Pasākumi projekta Nr. 5.1.1.2/1/23/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana” ietvaros.
2. Seminārs “Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) pārvaldīšana teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē”
2024. gada 31. oktobra video ieraksts, dalīts tēmās:
2024. gada 1. novembra video ieraksts, dalīts tēmās:
- Par teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādi TAPIS
- Par Rīcības un Investīciju plāna aktualizāciju TAPIS
- Par TAPIS publiskās daļas Geolatvija.lv pilnveidojumiem
- Par Ģeotelpisko datu apstrādi TAPIS
1. Seminārs ““Pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu kvalitātes izvērtējums”: konstatētās problēmas un iespējamie risinājumi”
2024. gada 3. oktobra video ieraksts
2024. gada 4. oktobra video ieraksts
Semināra prezentācija
Pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu kvalitātes izvērtējums (2024)
Izvērtējums izstrādāts un semināri tiek organizēti Ministrijas īstenotā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.2. pasākuma projekta Nr. 5.1.1.2/1/23/I/001 "Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana" ietvaros.
Vadlīnijas par teritorijas attīstības plānošanai izmanojamiem ģeotelpiskajiem datiem
Vadlīnijas par teritorijas attīstības plānošanai izmantojamiem ģeotelpiskajiem datiem (Vadlīnijas) nosaka grafiskās sadaļas ģeotelpisko datu struktūru un saturu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu grafisko daļu izstrādei Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS), kā arī datu apmaiņai starp teritorijas attīstības plānošanai nepieciešamo datu datu turētāju informācijas sistēmām, pašvaldībām, TAPIS centrālo moduli un TAPIS publisko daļu.
Vadlīnijas satur datu specifikācijas aprakstošo informāciju, t.i., nosaka, kāda satura informācija tiek norādīta par katru datu slāni (nosaukums, aizstājvārds, ģeometrijas veids, apraksts, datu apmaiņas veids, topoloģisko pārbaužu apraksts, atribūti, simbolizācija).
Obligāta Vadlīniju izmantošana ir izstrādājot teritorijas plānojumu un lokālplānojumu, turklāt, obligāta Vadlīnijās noteiktā simbolizācijas izmantošana ir tikai datu slānim „Funkcionālais zonējums”. Pārējiem datu slāņiem tā ir tikai rekomendējoša. Ja nepieciešams, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādē iespējams izmantot papildus tematisko datu slāņus pēc plānotāju vai kartogrāfu ieskatiem, taču tie nedrīkst aizvietot kādu no specifikācijā definētajiem slāņiem.
Ja nepieciešams izdrukāt teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, tai skaitā, to grafiskās daļas, jāņem vērā, ka tās var tikt drukātas dažādos mērogos un uz dažādiem printeriem, tāpēc ieteicams pirms drukāšanas grafiskajā materiālā pieskaņot līniju biezumu, punktu un anotāciju izmēru attiecīgajam izdrukas mērogam.
Teritorijas attīstības plānošanas metodiskie materiāli
- Metodiskais materiāls “Ieteikumi un vadlīnijas detālplānojumu izstrādāšanā” (aktualizēts 2024. gadā)
Metodiskais materiāls sagatavots kā ieteikumi gan detālplānojumu izstrādātājiem, gan
pašvaldībām, lai veicinātu kvalitatīvu detālplānojumu izstrādi. Tajā ietverta analīze par
problēmām detālplānojumu izstrādē un īstenošanā, kā arī doti ieteikumi situācijas uzlabošanai, izvērtējot Latvijas un citu valstu pozitīvo pieredzi.
- Ieteikumi teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstībai normatīvo aktu regulējumam (aktualizēts 26.03.2024.)
Ieteikumi izstrādāti, ņemot vērā no 2020.gada apstiprinātos teritorijas plānojumus un lokālplānojumus.
