Pēc 2021.gada 1.jūlija pašvaldību vēlēšanās ievēlētajai jāizvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un jāpieņem jauni novada saistošie noteikumi. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, tātad arī šajos saistošajos noteikumos paredzētie pašvaldību sniegtie pakalpojumi. Tādējādi nosacījumi par nodevu apmēru un citiem jautājumiem tiks skatīti domē, izvērtējot līdzšinējo regulējumu un pieņemot jaunu. Tikai pēc jaunā pieņemšanas mainīsies līdzšinējā kārtība. Kāda tā būs, atkarīgs no domes lēmuma. Atsevišķās jomās, t.sk. sociālajā palīdzībā termiņš jaunu saistošo noteikumu pieņemšanai ir vēl īsāks – līdz 2021. gada 1. oktobrim (skat. https://likumi.lv/ta/id/68488#p-763587). Tātad līdz 1. oktobrim pašvaldībām jāpieņem saistošie noteikumi par to, kāds būs pabalstu apjoms jaunajā novadā.
Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumus. Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai - pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem. Pašvaldību pārziņā būs iespēja izvēlēties, kuru no pakalpojumu sniegšanas modeļiem izmantot. Līdzšinējā prakse Latvijas pašvaldībās rāda, ka lauku pagastos tiek saglabātas pagastu pārvaldes un tiek nodrošināti dažādi pakalpojumi, un iedzīvotāji var tos saņemt tuvāk savai dzīvesvietai, pat ja pašvaldības dome atrodas pilsētā.
Šobrīd Latvijas pašvaldībās ir 122 vienotie klientu apkalpošanas centri, kuros iedzīvotāji vienkopus var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus un visus pašvaldības pakalpojumus (skat. VPVKAC adrešu saraksts un kontaktinformācija). Klientu apkalpošanas centros pieejams darbinieka atbalsts pakalpojumu pieteikšanai elektroniskā veidā, iespēja pieteikt VSAA pakalpojumus ar pilnvarojumu klientiem, kas paši nevar pieteikt pakalpojumu elektroniski, atsevišķus VSAA un VID pakalpojumu pieteikumus var iesniegt arī papīra iesnieguma formātā. Katrā šādā centrā klientam pieejams brīvpieejas dators, internets, iespēja ieskenēt un drukāt ar pakalpojumu saistītu materiālu. Šobrīd Olaines, Ilūkstes, Viļakas un Daugavpils novada vienotajos klientu apkalpošanas centros klientam pieejama attālināta saziņa ar VSAA speciālistiem. Nākotnē šāda attālināta saziņa būs pieejama katrā no vienotajiem klientu centriem. Jāņem vērā, ka daudzi pakalpojumi ir pieejami arī digitālā veidā. Par tiem informāciju var atrast portālā latvija.lv.
Kopumā šobrīd tieši administratīvi teritoriālās reformas ietvaros faktiski plānots atjaunot vai pārbūvēt ceļa posmus visā Latvijā, ar kopējo garumu 1 067 km, t.sk. iekļaujot papildu ceļu posmus.
2021.gadā – pieejamais finansējums 91 906 000 EUR sākotnēji plānotais atjaunojamo un pārbūvējamo ceļu garums - 481 km faktiski tiek realizēti - 569 km (ir radusies iespēja iekļaut papildu 8 ceļu posmus ekonomijas rezultātā)
2022.-2024.gadā:
92 300 000 euro pieejamais finansējums saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (238 km)
115 794 000 euro plānotais valsts budžeta finansējums (sagatavots prioritārais pasākums) (260 km)
Tehniskās dokumentācijas izstrādes gaita un būvdarbu tirgus situācija var ietekmēt plānotās ceļu izmaksas, īstenošanas laika grafiku, rādītāju sasniegšanu
Plašāka informācija:
VARAM virzītā valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūves un atjaunošanas investīciju programma ATR ietvaros (turpmāk – ATR ceļu programma) 300 milj. euro apjomā tiek īstenota atbilstoši ceļu sarakstam (pieejams; http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40498448), kas izstrādāts sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām, Satiksmes ministriju un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”, piemērojot šādus kritērijus:
1. autoceļa seguma stāvoklis (slikts, ļoti slikts);
2. vidējā diennakts satiksmes intensitāte;
3. šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru pēc administratīvi teritoriālās reformas un administratīvā centra sasnie-dzamība novados, kuru administratīvās teritorijas nav plānots grozīt;
4. funkcionālās izmantošanas nozīme saistībā ar nozaru reformām.
