Publicēts: 02.02.2022.
Atjaunināts: 15.06.2023.

E-indekss ir digitālās vides brieduma novērtējums valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību darbā un pakalpojumu nodrošināšanā.

E-indekss sniedz faktos balstītu novērtējumu, cik aktīvi un atbilstoši iestādes un pašvaldības pielieto mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un darbības prakses, lai pilnveidotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī organizāciju darbības efektivitāti un draudzīgumu videi.

Mērķi: Sekmēt mūsdienu tehnoloģiju visaptverošu un atbilstošu pielietošanu valsts iestāžu un pašvaldību darbā un publisko pakalpojumu nodrošināšanā, atbilstoši labas pārvaldības principiem, tai skaitā:

  • Digitālās pārvaldes politikas rezultātu mērīšana un datos balstītu lēmumu pieņemšana politikas veidošanā
  • Vienkārši uztveramā formā pieejami digitālās pārvaldes un pakalpojumu politikas mērķi un pasākumi
  • Uzskatāmi pārskatāms organizāciju un valsts digitālā brieduma līmenis un rekomendācijas izaugsmei
  • Labas prakses piemēru identificēšana, zināšanu un pieredzes apmaiņa

E-indeksa attīstība

  • Gadā E-indekss attīstās par nozīmīgu digitālās pārvaldības attīstības rezultātu mērīšanas un pilnveides instrumentu;
  • Tas kļūst par ilgtspējīgu digitālās attīstības mērīšanas instrumentu nacionālā mērogā, aptverot kā tiešo pārvaldi, tā pašvaldības, nodrošinot datus faktos balstītai lēmumu pieņemšanai valsts pārvaldes digitālās transformācijas procesā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), šogad jau septīto gadu, izzina valsts pārvaldes e-indeksa brieduma līmeni, apkopojot datus par digitālo iespēju izmantošanu valsts iestāžu saziņā un līdzdalībā ar sabiedrību, klientu apkalpošanā, pakalpojumu nodrošināšanā, iestādes iekšējo procesu darbībā un atvērto datu pieejamībā. Ministrija e-indeksa ietvaros sniedz arī būtiskāko rezultātu analīzi, secinājumus un rekomendācijas digitālās transformācijas ieviešanā. 

E-indeksa mērķis ir aprēķināt un parādīt e-pārvaldes efektivitāti valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī apzināt veiksmīgākās iestādes e-pārvaldes principu īstenošanā un ik gadu novērtēt principu ieviešanas progresu. E-indeksa novērtējums ļauj katrai iestādei viegli identificēt būtiskākos digitālās pilnveides aspektus un piedāvā pārskatu par kopējo digitalizācijas situāciju valstī. 

Lai raksturotu pašvaldību un iestāžu sniegtos pakalpojumus un iekšējo darbu elektronisko iespēju kontekstā, tiek izmantoti brieduma līmeņi no 1 līdz 5, kur 1 ir zemākais, savukārt 5 – visaugstākais brieduma līmenis. Neviena valsts un pašvaldību institūcijas šogad nav sasniegušas augstākos brieduma līmeņus – 4. un 5. Starp valsts iestādēm vienu no augstākajiem brieduma līmeņiem sasniedz Lauku atbalsta dienests, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra un VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Šīs trīs iestādes un vēl četras citas (Būvniecības valsts kontroles birojs, Valsts zemes dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) ir 3. brieduma līmenī, kas norāda, ka darba praksē tiek meklēti un arī ieviesti jauni e-pārvaldes risinājumi. 83 iestādes ir 2. brieduma līmenī, bet 1. līmenī – vēl 25 iestādes. Vidējais vērtējums kopumā starp iestādēm - 2. brieduma līmenis, kas raksturojams kā intuitīvs un darbā tiek pielietoti rīcības modeļi, kas nav vai ir nepilnīgi formulēti un dokumentēti.  

Kopumā apskatot vidējo iestāžu iegūto punktu skaitu e-indeksā katrā resorā, visaugstākais vērtējums ir Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai. 

