Publicēts: 22.03.2020.
Atjaunināts: 15.06.2023.

Kodoldrošiba un aizsardzība pret radiāciju

Likumdošana

2000.gadā tika pieņemts likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” un saskaņā ar šo likumu izveidota normatīvo aktu bāze radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijām.

Lai nodrošinātu vienotu uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, 2001. gadā tika izveidots Vides ministrijas padotībā esošais Radiācijas drošības centrs. No 2009.gada 1.jūlija atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 28.maija rīkojumam Nr.339 „Par Radiācijas drošības centra reorganizāciju” Radiācijas drošības centrs tika reorganizēts. Valsts vides dienesta radiācijas drošības centrs pārņēma likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" un tam pakārtotajos tiesību aktos noteiktās funkcijas. Valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" pārņēma vides radioaktīvā piesārņojuma monitoringu organizēšanu un individuālo dozimetrisko mērījumu veikšanu. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 1.jūlija rīkojumam Nr.448 „Par valsts aģentūras „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbilstību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” dibināšanu” (turpmāk – rīkojums Nr.448) no 2009.gada 1.augusta tika likvidēta valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra un tika dibināta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kuras viens no uzdevumiem ir nodrošināt radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, apsaimniekot radioaktīvo atkritumu glabātavu "Radons" un Salaspils kodolreaktoru.

Latvijā nav darbojošos kodolobjektu. 1998.gadā tika apturēta Latvijā vienīgā kodolreaktora – Salaspils kodolreaktora darbība, jo tas bija novecojis un savu laiku nokalpojis, kura slēgšana ar katru gadu maksātu arvien dārgāk, bet iespējas saņemt ārvalstu palīdzību samazinātos. Salaspils kodolreaktors atrodas Vides ministrijas pārziņā.

Lai uzsāktu Salaspils kodolreaktora likvidēšanu, Ministru kabinets 1999.gada 26.oktobrī apstiprināja Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju (protokollēmums Nr.57, 11.§), kura tika aktualizēta 2004.gada 30.novembrī (Ministru kabineta rīkojums Nr.958). Salaspils kodolreaktora likvidēšanas veiktais ietekmes uz vidi novērtējums  ir akceptēts Ministru kabinetā ar 2007.gada 26.jūlija rīkojumu Nr.467 „Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas akceptēšanu”.

Reaktora likvidēšanas gaitā tika atrisināts jautājums par lietoto kodoldegvielu, jo Latvijā nav piemērotas glabātavas lietotajai kodoldegvielai. Lietotā kodoldegviela, izmantojot ASV finansiālo atbalstu, 2008.gadā tika izvesta uz Krievijas Federāciju atbilstoši Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par sadarbību pētnieciskā reaktora apstarotās kodoldegvielas ievešanai Krievijas Federācijā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumiem Nr.745 un parakstīta 2007.gada 3.decembrī) nosacījumiem.

Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas laikā radušos radioaktīvos atkritumus, kā arī pārējos radioaktīvos atkritumus, kuri rodas Latvijā, apglabā radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”, kuras apsaimniekošanu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC). LVĢMC uzdevums ir arī veikt Salaspils kodolreaktora demontāžu un likvidēšanu.

2003.gada 26.jūnijā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.414 apstiprināja Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepciju, kura paredz pasākumus radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas uzlabošanai, tai skaitā, papildus radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecību radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”, lai nodrošinātu visu Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas gaitā radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu rezervi arī tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kuri radīsies no citām darbībām. Paredzētās būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums tika akceptēts Ministru kabinetā 2008.gada 3.decembrī ar rīkojumu Nr.769 „Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā „Radons” akceptēšanu”.

Vienlaicīgi ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma akceptēšanu tika risināti jautājumi ar Baldones novada pašvaldību, kura iebilst par paredzēto darbību. Tika izstrādāts informatīvais ziņojums „Par problēmām un nepieciešamiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību”, kas izskatīts Ministru kabinetā 2008.gada 25.novembrī (protokollēmums Nr.83 42.§), kā arī 2008.gada 25. novembrī tika akceptēts Ministru kabineta 2009.gada 23.decembra rīkojums Nr.833 „Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Baldones vidusskolas rekonstrukcijas projektam” saskaņā ar kuru no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem piešķirts Baldones novada domei 200 000 latu Baldones vidusskolas rekonstrukcijas projekta pabeigšanai, kā arī atzīts par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1991.gada 11.jūlija lēmums Nr.178 "Par celtniecību Baldonē sakarā ar uzņēmuma "Radons" rekonstrukciju".

