Sadaļa ir arhivēta. Informācija pēdējoreiz atjaunināta 2019. gada septembrī.
Kādi būs iedzīvotāju ieguvumi pēc reformas?
Iedzīvotājiem uzlabosies saņemto pakalpojumu kvalitāte, jo reforma dos iespēju pašvaldībām mazāku daļu no budžeta tērēt uzturēšanas izdevumiem, bet lielāku daļu – pakalpojumiem. Bez spēcīgiem attīstības centriem valstī nav iespējama līdzsvarota reģionālā attīstība. Bez infrastruktūras – nav privāto investīciju un nav konkurētspējīga atalgojuma. Iedzīvotāju galvenais ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas.
Kas mainīsies Pierīgā? Kāpēc jāapvieno pašpietiekamas pašvaldības?
Jāņem vērā, ka Pierīgas pašvaldību finansiālā situācija ir tieši saistīta ar galvaspilsētas efektu. Iedzīvotāji strādā lielākoties Rīgā un pašvaldību budžets veidojas no lielā mērā Rīgā radītiem nodokļiem. Rīga un Pierīga ir visas Latvijas ekonomiskais dzinējspēks, tādēļ te ir nepieciešamas pašvaldības, kas izmanto savu nacionālo un starptautisko potenciālu un ir stabili partneri galvaspilsētai. Tāpēc reforma nepieciešama visā Latvijas teritorijā.
Kāds ir reformas mērķis, kāpēc tā ir nepieciešama?
Patlaban Latvijā ir ļoti dažādas pašvaldības, ar dažādu iedzīvotāju skaitu un rocību. Reforma ir nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, bet pašvaldību funkciju apjomam saglabājoties, pieaug uzturēšanas izmaksas. No tā nav iespējams izvairīties, turklāt reforma palīdzēs mazināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.
Kādēļ reforma notiek šobrīd?
Šobrīd jau 60 pašvaldības neatbilst likuma kritērijiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības neveic tās funkcijas, nesniedz tos pakalpojumus, kas ir to pienākums. Tādējādi iedzīvotāji tiek diskriminēti pēc to dzīvesvietas un tas nav pieļaujami. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām sarūk, ir nepieciešams pielāgoties un veidot spēcīgas pašvaldības, kas spēj nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
Kā, apvienojot vairākus trūcīgus novadus, jaunais novads kļūs turīgāks?
Apvienošanās rezultātā atbrīvosies līdzekļi, kas šobrīd tiek tērēti uzturēšanas un administratīvajiem izdevumiem, un tos varēs novirzīt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu uzlabošanai un infrastruktūras attīstībai. Lielākas pašvaldības varēs arī speciālistiem nodrošināt labāku atalgojumu un tādējādi piesaistīt kvalificētus darbiniekus, nodrošinot labāku teritorijas pārvaldību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.
Kā, pašvaldībai attālinoties no iedzīvotāja, tiks nodrošināta pakalpojumu pieejamība?
Pakalpojumu izvietojumu nosaka un arī turpmāk noteiks pati pašvaldība. Visticamāk, jaunajos administratīvajos centros atradīsies lēmējvara jeb dome, bet dažādus pakalpojumus pašvaldība var sniegt citās pilsētās un pagastos. Ministrija uz to arī aicina. Atbalstu iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanā nodrošina arī, piemēram, bibliotēkas.
Vai reformas rezultātā uzlabosies ceļu stāvoklis, sabiedriskā transporta pieejamība?
Šī galvenokārt ir pārvaldības reforma. Tas nozīmē, ka tiek veidota platforma – lielākas pašvaldības, kam ir lielāka spēja sniegt labākus pakalpojumus. Šī reforma veidos arī loģiskāku, līdzsvarotāku Latvijas karti, kas būs pamats tālākai pakalpojumu racionālai organizēšanai. Tomēr visu nozaru problēmas tikai ar pašvaldību reformu atrisināt nebūs iespējams.
Vai tiks saremontēts ceļš uz jauno pašvaldības centru?
Esam izstrādājuši ceļu programmu. Ministrija manā vadībā sadarbībā ar “Latvijas Valsts ceļiem” ir izstrādājusi pieteikumu programmai reģionālo ceļu sakārtošanai, pamatā tieši uz jaunajiem administratīvajiem centriem. Finansējuma pieprasījums ir iesniegts valdībā, un ir pamatotas cerības, ka tas saņems atbalstu un turpmākajos trīs gados reģionālo ceļu sakārtošanā tiks ieguldīti aptuveni 300 milj. EUR. Konkrēti ceļu posmi, kas tiks rekonstruēti, šobrīd ir saskaņošanas procesā.
