Ozona slāņa aizsardzība

Ozona slānis jeb stratosfēras ozons ir ozona molekulu augsta koncentrācija 30 līdz 50 km augstumā (stratosfērā). Galvenā ozona slāņa funkcija ir saules ultravioletā starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi no tā kaitīgās ietekmes. Mērvienība, kādā izsaka ozona slāņa „biezumu”, ir Dobsona vienība jeb DV. 100 DV = 1 mm. Ozona slāņa normālais „biezums” ir ~ 3 mm (300 DV), bet ozona slāņa vidējais „biezums” virs Latvijas gada garumā svārstās no aptuveni 200 līdz 500 DV.

Ozona slāņa samazināšanās un ozona “caurumu” paplašināšanās ozona slāni noārdošo vielu (OSNV) ietekmē tiek uzskatīta par vienu no 20. - 21. gadsimta nozīmīgākajām vides problēmām. Pārmērīgs ultravioletais starojums palielina iespējamību saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu, novājina imunitāti, samazina lauksaimniecības ražas, kā arī zivju nozveju u.tml.

1995. gadā, lai atbalstītu pasaules valstu centienus ozona slāņa aizsardzībā un sekmētu OSNV izņemšanu no saimnieciskās aprites, Latvija pievienojās 1985. gadā pieņemtajai Vīnes konvencijai “Par ozona slāņa aizsardzību” un 1987. gadā pieņemtajam Monreālas protokolam “Par ozona slāni noārdošajām vielām”.

1988. gadā Monreālas protokolam pievienojās arī Eiropas Savienība. Lai pildītu Monreālas protokola prasības, Eiropas Savienība pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām. No 2024. gada 11. marta spēkā stājusies jauna regula – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 7. februāra regula (ES) 2024/590 par ozona slāni noārdošām vielām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009 (turpmāk – regula 2024/590). Regulas terminoloģijā OSNV ir gan tādas vielas, kas tiek kontrolētas saskaņā ar Monreālas protokolu (I pielikums), gan arī tādas, kas saskaņā ar Monreālas protokolu netiek kontrolētas (II pielikums).

Par regulas 2024/590 īstenošanu kompetentā institūcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, taču dažādu regulā noteikto prasību ieviešanā un kontrolē ir iesaistītas sekojošas institūcijas:  

• Valsts augu aizsardzības dienests,
• Valsts ieņēmumu dienests,
• Valsts vides dienests.

Būtiskākie Latvijā īstenotie projekti ozona slāņa aizsardzības jomā:

• Tehniskās sadarbības programma “Ozona slāni noārdošo vielu izņemšana no saimnieciskās aprites” (1997. - 1998.g.)
• UNDP/GEF projekts “Hlorfluorogļūdeņražu izņemšana no saimnieciskās aprites Latvijas aerosolu rūpniecībā” (1999. - 2001.g.)
• UNDP/GEF projekts “Nacionālās programmas ieviešana aukstuma nesēju atgūšanai un reciklēšanai” (1999. - 2001.g.)
• UNDP/GEF projekts “Pāreja uz hlorfluorogļūdeņražus neizmantojošām tehnoloģijām putu materiālu ražošanā - RITOLS” (1999. - 2000.g.)
• UNDP/GEF projekts „Pilnīga metilbromīda izņemšana no saimnieciskās aprites pārejas ekonomikas valstīs” (2004.g.)
• UNEP/GEF projekts “Institucionālā stiprināšana Monreālas protokola īstenošanai Latvijā” (2004. - 2006.g.)
• UNEP/UNDP/GEF reģionālais projekts „Metilbromīda pilnīga izņemšana no saimnieciskās aprites pārejas ekonomikas valstīs” (2005. - 2008.g.)

Plašāka informācija par ozona slāņa aizsardzību pasaulē: Ozona sekretariāts 

Ozona slāni noārdošo vielu importa un eksporta licencēšana

Ozona slāni noārdošo vielu (OSNV) imports un eksports, ko atļauj regula 2024/590 virknē tās 13. un 14. pantā paredzēto izņēmumu, ir pakļauts licencēšanai, kuru veic Eiropas Komisija (EK). EK aprēķina un nosaka kvotas OSNV importam brīvai apgrozībai.

Lai iegūtu licenci OSNV importam vai eksportam, nepieciešams reģistrēties un pēc tam pieslēgties EK izveidotajai elektroniskajai licencēšanas sistēmai. Importam un eksportam nepieciešamas atsevišķas licences.