- Vadlīnijas un kritēriji detālplānojumu izvērtēšanai un integrēšanai teritorijas plānojumos (2023. gads)
Vadlīnijas izstrādātas sadarbībā ar pašvaldībām, pamatojoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2023. gada 10. maija sēdes protokolā Nr. 141.1.9/7-30-14/23 noteikto uzdevumu, kā arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma 9.panta 2.punktā noteikto VARAM kompetenci metodiskajā vadībā teritorijas plānošanā vietējā līmenī. Vadlīnijas apspriestas Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupā 2023.gada 5.septembrī un esošā redakcija sagatavota atbilstoši tajā paustajiem viedokļiem. Vadlīnijas turpmāk tiks papildinātas, ņemot vērā aktuālos jautājumus un pašvaldību praksi detālplānojumu izvērtēšanā, tai skaitā par nepieciešamajām darbībām TAPIS vidē.
Lai mazinātu atšķirīgu interpretāciju normatīvo aktu piemērošanā, šo vadlīniju mērķis ir
atvieglot pašvaldību darbu, uzskatāmi pa etapiem norādot veicamās rīcības, plānojot vēja parku būvniecībai nepieciešamās teritorijas.
Lai atvieglotu pašvaldību darbu pēc administratīvi teritoriālās reformas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2021. gadā ir sagatavojusi vadlīnijas, kas iecerētas kā palīgs pašvaldību politiķiem un attīstības plānošanas speciālistiem, iezīmējot galvenos plānošanas principus un soļus, IAS saturu un izstrādes kārtību.
Koncepcija sagatavota 2016.gada aprīlī Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr. 4.324/NFI/INP-003 "Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā" ietvaros. Vadlīnijas izstrādātājs ir SIA ELLE sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju COBALT.
Vadlīnijas ĪADT procesa pilnveidošanai un ĪADT noteikto ierobežojumu integrēšanai vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos izstrādātas 2016. gada aprīlī, pamatojoties uz 2015. gada 19. augusta līgumu starp Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju un SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Vadlīnijas izstrādātājs ir SIA ELLE sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju COBALT.
2014.gadā izstrādātais metodiskais materiāls “Metodiskie ieteikumi reģionāla un vietēja līmeņa ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādei un to vērtēšanas kārtība” detalizētāk izklāsta vispārīgus plānošanas principus, doti dažādi piemēri un ieteikumi.
- Sabiedrības iesaistīšana pašvaldību teritorijas plānošanas procesā;
- Sabiedrības iesaistīšana: Konsultāciju metodes;
Metodiski norādījumi sabiedrības informēšanai par politikas izstrādnēm un sabiedrības dialoga veidošanu. Metodiskais materiāls tapis ar Pasaules bankas un Britu Padomes finansiālu atbalstu, kura autors ir Pols Grīnings, papildināts ar Latvijas sabiedrības konsultāciju piemēriem kā Valsts kancelejas izdevums.
Ainavu plānošanas metodiskie materiāli
Veidota kā ceļvedis, ieskicējot normatīvo regulējumu, kas ietekmē nozares attīstību, kā arī atklājot dažādas pieejas, kā pētīt un plānot ainavas, iekļaujot arī piemērus, kas parāda lietoto metožu izmantošanu praksē. Rokasgrāmata tapusi Valsts pētījumu programmas “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana” projekta “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi” (LandLat4Pol) ietvaros 2023.gadā. Tajā iekļauta arī projekta ietvaros izstrādātā pieeja ainavu raksturošanai un novērtēšanai Latvijā kā pamats ainavu digitālā atlanta attīstībai, kas būs noderīga informācija Latvijas pašvaldību speciālistiem.
Sagatavots valsts pētījumu programmas “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana” projekta Nr. VPP-VARAM-ITAZRI-2020/1-0002 ietvaros 2021.gadā.
Sagatavots VARAM TPZPD, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju līdz 15.01.2020. Pārskatā sniegta informācija par ainavu plānošanas aspektu iekļaušanu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.
Vadlīnijas paredzētas pašvaldību teritorijas plānotājiem, kā arī konsultantiem un ekspertiem ainavu novērtēšanai un plānošanai vietējā līmenī. Dokuments izstrādāts Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas 2014. – 2020. gadam projekta Nr. LLI-291 "Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā/ ENGRAVE" ietvaros 2019.gadā.