Sākotnēji saskaņā ar šiem kritērijiem tika identificēti aptuveni 900 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, bet faktiski plānots atjaunot vai pārbūvēt 1 067 km autoceļu, t.sk. iekļaujot papildu ceļu posmus finanšu līdzekļu ekonomijas rezultātā.
Jau šajā gadā ir uzsākta ceļu projektu realizācija 569 km garumā piešķirtā valsts budžeta finansējuma 91 906 000 euro ietvaros. Savukārt 2022.-2024.gadā plānota valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu atjaunošana vai pārbūve 238 km garumā no pieejamā finansējuma Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 92 300 000 euro ietvarā.
Lai īstenotu pilnībā ATR ceļu programmu, VARAM ir sagatavojusi prioritāro pasākumu valsts budžeta finansējumam 115 794 000 euro ietvarā, plānojot par šo finansējumu 2022.-2024.gadam atjaunot vai pārbūvēt 260 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu.
Vienlaikus jāuzsver, ka tehniskās dokumentācijas izstrādes gaita un būvdarbu tirgus situācija var ietekmēt plānotās ceļu izmaksas, īstenošanas laika grafiku, un rādītāju sasniegšanu.
Lai iespējami mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, VARAM turpina īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību investīciju projektiem pandēmijas seku mazināšanai uz tautsaimniecību. Aizdevumu programmas ietvaros pašvaldībām ir iespējams saņemt Valsts kases aizņēmumu gan pašvaldības transporta infrastruktūras (ielas, ceļi, veloceļi, gājēju ietves, viedie risinājumi satiksmes drošībai un organizēšanai u.c.) attīstībai, gan pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu, pārvadu un estakāžu būvniecībai vai pārbūvei.
Papildu Ministru kabinets atbalstīja vairākus pašvaldību augstas gatavības investīciju projektus Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, kas paredz investīcijas ceļu infrastruktūrai. Ceļu infrastruktūras projektiem 2021. un 2022.gadā ir piešķirts valsts budžeta finansējums grantu veidā 29 433 400 eiro apmērā.
Tostarp 2021.gada aprīlī VARAM organizēja pašvaldību projektu ideju priekšatlasi, sniedzot iespēju tām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus (5.6.2. Specifiskais atbalsta mērķis) tādu pašvaldības ielu, ceļu un citas publiskās infrastruktūras uzlabošanai, kas nepieciešama komercdarbības veicināšanai. Deviņām pašvaldību projektu idejām tika piešķirts ERAF finansējums 15 112 463 eiro apmērā***. VARAM šim mērķim ir izdevies piesaistīt papildu ERAF finansējumu 24 165 500 eiro apmērā no Eiropas Komisijas programmas "Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām" (REACT-EU), tāpēc tiek gatavoti normatīvie akti, lai pašvaldībām jau 2021.gada vasarā piešķirtu šo finansējumu publiskās infrastruktūras būvniecībai vai labiekārtošanai vietās, kur uzņēmēji plāno radīt jaunas darba vietas un investēt līdzekļus savā attīstībā.
Pašvaldības izglītības iestāžu atvēršana/slēgšana līdz šim ir bijusi un pēc reformas būs pašvaldības kompetencē. Sagaidāms, ka jaunās pašvaldības skolu tīklam pieies racionāli, izvērtējot sasniedzamības un kvalitātes aspektus. ATR ir pamats, kas sniedz iespēju citām nozarēm realizēt savas reformas.
Jau 2023. gadā valsts finansējumu pilnībā nesaņems tās izglītības iestādes, kurās būs neatbilstošs skolēnu skaits. Protams, svarīgi sasniegt arī kvalitātes kritērijus, taču ar to vien finansējumu noturēt nevarēs.
Skolu tīkla reforma paredz dažādus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kuriem Latvijas vidusskolām jāatbilst. Visvairāk apspriests ir skolēnu skaita kritērijs – dažādas nozīmes apdzīvotās vietās tas ir atšķirīgs: no 25 skolēniem vidusskolas posmā skolās Krievijas pierobežā, līdz 120 skolēniem Latvijas lielajās pilsētās. Pēc datiem, kas iekļauti IZM informatīvajā ziņojumā, atbilstošs skolēnu daudzums pērn nebija 121 izglītības iestādē. Tas nenozīmē, ka jāreorganizē vai jālikvidē visas, jo, jau sakārtojot daļu no skolām, citās skaits varētu izlīdzināties. Šis jautājums īpaši aktuāls būs jaunajām vietvarām pēc pašvaldību vēlēšanām. Plašāk par izglītības iestādēm aicinām vaicāt Izglītības un zinātnes ministrijai.