Starp pašvaldībām visaugstāko brieduma līmeni sasniegušas Siguldas novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Kuldīgas novada pašvaldība, ierindojoties 3. brieduma līmenī. Kopumā lielākais pašvaldību skaits sasniedzis 2. brieduma līmeni 

VARAM turpmākajā darbā īpašu uzmanību pievērsīs pašvaldībām, kuras ir 2. brieduma līmenī un iestādēm, kuras ierindojas 1. brieduma līmenī, lai, attīstoties pakalpojumiem un piekļuves iespējām, šīs pašvaldības un iestādes neatpaliek un spēj nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus iedzīvotājiem ērtākā veidā. 

Būtiski norādīt, ka pašvaldībām rūp iedzīvotāju vērtējums par tās darbu un sniegtajiem pakalpojumiem, jo vairāk nekā divkāršojies to pašvaldību īpatsvars, kuras veic klientu apmierinātības pētījumus. 

Šajā laikā mēs visi spējam novērtēt iespēju pieteikt un saņemt pakalpojumus elektroniski. Gandrīz visas pašvaldības un iestādes savās tīmekļvietnēs ir ievietojušas informāciju par iespēju pieteikt un saņemt pakalpojumu elektroniski un pozitīvi, ka salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis iestāžu un pašvaldību skaits, kas veic saņemtā pakalpojuma novērtējumu. 

Pašvaldību īpatsvars, kuras publicē informāciju atvērto datu veidā, ir pieaudzis no 7 % 2021. gadā līdz 22% šogad, bet tas joprojām ir zems, tamdēļ ministrija turpmāk pievērsīs tam lielāku vērību, piedāvājot viegli uztveramu informāciju par atvērto datu publicēšanas un izmantošanas priekšrocībām pašvaldību un iestāžu vidū, lai tieši sekmētu atvērto datu publicēšana data.gov.lv. 

No aptaujātajiem iedzīvotājiem visi ir norādījuši, ka lieto internetu, tomēr tieši e-rīku lietošana kopumā vērojama nevienmērīga, jo valsts izplatītos e-rīkus iedzīvotāji izmanto krietni retāk nekā privāto uzņēmumu veidotos (piemēram, interneta banka vai SmartID), kas apstiprina vajadzību veicināt valsts izplatīto e-rīku atpazīstamību un lietojumu iedzīvotāju vidū. 

Lai veicinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformu lietošanu un sabiedrības prasmes tās sekmīgi lietot, VARAM līdz šim ir izstrādājusi vairākus stratēģiskos dokumentus un tālmācības programmas (https://macibas.mana.latvija.lv/); Organizēti gan sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, gan publiskās pārvaldes darbinieku apmācības; Īstenotas komunikācijas kampaņa un materiālu izstrāde, tādējādi attīstot digitālās prasmes. Apmācības, izglītojoši pasākumi un komunikācijas kampaņas tik īstenotas arī turpmāk, jo mērķis ir nodrošinot digitāli prasmīgas, modernas sabiedrības veidošanos. 

E-indeksa pētījuma jaunākie rezultāti pieejami VARAM tīmekļvietnes sadaļā “Pētījumi”. 

 

Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings

Pašvaldību vērtējums un pašvaldību E-indekss 

Valsts iestāžu vērtējums un iestāžu E-indekss

Jau sesto gadu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noteica  valsts pārvaldes e-indeksa brieduma līmeni, apkopojot datus par digitālo iespēju izmantošanu valsts iestāžu saziņā ar sabiedrību, klientu apkalpošanā, pakalpojumu nodrošināšanā, iestādes iekšējo procesu darbībā, starpiestāžu sadarbībā, atvērto datu pieejamībā u.c.*

Latvijas valsts iestāžu e-indeksa mērķis ir apzināt digitālo iespēju izmantošanu efektīvai iestādes darba organizācijai un mūsdienīgai pakalpojumu sniegšanai. Tas pēta labākos digitālo iespēju izmantošanas piemērus tādās iestāžu darbības jomās kā pakalpojumu sniegšana, atvērto datu pieejamība, klientu apkalpošana un atbalsts, līdzdalība, kā arī iekšējo procesu un starpiestāžu sadarbības digitalizācija. E-indeksa novērtējums ļauj katrai iestādei viegli identificēt būtiskākos darbības digitālās pilnveides aspektus un piedāvā pārskatu par kopējo digitalizācijas situāciju valstī. Pētījumā piedalījās 114 iestādes, tajā skaitā 13 ministrijas, 70 valsts iestādes, 15 kapitālsabiedrības ar valstij piederošām kapitāla daļām un 16 neatkarīgas iestādes.