Lai sniegtu atbalstu licencēšanas procesā, EK ir sagatavojusi metodisko materiālu –  vairākas rokasgrāmatas, kas pieejamas EK OSNV licencēšanas elektronisko rokasgrāmatu bibliotēkā (angļu val.; nepieciešams pieslēgties kā reģistrētam lietotājam).

ES spēkā ir  īpaši noteikumi konkrētu OSNV importēšanai, lai tās izmantotu laboratorijas un analītiskiem mērķiem (regulas 2024/590 8. pants un Komisijas 2011. gada 24. marta Regula (ES) Nr. 291/2011 par kontrolēto vielu, izņemot daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus, būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām).

OSNV var tikt izmantotas laboratoriskiem mērķiem, ja tām nav pieejamas atbilstošas alternatīvas. Visiem OSNV importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem jāreģistrējas Eiropas Komisijas izveidotajā reģistrā (labODS).

Kombinētās nomenklatūras kodi

Visām OSNV ir piešķirti specifiski Kombinētās nomenklatūras kodi, kas uzskaitīti regulas 2024/590 IV pielikumā.

Importējot preces ar Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas atbilst tiem, uz ko var attiekties regulas 2024/590 prasības, importētājiem un eksportētājiem jāpārliecinās, vai gadījumā, ja prece ir vai satur OSNV, ir saņemtas atbilstošās licences. Licences nav nepieciešamas, ja preces ar attiecīgajiem Kombinētās nomenklatūras kodiem nesatur vielas, uz ko attiecas regula 2024/590.

Fluorētās siltumnīcefekta gāzes

Fluorētās siltumnīcefekta gāzes (fluorogļūdeņraži jeb F-gāzes) ir dzesēšanā, saldēšanā un dažos citos pielietojumos izmantojamo ķīmisko vielu grupa, kam piemīt arī ievērojams siltumnīcefekta potenciāls, kas atkarībā no konkrētās vielas no vairākiem desmitiem līdz padsmit tūkstošiem reižu pārsniedz pazīstamākās siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīda siltumnīcefekta potenciālu.

OSNV izņemšanas no aprites rezultātā F-gāzu izmantošanas apjomi saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, izolācijas putās, aerosolos un ugunsdzēsības iekārtās kā ES, tā pasaulē būtiski pieaug, radot bažas par to ietekmi uz klimatu.

Lielākajai daļai izplatītāko F-gāzu dzīves ilgums atmosfērā nav liels, taču iekārtu, kurās tās izmantotas, lietošanas ilgums var sasniegt pat 50 gadus, tāpēc bija nepieciešamība rīkoties, lai novērstu iespējamās iekārtās uzpildīto F-gāzu emisijas nākotnē.

F-gāzu apriti un izmantošanu regulē un ierobežo Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 7. februāra Regula (ES) 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014  (regula 2024/573). Šī regula, ko piemēro no 2024. gada 11. marta, atceļ līdz tam spēkā esošo regulu (ES) Nr. 517/2014.

Regulas 2024/573 nozīmīgākās prasības ietver, bet neaprobežojas ar:

• nozīmīgāko apritē esošo daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu tirgū laišanas apjomu pakāpenisku izbeigšanu Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam (HFC kvotas)(17. pants un VII pielikums);
• F-gāzu izmantošanas kontroli (13. pants);
• F-gāzu marķējumu (12. pants) – prasība stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra;
• turpmāku F-gāzu izmantošanas aizliegšanu atsevišķās iekārtās (11. pants, 13. pants un IV pielikums);
• F-gāzu emisiju novēršanu no iekārtām, ietverot prasības noplūžu pārbaužu veikšanai un uzskaitei, F-gāzu savākšanai, atgūšanai un iznīcināšanai (5.-8. pants);
• sertifikācijas prasībām darbību veicējiem (10. pants).

Kārtību, kādā Latvijā īstenojamas regulas 2024/590 un regulas 2024/573 prasības, nosaka Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 704 „Prasības darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm”. Lai veicinātu OSNV (CFC un HCFC) un F-gāzu noplūžu novēršanu, šajos noteikumos ir noteiktas prasības šo vielu noplūžu pārbaudēm, kā arī ziņošanu par veiktajām darbībām ar OSNV un F-gāzēm. Noteikumi nosaka arī speciālistu, kas veic darbības ar aukstuma aģentiem, sertificēšanas kārtību, kā arī komersantu licencēšanas kārtību darbībām ar OSNV un F-gāzēm.