Par bibliotēku, skolu, kultūras centru pastāvēšanu lems pati pašvaldība. Pagastos ir un būs pagastu pārvaldes, iedzīvotāji uz vietas var, un arī turpmāk varēs risināt daudzus jautājumus. Lai uzzinātu par konkrētas skolas, kultūras centra vai bibliotēkas turpmāku pastāvēšanu, jums jāvēršas vietējā pašvaldībā.
Administratīvas iedalījums nav tas pats, kā gadsimtu laikā veidojies Latvijas kultūrvēsturiskais iedalījums, tie pastāv paralēli un abi ir vienlīdz svarīgi. Šis jautājums ir reformas apspriešanas gaitā bieži pieminēts, tāpēc jaunajām pašvaldībām līdz ar pašvaldību ekonomisko attīstību būs jādomā arī par atbalstu vietējām kopienām, nodrošinot iespēju novadu kultūrvēsturisko identitāti kopt vēsturiskajās zemēs, neatkarīgi no administratīvi teritoriālās piederības. Pirmo regulē VARAM virzītā pašvaldību reforma, bet otru – Valsts prezidenta Latviešu vēsturisko zemju likums, kas noteikti ļaus precīzāk apzināt ar kopienu kultūrvēsturisko piederību un identitāti saistītus jautājumus. Tas nosaka, ka ikviens var kopt, attīstīt, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi.
Jaunajos novados būs vairāk finanšu līdzekļu, līdz ar to lokālās identitātes stiprināšanas iespējas tikai pieaugs. Pašvaldībām pat likumā ir noteikts pienākums sekmēt vietējo kultūras vērtību saglabāšanu.
VARAM ir sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, iekļaujot Murmastienes un Varakļānu pagastus un Varakļānu pilsētu Madonas, nevis Rēzeknes novadā. Tāpat VARAM gatavo likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”, jo nepieciešams arī noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamās Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas.
Iedzīvotāji varēs saglabāt esošās zemesgrāmatas apliecības, pēc jaunām dodoties gadījumā, ja rastos tāda nepieciešamība (piemēram, veicot kādus darījumus ar nekustamo īpašumu).
Visi līdzšinējie ieraksti zemesgrāmatā tiks saglabāti. Savukārt veicot darījumus ar īpašumu pēc 1.07. tam tiks fiksēts jaunais teritorijas nosaukums. Reforma neietekmē īpašuma tiesības un jau veiktos ierakstus zemesgrāmatā. Arī apliecības nav jāmaina.
Pasta sūtījumi tiks piegādāti, jaunās adreses tiks saņemtas no Valsts adrešu reģistra, bet rakstot vēstules ir svarīgi norādīt pasta indeksu (LV-xxxx).
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijas Pasta darbībā izmaiņas nav paredzamas – uzņēmums turpinās piegādāt sūtījumus atbilstoši patlaban spēkā esošajām adrešu indeksu teritorijām, un tajās nav plānotas izmaiņas. Klientiem, norādot saņēmēja adresi, vienīgās izmaiņas būs novadu nosaukumos vietās, kur notiks to apvienošana. Latvijas Pasts aicina klientus veikt attiecīgas izmaiņas saņēmēju adrešu pierakstā novados, ko ietekmēs reforma, tajā skaitā interneta veikalu profilos, lai Latvijas Pasts sūtījumus varētu apstrādāt ātrāk un precīzāk. Citas sastāvdaļas adrešu pierakstā nemainīsies. Plašāk - https://www.pasts.lv/lv/zinas/6453-pec-administrativi-teritorialas-reformas-izmainas-latvijas-pasta-darbiba-nav-gaidamas-ludz-klientus-novados-precizet-adreses
Viens no pašvaldību pienākumiem ir informēt sabiedrību par savu darbību. Iedzīvotāji ir aicināti sekot līdzi aktuālajai pašvaldību sniegtajai informācijai: 1) pašvaldības mājas lapā, 2) sociālos medijos, 3) vietējos laikrakstos, kā arī 4) pašvaldību informatīvajos izdevumos.