Starp valsts iestādēm visaugstāko digitālā brieduma līmeni sasniegusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts vides dienests, kā arī Valsts zemes dienests. Ministriju grupā augstākos rezultātus uzrāda Tieslietu ministrija, Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrija, bet valsts kapitālsabiedrību grupā – VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Valsts SIA “Autotransporta direkcija” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.

“Kopš mērījumu uzsākšanas 2017. gadā, novērota ļoti strauja attīstība vairākos pamata rādītājos, piemēram, sociālo tīklu lietojumā, klientu apkalpošanas standarta pielietošanā, tīmekļvietnes apmierinātības un statistikas mērīšanā, dokumentu pārvaldības un personāla vadības risinājumu ieviešanā, pakalpojumu elektronizācijā. Taču e-indeksa mērījums liecina, ka iestāžu digitālā pārveide nav bijusi vienmērīga visā pārvaldē. Tāpēc, neskatoties uz rezultātu pieaugumu kopš 2017. gada, novērojama iestāžu digitālā brieduma plaisa – starp iestāžu augstākajiem un zemākajiem rezultātiem atsevišķās darbības dimensijās ir atšķirības pat 76 procentpunktu apmērā. Tas nozīmē –  kā lielām, tā mazām iestādēm ir jāpievērš uzmanība pilna spektra iestādes darbības digitālajai pārveidei, sākot no iekšējiem darbības procesiem, līdz pat klientu konsultēšanai un datu atvēršanai,” stāsta Gatis Ozols, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos.

Visaugstākais vidējais rādītājs e-indeksa rezultātos ir sadaļā “Iestāžu iekšējo procesu efektivitāte”, četrām iestādēm – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Zāļu valsts aģentūrai un Kultūras ministrijai – sasniedzot 5. brieduma līmeni un saņemot 100 punktu. Vairāk nekā 90 punktu šajā sadaļā ir vēl 20 citām iestādēm.

Iestādes kļuvušas krietni atvērtākas divpusējai un mazāk formālai saziņai ar sabiedrību, tā piemēram, būtiski augot sociālo tīklu lietošanai ikdienas darbā. Ja 2017. gadā Facebook lietoja 38% iestāžu, tad 2021. gadā jau 88%. Visām ministrijām ir Facebook un Twitter konti. Saziņa ir kļuvusi arī vizuālāka, uz ko norāda tas, ka trešdaļai iestāžu aktīvs ir konts Instagram, ko 2019. gadā lietoja vien 16%, bet 2021. gadā jau 35%.

Savukārt dažādas ar mākslīgi intelektu saistītās tehnoloģiju iespējas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai izmanto vairāk nekā puse (66%) iestāžu. Gandrīz trešdaļa iestāžu savās tīmekļvietnēs ir nodrošinājušas virtuālo asistentu (29%), retāk ir pieejama dinamiskā satura pielāgošana vai balss sintēze (25%), un mašīntulki (20%).

Vienas no lielākajām e-indeksa atšķirībām dažādās iestādēs vērojamas pakalpojumu nodrošināšanas rādītājā. Lai gan šī joma digitalizācijas aspektā strauji attīstās, vērojamas lielas atšķirības starp resoru vidējiem vērtējumiem.

Kopumā 2020. gadā iestādes reģistrējušas vairāk nekā 41 miljonu pakalpojumu pieteikumus elektroniskā veidā, kas veido  83% no visiem pakalpojumiem. Tas ir ievērojami vairāk nekā 2019. gadā, kad elektroniski tika pieteikti 74%. Par 12 procentpunktiem – līdz 57% – audzis to iestāžu skaits, kas ieviesušas proaktīvus risinājumus savu pakalpojumu piedāvāšanai iedzīvotājiem, piemēram, nosūta atgādinājumus par iespējām un pienākumiem, paziņojumus noteiktās dzīves situācijās, brīdinājumus, tuvojoties termiņiem u. tml.