Informācija uzņēmumiem par F-gāzu importu

F-gāzu imports vairumā (in bulk) 

1. Kurām F-gāzēm nepieciešamas kvotas?

F-gāzes iedalāmas daļēji halogenētos fluorogļūdeņražos (HFC), perfluorogļūdeņražos (PFC), citos (per)fluorētajos savienojumos un fluorētajos nitrtilsavienojumos (regulas 2024/573 I pielikums), kā arī nepiesātinātajos daļēji halogenētajos (hlor)fluorogļūdeņražos, fluorētās vielās, ko izmanto kā inhalējamus anestēzijas līdzekļus, un citās fluorētās vielās (II pielikums) un fluorētajos ēteros, ketonos, spirtos un citos fluorētos savienojumos (III pielikums).

Kvotas importam nepieciešamas tikai daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem jeb HFC (regulas 2024/573 I pielikuma 1. iedaļa), tomēr, arī importējot citas F-gāzes, ir jāievēro konkrētas regulā noteiktas prasības, piemēram, jāreģistrējas F-gāzu portālā.

2. Kā reģistrēties F-gāzu portālā?

Pirms F-gāzu importa vai eksporta, t. sk. kvotu saņemšanai, uzņēmumam jāizveido derīga reģistrācija Eiropas Komisijas uzturētajā F-gāzu portālā. Reģistrācija šajā portālā ir spēkā tikai tad, kad Komisija to ir validējusi (20. panta 4. punkts).

Lai reģistrētos F-gāzu portālā, ražotāji un importētāji norāda fizisku adresi, kurā atrodas uzņēmums un no kuras tas veic darbību. Viens uzņēmums var reģistrēties tikai ar vienu fizisko adresi (18. panta 3. punkts).

3. Cik daudz daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu (HFC) atļauts ievest un kā saņemt kvotas?

Ja uzņēmums daļēji halogenētos fluorogļūdeņražus (HFC) vēlas iegādāties citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kvotas nav nepieciešamas.

Savukārt HFC laišana tirgū (imports no trešajām valstīm) saskaņā ar regulu 2024/573 atļauta tikai tādā apmērā, kādā Komisija tiem ir iedalījusi kvotas (16. panta 1. punkts), vai cik kvotu saņemts no uzņēmuma, kam ir piešķirtas kvotas (21. panta 1. punkts).

Svarīgi! Uzņēmumi, kuri laiž tirgū HFC, nepārsniedz kvotas, kas tiem pieejamas tirgū laišanas brīdī.

Ir divi nosacījumi, kuri jāizpilda, lai kvotas uzņēmumiem tiktu iedalītas:

1) Eiropas Komisija kvotas iedala tikai uzņēmumiem, kuri iedibināti Savienībā vai kuri ir iecēluši vienīgo pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā un kas uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai un prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II sadaļā (regulas 2024/573 18. panta 1. punkts).

2) Tikai tie ražotāji un importētāji, kam bijusi pieredze ķimikāliju tirdzniecībā vai dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas, ugunsaizsardzības aprīkojuma vai siltumsūkņu apkalpē 3 secīgus gadus pirms kvotu iedales perioda, var saņemt iedalītās kvotas un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai attiecīgus pierādījumus par savu pieredzi (18. panta 2. punkts).

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka HFC atsauces vērtības ražotājiem un importētājiem (17. panta 1. punkts). Noteiktā laika posmā ražotāji un importētāji var F-gāzu portālā iesniegt deklarāciju par kvotu saņemšanu no rezerves, kas minēta VIII pielikumā (17. panta 3. punkts).

Svarīgi! Lai iesniegtu kvotu deklarāciju un saņemtu iedalītās kvotas, kā arī lai noteiktu atsauces vērtības, visus uzņēmumus, kam ir viens faktiskais īpašnieks, uzskata par vienu atsevišķu uzņēmumu. Tikai šis viens atsevišķais uzņēmums, kas pirmais reģistrējies F-gāzu portālā, ja vien faktiskais īpašnieks nav norādījis citādi, ir tiesīgs saņemt atsauces vērtību un iedalītās kvotas.