Pašvaldību informatīvie izdevumi ir pieejami bez maksas. Tie var būt pārpublicēti arī elektroniski. Informatīvie izdevumi tiek izdoti ne biežāk kā vienu reizi mēnesī. Tajos norāda informāciju par pašvaldībai nodoto uzdevumu un funkciju īstenošanu. Var tikt arī publicēti pašvaldību saistošie noteikumi, ja pašvaldība informatīvo izdevumu ir noteikusi par saistošo noteikumu publicēšanas vietu, kā arī informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par publiskās apspriešanas rezultātiem un domes pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, ja šī informācija netiek publicēta vietējā laikrakstā.
Lai nodrošinātu pašvaldību iedzīvotāju informēšanu par pašvaldības funkciju izpildi administratīvi teritoriālās reformas norises laikā, informatīvajos izdevumos būtu jāpublicē aktuālā informācija par pakalpojumu sniegšanas izmaiņām.
Gatavojoties pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai, ministrija sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību aicināja jaunizveidojamās pašvaldības izvietot savās tīmekļu vietnēs visaptverošu informāciju sabiedrībai (t.i. jauno novadu iedzīvotājiem) par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, preses relīzes, informatīvos paziņojumus u.c., saglabājot iespēju caurskatītskatīt arī vēsturisko informāciju jaunajām pašvaldībām pievienoto novadu tīmekļu vietnēs.
Kā optimālākais risinājums informācijas pieejamības ziņā, ir piedāvāts pārcelt visu gan aktuālo, gan vēsturisko informāciju no apvienoto novadu tīmekļu vietnēm jaunajās pašvaldības tīmekļu vietnē. Piedāvātais risinājums prasa būtisku resursu patēriņu (laiks un finansējums), līdz ar to ir paredzēts, ka jaunajās apvienoto pašvaldības tīmekļu vietnēs tiks ievietotas saites uz pievienoto pašvaldību tīmekļu vietnēm, tādejādi radot iespēju jaunizveidojamo novadu iedzīvotajiem saņemt viņiem nepieciešamo gan aktuālo, gan arī vēsturisko informāciju. Šāds risinājums tiks pielietots ne ilgāk kā līdz šī gada beigām.
Jaunveidojamais novads (izņemot tie, kuriem ir izveidots jauns nosaukums, kā Augšdaugavas novads un Dienvidkurzemes novads) var lemt par kāda no apvienoto novadu ģerboņa izmantošanu.
Ja novads ir izveidots pilnīgi no jauna, ar jaunu nosaukumu, apvienojot citus novadus, tam noteikti jāveido jauns ģerbonis. Tas nedrīkst pat uz laiku izmantot kāda cita novada, pilsētas vai pagasta ģerboni, līdz tiek izstrādāts jauns ģerbonis. Šajā pārejas periodā novads izmanto mazo valsts ģerboni. Ir pieļaujams, ka suvenīros, reprezentācijas priekšmetos vai bukletos kādu laiku varētu arī saglabāties iepriekšējo novadu ģerboņi, tomēr tas nedrīkstētu attiekties uz izkārtnēm, vizītkartēm, veidlapām, zīmogu nospiedumiem, mājaslapu utt.
Iedzīvotājiem uzlabosies saņemto pakalpojumu kvalitāte, jo reforma dos iespēju pašvaldībām mazāku daļu no budžeta tērēt uzturēšanas izdevumiem, bet lielāku daļu – pakalpojumiem. Bez spēcīgiem attīstības centriem valstī nav iespējama līdzsvarota reģionālā attīstība. Bez infrastruktūras nav privāto investīciju un nav konkurētspējīga atalgojuma. Iedzīvotāju galvenais ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošanās neatkarīgi no dzīvesvietas.
Patlaban Latvijā ir ļoti dažādas pašvaldības ar dažādu iedzīvotāju skaitu un rocību. Reforma ir nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, bet pašvaldību funkciju apjomam saglabājoties, pieaug uzturēšanas izmaksas. No tā nav iespējams izvairīties, taču reforma palīdzēs mazināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.