Lai turpmāk izmantotu Salaspils kodolreaktora teritoriju un infrastruktūru, samazinot reaktora likvidēšanas izmaksas, risinātu problēmas vēža diagnostikā un ārstēšanā, kā arī citās medicīnas jomās, un turpinātu attīstīt zinātniskos pētījumus, 2006.gada 31.augustā Ministru kabineta akceptēja Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošanas koncepciju (noteikumi Nr.688). Atbilstoši koncepcijai Salaspils kodolreaktorā paredzēts izveidot ciklotrona centru. Ciklotronu centra izveidošana norisēs, piesaistot privāto sektoru – noslēdzot koncesiju līgumu ar privāto partneri. Ciklotronā iegūtos radiofarmaceitiskos preparātus varēs izmantot ne tikai Latvijā, bet arī būs iespējams veikt vairāku preparātu izvešanu ārpus Latvijas, ņemot vērā, ka tuvākajās kaimiņvalstīs nav šādu ciklotronu centru.

Kā galvenie Vides ministrijas uzdevumi šajā jomā jāmin:

  • Salaspils kodolreaktora likvidēšanas procesa vadība no šī procesa sagatavošanas līdz noslēgumam;

  • radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas uzlabošana;

  • nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošana;

  • radiācijas drošības un kodoldrošības prasību ieviešanas kontroles nostiprināšana.

Radona gāze

Viens no dabiskas izcelsmes apstarojuma veidiem, ar kuru cilvēki saskaras ikdienā, ir radona gāze (nozīmīgākais radioizotops ir 222Rn). Galvenais radona gāzes avots ir zemes dzīles un attiecīgi teritorijas ģeoloģiskā uzbūve nosaka vislielākos riskus paaugstinātai radona koncentrācijai.

Maza radona daudzuma iedarbībai uz cilvēka organismu ir salīdzinoši neliela ietekme, savukārt ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā. Radona negatīvā ietekme ievērojami lielāka ir smēķētājiem, radot papildu risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām.

Sākot no 2014. gada Latvijā veikti vairāki radona gāzes pētījumi, lai novērtētu situāciju attiecībā uz radona gāzes izplatību un lemtu par nepieciešamību izstrādāt radona gāzes rīcības plānu. Informācija par veiktajiem pētījumiem un plašāka informācija par Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs 2016. gada novembrī uzsākto projektu “Radona gāzes mērījumi Latvijas darba vietās un publiskajās ēkās 2016./2017. gadā pieejama informatīvajā ziņojumā “Par radona gāzes mērījumu rezultātiem un turpmāko rīcību radona gāzes monitoringa nodrošināšanai Latvijā”, kas tika izskatīts Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija sēdē (Protokols Nr. 31 28. §).

Izvērtējot iegūtos radona mērījumus mājsaimniecībās, publiskajās ēkās un darba vietās, netika konstatētas teritorijas, kurās būtu liels skaits ar ēkām ar paaugstinātu radona gāzes koncentrāciju, kas atbilstu Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom 103. panta 3.punkta kritērijam. Kopumā pētījumu rezultātā secināts, ka vidējais statistiskais radona koncentrācijas līmenis Latvijā mājsaimniecībās ir 74 Bq/m3, savukārt publiskajās ēkās un darba vietās – 71 Bq/m3. Izvērtējot iegūtos radona mērījumu rezultātus dzeramajā ūdenī, netika konstatēta neviena ūdens apgādes vieta, kurā radona mērījums būtu paaugstināts. 154 lielākajās ūdens apgādes vietās radona mērījumu rezultāti ir robežās no 0,1 līdz 21,7 Bq/l. Lielākā koncentrācija bija 40 Bq/l, kas ir 2,5 reizes zemāks rādītājs, nekā pieļaujamais radona līmenis dzeramajā ūdenī (100 Bq/l).

Lai arī Latvijas teritorijā nav novērojama paaugstināta radona gāzes koncentrācija, ir izstrādāts Nacionālais radona rīcības plāns, kura pielikums nosaka iesaistīto institūciju rīcību un koordināciju, lai ierobežotu radona gāzes izplatību.