Rīga, 2020.gada 20. aprīlī – šodien sanāksmē par Eiropas Savienības (ES) fondu izlietojumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) prezentē 200 miljonu eiro piedāvājumu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.
Ministrs Juris Pūce: “Pirmkārt, ES fondus pašvaldībās var īstenot efektīvāk. Pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā, veicinot ekonomisko aktivitāti reģionos pēc ārkārtējās situācijas beigām. Krīze liek kļūt efektīvākiem, tāpēc šis ir brīdis, lai atteiktos no vecās kvotu saimniekošanas - finansējums jāsaņem pašvaldībām, kurām ir skaidra vīzija par īstenojamajiem projektiem un to ieguldījumu tautsaimniecībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno pārdalīt projektiem vēl nepiešķirto un papildu piešķirto ES fondu finansējumu par vismaz 100 milj. eiro tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, lai radītu jaunas darba vietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, piesaistītu privātās investīcijas reģionos.
Otrkārt, pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu arī energoefektivitātes jomā. VARAM plāno jau 2020.gada maijā novirzīt 85 milj. eiro reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību gatavākajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.
Treškārt, vides jomā viens no izaicinājumiem Latvijā ir efektīva atkritumu saimniecība un virzība uz aprites ekonomiku tai skaitā, paredzot līdz 2023.gadam katrā atkritumu dalītās vākšanas punktā ieviest bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalītās vākšanas konteinerus. Šobrīd Latvijā nav pietiekamas lietderīgās pārstrādes iespējas BNA, un tādēļ no ES fondiem jāveic ieguldījumi pārstrādes attīstībai reģionos, plānotais finansējums - vairāk nekā 20 milj. eiro.
Visbeidzot, Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtējā situācija veicina strauju ekonomikas digitalizāciju un iedzīvotāju un uzņēmumu savstarpējo komunikāciju elektroniski. Tāpēc, izvērtējot aktuālās prioritātes, nepieciešams pārskatīt arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas neīstenotos ES fondu projektus. Ir identificēti arī seši jauni projekti par indikatīvu kopējo finansējumu vairāk nekā 14 milj. eiro”.
Darbs pie VARAM ekonomikas atjaunošanas plānā pieteikto pasākumu īstenošanas turpinās, un gala lēmumi par izmaiņām ES fondu investīciju jomās, lai veicinātu krīzes seku mazināšanu, jāpieņem valdībā.
Reģionālā attīstība
Valsts ekonomikas lejupslīdes laikā ES fondu finansējums jāiegulda efektīvākajos projektos. Vērtēšanā patlaban atrodas 55 projekti par ES fondu finansējumu 72,9 milj. eiro. Aktualitāti zaudējušo vai projektu ar zemu gatavības pakāpi finansējums jānovirza tiem, kuru īstenošanu var uzsākt jau šogad un kas ļaus uzņēmējiem uzsākt, paplašināt vai pārorientēt uzņēmējdarbību, atslogojot no nepieciešamības veikt ieguldījumus ražošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajās ēkās, teritorijās un industriālo pieslēgumu infrastruktūrā.
Izvērtējot plānoto investīciju aktualitāti un nepieciešamība, ņemot vērā jaunos apstākļus ekonomikā reģionos un valstī kopumā, VARAM plāno pārdalīt pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projektiem vēl nepiešķirto un papildu piešķirto ES fondu finansējumu vismaz 100 milj. eiro tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi. Projekti varēs pretendēt uz finansējumu, balstoties uz projektu sasniedzamajiem rezultātiem un gatavības pakāpi, nevis pašvaldību kvotām. Atsevišķos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos pašvaldību kvotas tika noteiktas jau 2015.gadā, bet 2020.gadā vēl joprojām nav noslēgti līgumi par visu pašvaldībām pieejamo ES fondu finansējumu. Vērtēšanai zemā gatavībā iesniegti 28 uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras projekti, kam nav izstrādāti tehniskākie projekti. Šajos projektos iesaldētais, tautsaimniecībai šobrīd akūti nepieciešamais ES fondu finansējums ir vairāk kā 45 milj. eiro. Tas liecina, ka projektu atlasē jāiet citādāks ceļš nekā līdz šim, ieviešot projektu konkurenci.
Atbalsts uzņēmējdarbībai ir valsts un pašvaldību kopīgs uzdevums, lai it īpaši atbalstītu eksportējošos uzņēmumus, kā arī veicinātu uzņēmumu pārcelšanu uz Latviju. Tas ir sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, finanšu institūciju ALTUM un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru kopīgi darāms darbs. Vienlaikus izšķiroša ir katras atsevišķas pašvaldības spēja izmantot valsts radītās iespējas.
Energoefektivitāte:
Latvijas izaicinājums ir izpildīt Eiropas Komisijas noteiktās prasības. Ik gadu nepieciešams izpildīt mērķi renovēt 3% no valstij piederošo ēku platības. Arī pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā valstī kopumā. Latvijas 30 lielāko pašvaldību pieprasījums liecina, ka jau tuvākajā laikā nepieciešamas investīcijas vismaz 160 ēku energoefektivitātes paaugstināšanai ar kopējo ES fondu finansējumu līdz 80 milj. eiro apmērā. VARAM plāno jau 2020.gada maijā novirzīt 85 milj. eiro reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību gatavākajiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.
Vide:
VARAM izstrādājamajā atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un aprites ekonomikas ieviešanas stratēģijā viens no attīstības virzieniem ir pakāpeniski līdz 2023.gadam katrā pašvaldībā, katrā atkritumu dalītās vākšanas punktā ieviest bioloģiski noārdāmo (BNA) un tekstila atkritumu dalītās vākšanas konteinerus. Jo vairāk un kvalitatīvāk atkritumi tiek šķiroti, jo vairāk mājsaimniecībām mazinās nešķirotu atkritumu apjoms un to apsaimniekošanas izmaksas.
Dalīti vākti atkritumi nonāk otrreizējā apritē, pārstrādē vai reģenerācijā, kā rezultātā atkritumi tiek lietderīgi izmantoti. Tāpēc katram atkritumu veidam ir jābūt atbilstošam apsaimniekošanas risinājumam, pārstrādes iekārtām un pietiekamām to jaudām. Šobrīd Latvijā nav pietiekamas lietderīgās pārstrādes iespējas BNA, un tādēļ ES fondiem būtu jāveic ieguldījumi BNA pārstrādes attīstībai reģionos. Šādu projektu ieviešanai plānots finansējums vairāk nekā 20 milj. eiro. Iekārtu izveide ļaus pārstrādāt dalīti savāktos BNA biogāzē vai kompostā, kas ir tālāk izmantojams resurss.
IKT
Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtējā situācija neatliekami prasa izvērtēt arī aktuālās prioritātes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā (IKT), lai arī ES fondi sniegtu atbalstu krīzes radīto izaicinājumu risināšanā, tāpēc neatliekami nepieciešams pārskatīt arī IKT jomā plānotos un uzsāktos, bet neīstenots ES fondu projektus.
VARAM ieskatā, atsevišķu projektu īstenošana ir jāatliek uz vēlāku laiku vai jāsamazina to tvērums. Vienlaikus ir identificēti jauni projekti, ko būtu nepieciešams īstenot nekavējoties, izmantojot atlikto projektu atbrīvoto finansējumu. Šobrīd identificēti seši jauni projekti par indikatīvo kopējo finansējumu vairāk kā 14 milj. eiroIzglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas un VARAM atbildības jomās.
Papildu informācija:
Agnese Vārpiņa
Ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026478, e-pasts: agnese.varpina@varam.gov.lv
vwww.varam.gov.lv