Ministrija strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, kur būs paredzēti jauni mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai – tajā skaitā arī pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai. Šādas valdes būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 14. pantā noteiktajam ministrija pašlaik strādā pie regulējuma, kas noteiks valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidoto administratīvo reģionu statusa un darbības nosacījumus. Šobrīd norisinās diskusija par valsts un pašvaldību kopīgi veicamajiem uzdevumiem un funkcijām, lai administratīvo reģionu ietvaros veidotu valsts un pašvaldību kopīgas iestādes.
Reformas ietvaros nav plānots pašvaldībām deleģēt papildu funkcijas. Sagaidāms, ka reformas rezultātā visas pašvaldības spēs patstāvīgi īstenot tām jau noteiktās funkcijas. VARAM ir apkopojis pavisam 111 uzdevumus, kas ir pašvaldību atbildībā, un tās ir noteiktas ne tikai likumā “Par pašvaldībām”, bet arī citos normatīvajos aktos. Piebilstams, ka šobrīd VARAM strādā pie jauna likuma “Par pašvaldībām”, kur tostarp plānots precīzāk un atbilstoši mūsdienu terminoloģijai definēt pašvaldību kompetences.
Reģionos galvenais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijusi emigrācija, kas ir cieši saistīta ar darba iespējām. Plānojot pašvaldību teritoriju attīstību ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tiks radītas iespējas pilnvērtīgāk izmantot teritoriju potenciālu un nākotnē mazinātu emigrāciju. Būtiski ir arī stiprināt vietējo kopienu pilsonisko apziņu (piemēram, veidojot biedrību, apkaimes kopienu, konsultatīvo padomi u.tml.), ar kuru palīdzību iedzīvotāji var iestāties par labāku dzīves kvalitāti savas dzīvesvietas tuvumā. Sevišķi svarīgi tas būs lielajos novados, tādēļ paralēli reformai ministrija izstrādā arī jaunu pašvaldību likumu, paredzot pašvaldībām papildu iespējas iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai.
Iedzīvotāju interesēs ir veidot skaidri pārskatāmu valsts pārvaldes iestāžu darbību neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldība vai kāda cita valsts pārvaldes institūcija. Savlaicīgi īstenojot pašvaldību reformu un izveidojot pēc iedzīvotāju skaita salīdzinoši līdzvērtīgākas pašvaldības, būs iespējams uzlabot pakalpojumu kvalitāti citās nozarēs, piemēram, izglītībā vai veselības aprūpē. Apvienojot pašvaldības, būtiski samazināsies administratīvais un birokrātiskais slogs visai valsts pārvaldes sistēmai, vienlaikus uzlabojot sadarbību un savstarpējo uzticēšanos starp pašvaldībām un valsts iestādēm, nevalstisko sektoru, uzņēmējiem u.tml.
Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumus. Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, nodrošinot tos pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem. Pašvaldību pārziņā būs iespēja izvēlēties kuru no pakalpojumu sniegšanas modeļiem izmantot. Līdzšinējā prakse Latvijas pašvaldībās rāda, ka lauku pagastos tiek saglabātas pagastu pārvaldes un tiek nodrošināti dažādi pakalpojumi, un iedzīvotāji var tos saņemt tuvāk savai dzīvesvietai, pat ja pašvaldības dome atrodas pilsētā.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas iedzīvotājiem nebūs jāmaina dokumenti — zemesgrāmatas apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība (izņemot autopārvadājumu jomā, ja darbība norit ārpus Latvijas teritorijas) u.c., līdz ar to neradīsies izdevumi par dokumentu maiņu. Elektroniskajās sistēmās izmaiņas notiks automātiski. Arī ieraksti zemesgrāmatā nebūs jāmaina, jo reformas rezultātā nemainās teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu, pagastu) un apdzīvoto vietu nosaukumi vai robežas. Iedzīvotāji varēs saglabāt esošās zemesgrāmatas apliecības, pēc jaunām dodoties gadījumā, ja rastos tāda nepieciešamība (piemēram, veicot kādus darījumus ar nekustamo īpašumu). Citos dokumentos adresi varēs mainīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto dokumentu mainīt, piemēram, ja tam beidzas derīguma termiņš vai tamlīdzīgi. Tāpat tas notika arī iepriekšējā pašvaldību reformā.
