Sestdien, 2015.gada 12.decembrī, Parīzes klimata konferencē (COP21) aptuveni plkst.20:30 pēc Latvijas laika visas pasaules valstis panāca vēsturisku vienošanos - vienošanos par globālu, ambiciozu, dinamisku visām pasaules valstīm saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu ierobežošanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai (Parīzes vienošanās).
Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un 1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes; 2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām; 3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Parīzes vienošanās pēc 2020.gada aizstās tagadējo Kioto protokolu, kura īstenošanā iesaistījies nepietiekams skaits valstu un kura ambīcijas bija nepietiekamas klimata pārmaiņu ierobežošanai. Savukārt Parīzes vienošanās paredz visu valstu iesaisti un rīcību.
Latvijas delegācijas vadītāja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsver: “Esam gandarīti, ka pēc 4 gadu darba un divu nedēļu intensīvām noslēdzošajām sarunām Parīzē mums ir izdevies vienoties par visām pasaules valstīm saistošu vienošanās tekstu. Parīzes vienošanās ir izšķirošs solis ceļā uz klimata pārmaiņu novēršanu un noturības pret klimata pārmaiņām nodrošināšanu. Tā ir līdz šim pasaulē nozīmīgākā un apjomīgākā starptautiskā vienošanās vides jomā.”
Parīzes vienošanās pieejama šeit
Jau ziņojām, ka pirmās nedēļas izskaņā valstis vienojās par Parīzes vienošanās teksta projektu, un noslēdza vairākus gadus ilgušās šī teksta sagatavošanas sarunas. Teksta projektu vienbalsīgi atbalstīja pilnīgi visas pasaules valstis. Otrās nedēļas uzdevums bija atrisināt visas atlikušās domstarpības.
Eiropas Savienība (ES) par savu ieguldījumu vienojās 2015. gada 6. martā Vides ministru padomē. Tas paredz, ka līdz 2030. gadam ES savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Līdz šim brīdim par saviem ieguldījumiem paziņojušas jau 185 valstis, un to SEG emisijas ir vairāk nekā 95% no pasaules kopējām emisijām.
Atgādinām, ka Parīzē 2015. gada 29. novembrī sākās pēdējo un visticamāk arī turpmāko gadu visnozīmīgākais klimata politikas pasākums. Konferencē piedalās vairāk nekā 20 000 pārstāvji no visas pasaules.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533/26417267
E-pasts: prese@varam.gov.lv
Publicēts: 12.12.2015.