Ministrija veido valsts politiku, lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu un kompleksu izmantošanu. Ģeoloģijas nozares galvenais produkts ir informācija par zemes dzīļu īpašībām, resursiem un to izmantošanas iespējām. Mērķtiecīga šīs informācijas ieguve, mūsdienīga apstrāde un izmantošana var ievērojami paaugstināt valsts ekonomisko potenciālu un sekmēt tās reģionālo attīstību.

Zemes dzīļu resursus veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras.

Latvijas zemes dzīļu resursus var nosacīti grupēt atkarībā no ģeoloģiskās informācijas pilnīguma:

  •  izmantojamie (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis, pazemes dzeramais ūdens un ārstnieciskie minerālūdeņi);
  •  perspektīvie (nafta, struktūras gāzes krātuvju ierīkošanai, zemes siltums).

 

Aprēķinos vadoties pēc izpētītajiem un novērtētajiem derīgo izrakteņu krājumiem un 2003.gada ieguves apjomiem, ģipšakmens pietiks 50 gadiem, smilts – 100 gadiem, dolomīta – 210 gadiem, māla - 1130 gadiem, kaļķakmens – 1310 gadiem.

Pazemes saldūdeņu dabiskie pieejamie resursi ir aptuveni 1,4 miljoni m3/diennaktī, kas 4 reizes pārsniedz pašreizējo kopējo pazemes ūdens ieguvi ūdensapgādes vajadzībām. Dabiskā saldūdens atjaunošanās pārsniedz to ieguvi, taču grūtības rada nevienmērīgais resursu un patērētāju izvietojums valsts teritorijā.

Tā kā Latvija nav bagāta ar energoresursiem, īpašu interesi izraisa zemes siltuma izmantošanas iespējas. Kopējie ģeotermālie resursi ir apmēram 5,8 x 1018 J.

Attiecībā uz zemes dzīļu resursu izmantošanu Latvijā ir īpatnēja situācija – saskaņā ar Civillikumu zemes dzīles, tajā skaitā derīgie izrakteņi, pieder zemes īpašniekam. Tomēr, lai nodrošinātu resursu ilgstpējīgu izmantošanu, valsts izvirza savus nosacījumus. Izmantojot likuma „Par zemes dzīlēm”, likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un citu normatīvo aktu regulējumu tiek panākts kompromiss starp zemes īpašnieku interesēm, attīstības vajadzībām un vides aizsardzības prasībām.