Uzņēmumiem, ja mainīsies novads, kurā tie reģistrēti, pēc 2021.gada 1.jūlija nebūs jāveic pārreģistrācija, jo saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 21.punktu Valsts zemes dienests izmaiņas adrešu reģistrā atbilstoši šā likuma pielikumam veiks līdz 2021. gada 16. jūlijam.
Ja uzņēmuma aktuālā juridiskā adrese pilnībā atbilst valsts adrešu reģistra datiem, tad adreses aktualizēšana atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas rezultātam tiks veikta automatizēti un klientam nebūs jāiesaistās adreses aktualizācijas procesā saistībā ar adreses informāciju Uzņēmumu reģistra uzturētajos reģistros. Gadījumos, kad reģistrētās adreses pilnībā neatbilst Valsts adrešu reģistram, šādu adrešu aktualizācija tiks veikta manuāli vai daļēji automatizēti. Vēršam uzmanību, ka var rasties nepieciešamība mainīt uzņēmuma nosaukumu, ja līdzšinējais nosaukums satur norādi uz tādu teritoriālo vienību, kāda pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs nepastāvēs.
Tomēr tam nevajadzētu radīt papildu finansiālo slogu, jo atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumu Nr.664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu” 7.1.punktam valsts nodevu nemaksā, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu, un atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.65 “Oficiālo publikāciju noteikumi” 4.1.punktam par uzņēmumu reģistra žurnāla un komercreģistra ierakstu publicēšanu nav jāmaksā, ja ieraksts saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ielas nosaukuma vai ēku numerācijas maiņu.
Autopārvadājumu jomā atbilstoši Eiropas Savienības vienotajiem normatīviem aktiem (attiecas uz Latvijas Republiku) autopārvadājumu jomā, pārvadātāja adrese ir viens no stabilas uzņēmējdarbības kritērija apliecinājumiem un autopārvadājumu kontroles institūcijas Latvijā, citus Eiropas Savienībā (arī ārpus) veic adreses datu salīdzināšanu ar citiem dokumentiem (piem. pavadzīmi, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, atļauju u.c. pārvadājumu dokumentiem), kā arī tām nepieciešamības gadījumā jāveic uzņēmuma pārbaude adresē vai jānosūta starptautiska korespondence, kas notiek vadoties pēc VSIA “Autotransporta direkcija” un starptautiskām datubāzēm, kurās jābūt precīzai un aktuālai informācijai.
Uzņēmējiem jāizvērtē vai nepieciešams veikt VSIA “Autotransporta direkcijā” saņemto dokumentu maiņu, termiņus salāgojot ar citu dokumentu maiņu (piem. transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību) un ņemot vērā starptautiskos pārvadājumos nepieciešamo dokumentu rekvizītu sakritību.
Dokumenti, kuriem adreses maiņas gadījumā, veicama nomaiņa ir šādi:
- speciālā atļauja (licence) komercpārvadājumiem;
- Eiropas Kopienas atļauja;
- Eiropas Kopienas atļaujas apliecināta kopija;
- transportlīdzekļa vadītāja atestāts;
- sertifikāts starptautiskiem kravas vai pasažieru pašpārvadājumiem;
- ETMK atļauja;
- digitālā tahogrāfa uzņēmuma karte.
Lai veiktu dokumentu maiņu, Autotransporta direkcijā jāiesniedz iesniegums katram dokumenta veidam atsevišķi. Lai veiktu transportlīdzekļu dokumentu komercpārvadājumiem maiņu, sākotnēji jāveic speciālās atļaujas (licences maiņa). Iesniegumus ērti var iesniegt e-pakalpojumu vidē, izmantojot brīvas formas iesniegumu. Autotransporta direkcijas klātienes apmeklējums ir pēc iepriekšēja pieraksta (zvanīt 67280485, rakstīt info@atd.lv).
Tālrunis jautājumu gadījumā: 67280485
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" 35. punktam, kas nosaka, ka dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot gadījumu, ja to paredz speciālais normatīvais akts, VSIA “Autotransporta direkcija” izdoto dokumentu maiņu nosaka vairāki speciālie normatīvie akti:
• Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 194 "Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus" – 7.1. apakšpunkts.
• Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr. 122 "Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā". – 7. punkts.
• Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumi Nr. 607 "Pasažieru un kravas pašpārvadājumu veikšanas kārtība". – 16. punkts.
• Ministru kabineta 2005. gada 1. novembra noteikumi Nr. 836 "Noteikumi par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku". – 12.4. apakšpunkts.
