Šodien aizvadīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā konference “Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem”, kurā pārrunāja Eiropas Savienības (ES) Austrumu valstu pierobežas reģionu izaicinājumus, izaugsmes iespējas un kopīgu tālāku rīcību. Konference ielika pamatu sadarbībai Austrumu pierobežas attīstībai ES līmenī.
Konferenci ar runu atklāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, kā arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire un Norvēģijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Ine Måreng.
Ministrs Māris Sprindžuks: “Konference ir tikai sākums turpmākam darbam. Šodien ar klātesošajiem ekspertiem un ārzemju kolēģiem produktīvi diskutējām par Latvijas, Baltijas, Skandināvijas un arī kopējo Eiropas Savienības ārējo Austrumu robežu drošības, investīciju un izaugsmes kontekstā. Mērķi un izaicinājumi mums visiem ir vieni – radīt kopīgu vīziju Eiropas Austrumu robežas attīstībai ar nacionālām un eiropeiskām vērtībām. VARAM vadībā sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un partneriem tiks sagatavots rīcības plāns Austrumu pierobežas attīstībai.”
Latvijas Austrumu pierobeža ir viena no nacionālo interešu telpām jeb reģionālās politikas mērķteritorijām, kas noteiktas jau 2010.gadā, apstiprinot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam. VARAM ir identificējusi ES Austrumu pierobežas kopīgos izaicinājumus un definējusi risinājumus – sākot no informēšanas pasākumiem un beidzot ar atbalsta instrumentu pilnveidošanu un izstrādi.
Klātesošie savās runās akcentēja Latvijas ģeogrāfiskās lokācijas nozīmi ES kontekstā, kas ir īpaši nozīmīgi laikā, kad Ukrainā notiek Krievijas iesākts pilna apmēra karš. Tāpat tika runāts par ES reģionālo politiku, kas ir svarīgākā ES investīciju politikas joma un vērsta uz visiem ES reģioniem un pilsētām, lai atbalstītu darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, kā arī uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti. Tāpat tika uzsvērta mūsdienu realitāte – dzelzs priekškars gar Krievijas un Baltkrievijas robežām, kas rada ne tikai drošības izaicinājumus, bet arī izaicinājumus pierobežas reģionu attīstības veicināšanā, ņemot vērā, ka līdzšinējā pārrobežu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju vai Baltkrieviju, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, nav iespējama.
Savukārt klātesošie ārzemju kolēģi, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas pārstāvji, akcentēja kopīgās iezīmes Austrumu pierobežu reģionu attīstības izaicinājumos, norādot, ka izaugsme ir stratēģisks un ilgtermiņa jautājums, lai reģionus veiksmīgi attīstītu kritiska ir sadarbība ar ES Austrumu robežvalstīm.
Paneļdiskusijā tika apkopoti un pārspriesti konferences laikā iegūtie secinājumi par ārvalstu pieredzes pielietojamību Latvijas Austrumu pierobežai un priekšlikumi politikas pilnveidošanai, kā arī identificēti kopējie izaicinājumi – perifērija, drošība, ekonomiskās telpas izolēšana ES Austrumu pierobežas valstīm. Tāpat ministrs prezentēja priekšlikumus tālākai rīcībai gan Latvijas mērogā, gan ES mērogā. Nacionāli risināmi jautājumi iezīmēti četros būtiskos virzienos – teritoriālās pieejas piemērošana ES fondu plānošanā, prioritizējot uzņēmējdarbību un sabiedriski nozīmīgumu pakalpojumu tīkla plānošanu, Austrumu reģionu cilvēkresursu attīstību, pilnveidojot augstākās izglītības kvalitāti un veicinot remigrāciju, attīstu pilsētu sasniedzamību (starppilsētu mobilitāti) un Austrumu (Latgales) SEZ ietvaros piemērotā atbalsta komersantiem paplašināšanu.
Konferences dalībnieki atzinīgi novērtēja ministra M.Sprindžuka iniciatīvu izstrādāt ES līmeņa startēģiju ES Austrumu pierobežas attīstībai. Ministrs norādīja, ka ministrija sagatavos konferences kopsavilkumu, ko iesniegs izskatīšanai valdībā, kā arī informēs Eiropas Komisiju , lūdzot viedokli par tālāku jautājuma virzību ES līmenī.
Konference tiek īstenota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta Nr.LV-LOCALDEV-0001 “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā” (UAP Latgale)” ietvaros.