Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) septembra nogalē Cēsu novada Līgatnes pagastā rīkoja pasākumu plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas un projektu speciālistiem “Teritoriju attīstības plānošana krīzes apstākļos un Eiropas Savienības (ES) fondu piesaiste klimata mērķu sasniegšanai”, lai stiprinātu speciālistu zināšanas un prasmes klimata politikas un krīzes vadības jomā.
Pasākums ir turpinājums VARAM citus gadus iesāktajai tradīcijai, organizējot vasaras skolas – nometnes attīstības plānošanas un projektu speciālistiem. Tas veicina pieredzes apmaiņu, kas ir priekšnosacījums veiksmīgai ES fondu projektu un citu atbalsta pasākumu un resursu plānošanai un īstenošanai.
Šogad pasākumā trīs dienu laikā piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieki no dažādām Latvijas pašvaldībām un plānošanas reģioniem, kuru darbs ikdienā saistīts ar attīstības plānošanu un ES fondu projektu izstrādi un īstenošanu.
Pasākumu atklāja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, aicinot pašvaldību pārstāvjus saskatīt sava darba pozitīvo ietekmi un nozīmību: “Esam jaunu izaicinājumu priekšā. Mēs visi jūtam klimata pārmaiņu ietekmi, un ikvienu no mums skar Krievijas kara Ukrainā izraisītās sekas, kas liek meklēt veidus, kā pielāgoties šī brīža apstākļiem un uzlabot situāciju.”
Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, un ar muzikālu sveicienu sagaidīja Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas skolēni.
Pasākuma otrā dienā tika pārrunātas klimata politikas aktualitātes Latvijā un pasaulē, pašvaldībās īstenojamās rīcības, kā arī atbalsta iespējas un pieejas jaunajā plānošanas periodā 2021.-2027.gadam. Apskatāmo jautājumu lokā bija arī pašvaldību iespējas piedalīties dažādās iniciatīvās, kā piemēram, Eiropas Komisijas iniciatīvā “Mēru pakts klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai” un iniciatīvā “NetZeroCities”. Praktiskus piemērus sniedza Smiltenes novada pašvaldība un Rīgas un Liepājas valstspilsētu pašvaldības. Dalībnieki tika iepazīstināti arī ar URBACT programmas īstenotajiem projektiem un atbalsta iespējām. Radošajā darbnīcā pašvaldību pārstāvji nostiprināja iemaņas rast dažādus risinājumus klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķu sasniegšanai. Dienas noslēgumā tika organizēta objektu apskate, iepazīstoties ar ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem Cēsu novada pašvaldībā.
Pasākuma trešajā dienā norisinājās seminārs “Krīzes vadība”, FranklinCovey Latvia lektora Mārtiņa Martinsona vadībā, kuras laikā dalībniekiem tika nodrošinātas teorētiskas zināšanas par to, kā sagatavoties krīzēm un kā darboties krīzes laikā, izmēģinot praktisku krīzes vadības rīku darbā grupās. Ar pieredzi dalījās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis, kas sniedza informāciju par preventīvām darbībām potenciālu apdraudējumu un krīžu gadījumos, kā arī par pašvaldību rīcību krīžu laikā. Noslēgumā Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Operatīvās informācijas centra pārstāvis stāstīja par Jelgavas pieredzi apdraudējumu prognozēšanas rīku izmantošanā.
Pasākumā gūtās atziņas veicinās klimata jautājumu integrāciju attīstības plānošanas dokumentos, projektu īstenošanu klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķu sasniegšanu, kā arī mērķtiecīgu rīcību krīzes situācijās.
Pasākuma prezentācijas un materiāli pieejami šeit.
Metodiskie ieteikumi pašvaldībām klimata pārmaiņu politikas jomā pieejami šeit.