Sīkāka informācija par HFC kvotu iegūšanu 2024. gadam un pieteikšanos 2025. gada kvotām

Neskaidrību gadījumā par jautājumiem saistībā ar reģistra darbību un kvotu piešķiršanu iespējams sazināties (angļu valodā) ar EK uzturēto palīdzības dienestu caur e-pastu: CLIMA-HFC-REGISTRY@ec.europa.eu

4. Vai par iedalītajām kvotām ir jāmaksā?

Par 2025. gadam iedalītajām kvotām nav jāmaksā, bet par 2026. gadam un vēlākiem gadiem iedalītajām kvotām ir jāmaksā summa, kas ir vienāda ar 3 euro par katru iedalāmās kvotas CO₂ ekvivalenta tonnu. Ražotāji un importētāji F-gāzu portālā tiks informēti par kopējo maksājamo summu par tiem aprēķināto maksimālo iedalīto kvotu apjomu nākamajam kalendārajam gadam un par maksāšanas termiņu (17. panta 5. punkts).

 5. Atbilstība laišanai tirgū, izmantošanas ierobežojumi un marķējuma prasības

Papildus kvotu iegūšanas/nodošanas lietošanai nosacījumiem (ja nepieciešams), jāievēro arī nosacījumi pašām F-gāzēm un tvertnēm, kuras ieved.

Regulas 2024/573 11. pants un IV pielikums nosaka ierobežojumus laišanai tirgū. Viens no būtiskākajiem ierobežojumiem ir aizliegums laist tirgū, importēt, pēcāk par maksu vai bez maksas piegādāt vai to pieejamību nodrošināt citai personai Savienībā, kā arī izmantot vai eksportēt atkārtoti neuzpildāmas tvertnes un tvertnes, ko varētu atkārtoti uzpildīt, bet kas ir importētas vai laistas tirgū, nepiedāvājot iespēju tās nodot atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai (11. panta 3. punkts). Ierobežojums attiecas uz F-gāzēm, kas uzskaitītas regulas 2024/573 I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā.

Uzņēmumi, kuri laiž tirgū atkārtoti uzpildāmas tvertnes F-gāzēm, uzrāda atbilstības deklarāciju ar pierādījumiem, kas apliecina, ka ir ieviesta saistoša kārtība, kādā minētās atkārtoti uzpildāmas tvertnes ir nododamas atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai, konkrēti norādot attiecīgos dalībniekus, to obligātos pienākumus un attiecīgo loģistikas kārtību. Šāda kārtība ir saistoša izplatītājiem, kas F-gāzēm paredzētas uzpildāmas tvertnes piedāvā galalietotājam (11. panta 4. punkts).

Tāpat jāņem vērā, ka 2020. gadā stājusies spēkā virkne izmantošanas ierobežojumu gāzēm ar globālās sasilšanas potenciālu ≥2 500, un jau tuvākajos gados gaidāmi jauni ierobežojumi vai aizliegumi F-gāzu ar augstu globālās sasilšanas potenciālu izmantošanai, piemēram:

• • no 2025. gada 1. janvāra ir aizliegts jebkāda dzesēšanas aprīkojuma apkopē vai apkalpē izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks (izņēmums – līdz 2030. gada 1. janvārim drīkst izmantot pārgūtas vai reciklētas Regulas 2024/573 I pielikumā uzskaitītās F-gāzes; 13. panta 3. punkts);
  • no 2026. gada 1. janvāra ir aizliegts gaisa kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu apkopē vai apkalpē izmantot I pielikumā uzskaitītās F-gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks (izņēmums – līdz 2032. gada 1. janvārim drīkst izmantot pārgūtas vai reciklētas F-gāzes; 13. panta 4. punkts);
  • no 2032. gada 1. janvāra ir aizliegts stacionāra dzesēšanas aprīkojuma, izņemot dzesētājus, apkopē vai apkalpē izmantot I pielikumā uzskaitītās F-gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 750 vai lielāks (izņēmums – drīkst izmantot pārgūtas vai reciklētas F-gāzes; 13. panta 5. punkts);
  • no 2035. gada 1. janvāra ir aizliegts elektriskās komutācijas aparatūras apkopē vai apkalpē izmantot SF₆, ja vien tās nav pārgūtas vai reciklētas gāzes, izņemot tad, ja ir pierādīts, ka pārgūtas vai reciklētas SF₆ nav izmantojamas tehnisku iemeslu dēļ vai nav pieejamas avārijas remonta situācijā (13. panta 7. punkts).
  • desflurāna kā inhalējama anestēzijas līdzekļa izmantošana ir aizliegta no 2026. gada 1. janvāra, izņemot, ja šāda izmantošana ir stingri vajadzīga un medicīnisku apsvērumu dēļ nevar izmantot citu anestēzijas līdzekli (13. panta 8. punkts).

Spēkā ir arī prasības par atbilstošu F-gāzu marķējumu: Regulas 517/2014 12. pantā noteiktas marķējuma prasības, turklāt par marķējumu pieņemta arī Komisijas īstenošanas regula 2015/2068. Regulā 2024/573 noteiktās marķējuma prasības stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

No 2022. gada 1. janvāra Eiropas Kopienu integrētais muitas tarifs (TARIC) paredz, ka importētājiem vienotajā administratīvajā dokumentā (VAD) jānorāda HFC daudzumi, kas izteikti CO₂ ekvivalentos laikā, kad tos laiž brīvā apgrozībā; importētāji būtu jānorāda kā “Kravas saņēmējs” (VAD 8. aile).

Iepriekš uzpildītu iekārtu imports (pre-charged equipment)

Ja ir plānots ievest nevis F-gāzes vairumā, bet iekārtas, kas satur šādas gāzes (piemēram, ledusskapjus, saldētavas, gaisa kondicionierus u.c.), nosacījumi atšķiras, un ir jāsaņem nevis kvotas, bet kvotu izmantošanas atļauja (quota authorisation).

Licencēšana un personāla sertifikācija darbību veikšanai ar OSNV un F-gāzēm

Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr.704 "Prasības darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm” nosaka, ka personām, kas veic OSNV un F-gāzes saturošu iekārtu uzstādīšanu, apkalpošanu un citas ar šādām iekārtām saistītas darbības, ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina personas kompetenci šādu darbību veikšanā. Latvijā šādus sertifikātus izsniedz Latvijas Saldētājiekārtu inženieru asociācija.

Tāpat minēto darbību veikšanai, ja tās veic citiem uzņēmumiem, ir nepieciešama speciāla atļauja (licence) darbībām ar OSNV vai F-gāzēm, ko izsniedz Valsts vides dienests. Vairāk informācijas par licences iegūšanu lasīt šeit.

Informācija fiziskām un juridiskām personām par F-gāzu pārskatu sniegšanu

Regula 2024/573 nosaka, ka tāda aprīkojuma operatori un ražotāji, kurš satur noteiktu daudzumu fluorēto siltumnīcefekta gāzu, nodrošina, ka tiek pārbaudīts, vai no aprīkojuma nav noplūžu (5. panta 1. punkts). Savukārt 7. panta 1. punkts paredz, ka tāda aprīkojuma operatori, uz kuru attiecas noplūžu pārbaudes prasība saskaņā ar 5. panta 1. punktu, par katru šādu aprīkojuma vienību ievieš un ved uzskaites dokumentāciju.

Saskaņā ar Regulu 2024/573 noplūžu pārbaudes jāveic arī fiziskām personām, kurām pieder gaisa kondicionieri vai citas iekārtas, ja tajās esošais F-gāzu daudzums sasniedz Regulā 2024/573 noteikto slieksni.

Latvijā Regulas 2024/573 prasības, tostarp par noplūžu uzskaiti, ieviestas ar Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 704 “Prasības darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm” (MK noteikumi Nr. 704).

Aicinām pievērst uzmanību tam, ka līdz ar MK noteikumu Nr. 704 spēkā stāšanos ir mainījušās prasības attiecībā uz operatoru ikgadējo pārskatu iesniegšanu. Turpmāk ikgadējā pārskatā, kas iesniedzams līdz katra gada 31. martam, sniedzamo ziņu apjoms būs atkarīgs no iekārtas veida un tajā esošā OSNV vai F-gāzu daudzuma. Zemāk esošajā tabulā ir parādīts, kādas šo noteikumu 1. pielikuma tabulas ir jāaizpilda komersantiem (operatoriem) atkarībā no iekārtas veida un tajā esošā OSNV vai F-gāzu daudzuma.

Noderīgas saites: 

Eiropas Komisijas CLIMA ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne (OSNV regula)

Eiropas Komisijas CLIMA ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne (F-gāzu regula)

Ar politikas izstrādi ozona OSNV un F-gāzu nozarē Latvijā nodarbojas VARAM Vides aizsardzības departamenta Piesārņojuma novēršanas nodaļa.