Jūras un piekrastes plānošanas metodiskie materiāli
Metodiskais materiāls izstrādāts ar mērķi sniegt atbalstu piekrastes pašvaldībām un citiem teritorijas attīstības plānošanā iesaistītajiem dalībniekiem pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu risinājumu sagatavošanai, lai nodrošinātu to atbilstību Aizsargjoslu likumā grozījumos noteiktajam. Grozījumi paredz, ka turpmāk apdzīvotas vietās jānosaka vismaz 2 gājēju ceļus līdz jūrai.
Vadlīniju izstrādē izmantota aktuālā informācija publicēšanas laikā. Publicēts 08.10.2024.
- Vadlīnijas piekrastes teritoriju attīstības plānotājiem (LAND-SEA-ACT projekts);
“Vadlīnijas piekrastes attīstības plānotājiem” ir izstrādātas , lai sekmētu integrētas pieejas iedzīvināšanu plānošanā un pārvaldībā Latvijas piekrastē, nodrošinot jūras un sauszemes funkcionālu saskaņotību šo teritoriju veiksmīgai attīstībai. Vadlīnijas izstrādātājs: biedrība “Baltijas Vides Forums” sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) Baltijas jūras Interreg programmas projektā “Sauszemes-jūras resursu sasaiste Zilās izaugsmes sekmēšanai piekrastē” (Land-Sea-Act), kas tika īstenots 2019.-2021. gadā. Plašāk par metožu pielietojumu vadlīniju lasītājs tiek aicināts skatīt Land-Sea-Act karšu pārlūku.
- Vadlīnijas jūras piekrastes ūdeņu un saistītās piekrastes daļas plānošanai vietējā līmenī (Pan Baltic Scope projekts);
Pakalpojums “Vadlīnijas jūras piekrastes ūdeņu un saistītās piekrastes daļas plānošanai vietējā līmenī” izstrādāts 2019. gada 8. augustā projekta “EASME/EMFF/2016/1.2.1.6 – Jūras telpiskā plānošana (“Pan Baltic Scope”) ietvaros. “PannBaltic Scope” projekta mērķis - panākt saskaņotu jūras telpisko plānošanu Baltijas jūras reģionā un veicināt pārrobežu sadarbību.
Pētījums veikts 2019 .gadā “Baltijas jūras piekrastes apmeklējuma un tā radītās slodzes uz vidi izvērtējums un piekrastes publiskās infrastruktūras apsekojums” ietvaros, izvērtējot antropogēnu slodzi uz piekrastes veģetāciju un sadzīves atkritumu daudzumu piekrastē. Pasūtītājs: Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija. Izpildītājs: Nocticus, SIA | A.Klepers
Pārskata “Jūras teritorijas lietojuma veidi Zilās izaugsmes kontekstā un to ietekme uz Latvijas teritoriālo jūras ūdeņu vidi” izstrādātājs – Latvijas Hidroekoloģijas institūts 2016.gadā.
Vadlīnijas izstrādātas Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam līdzfinansēts projekta “Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līča teritorijā Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās” ietvaros. Izstrādātājs: Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), sadarbībā ar VARAM TPZPD un Kurzemes Plānošanas Reģionu.
Metodika izstrādāta Igaunijas – Latvijas programmas 2007–2013 līdzfinansētā projekta EU43084 „Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līča teritorijā Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās” ietvaros. Pasūtītājs - Kurzemes plānošanas reģions, izpildītājs - biedrība „Baltijas Vides Forums”.
- Piekrastes apbūves vadlīnijas Jūras piekrastes raksturīgās apbūves principi, apbūves reģionālās īpatnības, vadlīnijas jaunas apbūves veidošanai;
Vadlīnijas paredzētas piekrastes teritoriju zemes īpašniekiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, visiem būvniecības procesa dalībniekiem un piekrastes pašvaldībām – ārpus apdzīvotām vietām vai retinātās apbūves teritorijās, kuri plāno un īsteno piekrastes apbūvi, saskaņojot tradicionālās un mūsdienu vērtības. Vadlīnijas izstrādātas 2011.gadā sadarbībā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Latvijas Arhitektu savienību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāti.