Iepakojums – precēm un produktiem pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu produktu – izejvielu un gatavas preces – un iepazīstinātu ar to visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.Iepakojums
2018. gada 28. novembrī stājās spēkā grozījumi Iepakojuma likumā. Atbilstoši šiem grozījumiem no 2019. gada 1. janvāra plastmasas iepirkumu maisiņi netiek izsniegti bez maksas tirdzniecības vietās. Normatīvais regulējums neparedz noteikto maksu par plastmasas iepirkumu maisiņiem, to komersants ir tiesīgs noteikt pēc saviem ieskatiem. Ierobežojums ir attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.
Izņēmums paredzēts tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem (materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus), kuri ir nepieciešami nefasētai pārtikai. Ievērojot šos nosacījumus, ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus arī turpmāk varēs saņemt par brīvu.
2002.gada 9.janvārī stājās spēkā Iepakojuma likums, kura mērķis ir nodrošināt iepakojuma ražošanas attīstību, progresīvu iepakošanas tehnoloģiju ieviešanu un racionālu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu izveidi valstī un tādējādi samazinot izlietotā iepakojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Likums nosaka, ka iepakotājs ir atbildīgs par tā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, kas radies viņa darbības rezultātā, un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats vai slēdz līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju. Uzņēmuma pienākums ir informēt sabiedrību par izlietotā iepakojuma dalītas savākšanas iespējām, iepakojuma marķējuma nozīmi un iepakojuma atkārtotu lietošanu.
Dabas resursu nodokļa likums, kas stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī, paredz, ka nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem nodokļa maksātājs no 2007.gada 1.janvāra nemaksā, ja tas nodrošina normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī, ja ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Valsts vides dienestu līgumu par šīs sistēmas piemērošanu; vai ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā. Ministru kabinets 2017.gada 16.augustā pieņēma noteikumus Nr.480 ”Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”, kuros ir noteiktas prasības izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī kārtība, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, iesniedzot Valsts vides dienestam izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas plānu un citus dokumentus, var pretendēt uz dabas resursu nodokļa samaksas atbrīvojumu. Noslēdzot apsaimniekošanas līgumu, atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas apsaimniekotājam var piešķirt ne ilgāk kā uz trijiem gadiem. Līdz 2017.gada 18.augustam atbrīvojuma piemērošanu regulēja Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1293 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem".)
Eiropas Savienības līmenī iepakojuma jautājumus regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīva 2004/12/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīva 2005/20/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.
ES direktīvas un Latvijas likumdošana uzliek arvien lielākas prasības jautājumos par iepakojuma atkārtotas lietošanas un reģenerācijas apjomiem, tādējādi liekot sabiedrībai saudzīgāk izturēties pret vidi un dabas dotajiem resursiem.
Izlietotā iepakojuma efektīva savākšana un pārstrāde lielā mērā ir atkarīga no tā, vai tas ir sašķirots vai ne. Tieši te iedzīvotāji var dot vislielāko ieguldījumu – šķirojot savus atkritumus, izlietoto iepakojumu.
Katru gadu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu par Latvijas Republikā gadā radītā iepakojuma veidiem un resursu atgūšanas apjomiem. Ziņojumi latviešu valodā pieejami šeit.
28.12.2017. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tika prezentēts izstrādātais Informatīvais ziņojums par tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un iespējām izdarīt grozījumus Latvijas normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu
04.06.2010. SIA „Alus un dzērienu iepakojuma savienība” iesniegusi Vides ministrijai SIA „PricewaterhouseCoopers” veikto pētījumu „Izlietotā dzērienu iepakojuma apsaimniekošana – atkritumu dalītās vākšanas (konteineru) sistēmas salīdzinājums ar dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu”. Šeit iespējams iepazīties ar Vides ministrijas saņemto SIA „PricewaterhouseCoopers” ziņojuma kopsavilkumu.dzērienu iepakojumam.
08.12.2008. Vides ministrijā tika prezentēts SIA „PricewaterhouseCoopers” veiktais pētījums „Iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas aspektu analīze un priekšnosacījumu izstrāde stikla pudelēm, PET pudelēm un skārdenēm”. Tā mērķis bija izvērtēt depozītu sistēmas Latvijā darbības modeļa alternatīvas.