiju standarts.

Par atbilstīgu iesakām norādīt tādu produktu piegādi, ko veiks ar transportlīdzekļiem, kas atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem. Pretendentam jāiesniedz to transportlīdzekļu saraksts, ko izmantos pārtikas produktu piegādei, un šo transportlīdzekļu tehnisko datu lapas, kurās norādīti attiecīgie emisiju līmeņi. Atgādinām, ka līguma darbības laikā produktu saņēmējam ir jāpārliecinās, ka produktus piegādā ar sarakstā norādītajiem transportlīdzekļiem.

A1 kritērija redakcija:

A1 Primārās enerģijas patēriņa novērtējums un primārās neatjaunojamās enerģijas maksimālais slieksnis.

Ēku jaunas būvniecības iepirkumiem būves kopējās primārās enerģijas patēriņa novērtējums kWh/m2 gadā atbilst A+ klasei un primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņa novērtējums nepārsniedz 60 %.

Ēku pārbūves darbu iepirkumā būves kopējo primāro enerģijas patēriņa novērtējumu var noteikt A klases līmenī, tai skaitā primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņa novērtējums ir lielāks par 60 %.

Skaidrojums:

A1 kritērijs gan jaunbūvēm, gan pārbūvēm izpildāms arī sasniedzot neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa novērtējumu kWh/m2, kas atbilst A+ klasei.

Skaidrojums attiecināms uz visiem ēku tipiem, kas ietverti 8. nodaļā.