Vai reforma mazinās reģionālo nevienlīdzību?
Reģionos tiks izveidotas spēcīgas pašvaldības. Tām būs lielākas iespējas īstenot vērienīgākus projektus un piesaistīt lielākas investīcijas. Sinerģija, kas radīsies, lielākajām pilsētām apvienojoties ar lauku teritorijām, radīs daudz labākus nosacījumus teritoriju ekonomiskajai izaugsmei. Tāpat izlīdzināsies pašvaldību iespējas nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvākus pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas. Savukārt iedzīvotājiem tas nozīmē jaunas darba vietas.
Kā būs nodrošināta visas valsts vienmērīga attīstība, ja finanšu resursi būs koncentrēti 36 reģionālos centros?
Reformas mērķis nav finanšu resursus koncentrēt pilsētās. Tieši otrādi – pilsētas ar savu kapacitāti atbalstīs savas pašvaldības lauku teritorijas. Lielas iedzīvotāju daļas nodokļi nonāks pašvaldībā, kurā viņi gan dzīvo, gan strādā, un pašvaldībai, kas saimnieko atbildīgi, būs jārūpējas gan par centru, gan par lauku teritorijām, kur arī dzīvo ievērojama pašvaldības iedzīvotāju daļa.
Vai reformas ietvaros uzmanība pievērsta izglītības jautājumam?
Jā, viens no jauno pašvaldību izveides kritērijiem ir perspektīva vidusskola. Lai uzturētu vidusskolu, kas ir konkurētspējīga, t.i., nodrošina skolēniem iespējas specializēties, uzrāda labus rezultātus un sagatavo skolēnus tālākām studijām vai darbam, ir nepieciešams gan iedzīvotāju skaits, gan pašvaldības rocība. VARAM sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai nodrošinātu saskaņotību starp pašvaldību reformu un starp reformu vispārējā izglītībā.
Kas notiks ar lauku teritoriju attīstību?
Reforma piedāvā vienā pašvaldībā savienot gan pilsētas, gan lauku teritorijas. Pilsētās ir lielāka ekonomiskā aktivitāte un ar tajās radītajiem resursiem varēs labāk atbalstīt arī lauku teritorijas un nodrošināt dzīves kvalitātes uzlabošanos. Par to, kā konkrēti tiks organizēti un kur tiks sniegti pakalpojumi, arī turpmāk lems pati pašvaldība. Ministrija arī aicina izmantot valsts atbalstu un atvērt klientu apkalpošanas centrus, izmantot bibliotēkas un iedrošināt arvien vairāk izmantot e-pakalpojumus.
Kas notiks ar mazajiem ciematiem, mazajām bibliotēkām, kultūras centriem, skolām?
Reforma tiešā veidā neskar apdzīvotās vietas – pilsētas, ciemus un viensētas. Par bibliotēku, skolu, kultūras centru pastāvēšanu arī lems pati pašvaldība. Pagastos ir un būs pagastu pārvaldes, iedzīvotāji uz vietas var un arī turpmāk varēs risināt daudzus jautājumus. Lai noskaidrotu par konkrētas skolas, kultūras centra vai bibliotēkas turpmāku pastāvēšanu, jums jāvēršas vietējā pašvaldībā. Izlemt to, ir vietējās varas atbildība.
Kāpēc lielās pilsētas apvieno ar lauku novadiem?
Realitātē jau šobrīd gandrīz visas republikas pilsētas ir cieši saistītas ar to apkārtējām teritorijām. Gandrīz visās atrodas citu pašvaldību administrācijas, tātad arī daļa pakalpojumu. Darbavietas šobrīd lielākoties rodas pilsētās vai to tiešā tuvumā, un tajās strādā ne tikai pilsētu iedzīvotāji, kas nozīmē, ka nodokļos samaksātā nauda pamatā rodas pilsētās. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas veido lielāko daļu no pašvaldību budžetiem.
Vai novadu reforma apdraud novadu identitāti?
Reforma nemazinās piederību savam novadam, pilsētai un valstij. Joprojām saglabāsies līdzšinējais teritoriālais dalījums pagastos un pilsētās. No katra paša būs atkarīgs, vai turpināt uzturēt savu identitāti tāpat kā līdz šim. Patiesībā – jaunajos novados būs vairāk finanšu līdzekļu, līdz ar to lokālās identitātes stiprināšanas iespējas tikai pieaugs. Pašvaldībām pat likumā ir noteikts pienākums sekmēt vietējo kultūras vērtību saglabāšanu.