“Vislielākās atšķirības starp dažādu resoru iestādēm ir tādās jomās kā jauno tehnoloģiju pielietojums tīmekļvietnēs, proaktīva klientu apkalpošana, atvērto datu publicēšana data.gov.lv, pakalpojumu rādītāju uzskaite un pakalpojumu elektronizācija. Tas nozīmē, ka iestādes lielā mērā ir tikušas galā ar pamatlietām (pakalpojumi pieejami digitāli) un šobrīd varam runāt par nepieciešamību fokusēties uz papildu vērtības radīšanu iedzīvotājiem. Mums ir arī virkne iestāžu un kapitālsabiedrību, kuras var kalpot par labu piemēru un iedvesmu šajā jomā, tādēļ, lai atbalstītu iestāžu turpmāku digitālo izaugsmi, aicinām iestādes analizēt e-indeksa datus, izstrādājot attīstības plānus, kā arī dalīties savstarpējā pieredzē un iedvesmoties no radniecīgu iestāžu labās prakses,” rezumē Gatis Ozols.

Valsts iestāžu vērtējums un iestāžu e-indekss:

Pašvaldību vērtējums un pašvaldību e-indekss:

Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings (Integrēts analītisks pārskats).

Pasākuma “Iestāžu e-indekss: palīgs digitālo transformāciju ieviešanā”:

  • Prezentācija "Iestāžu e-indekss: palīgs digitālās transformācijas ieviešanā"
  • E-indeksa mērījuma galveno rezultātu infografika
  • E-indeksa mērījuma galveno rezultātu infografika

 

2019. gada 13.decembrī, Rīgā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentēja Latvijas e-indeksa 2019 mērījuma jaunākos datus un sveica augstāko rezultātu ieguvējus – organizācijas, kas sasniegušas labākos rezultātus digitālo iespēju izmantošanā savā ikdienā un pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. 2019.gada e-indeksa rezultāti atklāj, ka palielinājies sniegto pakalpojumu īpatsvars, tostarp elektroniski. Kopumā ir sniegti 26,4 milj. pakalpojumi, tostarp tiešās pārvaldes iestādēs sniegti 26,2 milj. pakalpojumi no tiem 73% elektroniski (pērn 40,2%). Pašvaldības sniegušas 210 tūkst. pakalpojumu no desmit vērtētajiem 27,3% elektroniski.

Rezultāti rāda, ka turpina pieaugt elektronisko dokumentu skaits – 42% tiešās pārvaldes iestādēs un 23% – pašvaldībās, vairākām iestādēm sasniedzot pat 90% elektronizācijas līmeni. Tiešās pārvaldes iestādēs no 2,5 milj. nosūtītajiem dokumentiem, 1,03 milj. nosūtīti elektroniski (pērn 770 tūkst.). Pašvaldībās nosūtīts apmēram 1.milj. dokumentu, apmēram 250 tūkst. no tiem elektroniski.

“Ir patiess gandarījums, ka kopvērtējumā Latvijas e-indeksa digitālais līmenis pieaug, gan tiešo valsts pārvalžu iestāžu, gan pašvaldību sektorā. Pozitīvi, ka iestādes aizvien vairāk pāriet uz vienotiem risinājumiem resora ietvaros, piemēram, dokumentu pārvaldības un personālvadības sistēmu ieviešanā, tas ļauj iestādēm kļūt efektīvākām un mazina administratīvo slogu.  Jāsaka paldies arī tām iestādēm, kuras ir veikušas klientu apmierinātības mērījumus: tiešās pārvaldes iestādēs –  54% un pašvaldībās – 40%. Tas mums ļaus vēl vairāk apzināties un saprast klientu un pakalpojumu galaprodukta vajadzības. Savukārt, uzlabojot un pilnveidojot darbinieku IKT prasmes, spēsim efektīvāk ieviest kā jaunus digitālos rīkus, tā pakalpojumus iedzīvotājiem,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

E-indeksa mērījuma dati atklāj, ka augusi arī sociālo mediju loma iestāžu saziņā ar iedzīvotājiem. Twitter, Facebook, Instagram ir kā ierasta ikdienas darba sastāvdaļa. 71% valsts iestāžu un 93% pašvaldību dod priekšroku sava konta aktīvai uzturēšanai  Facebook platformā, savukārt Twitter platforma ir populāra 77% tiešās pārvaldes iestādēm un 43% pašvaldībām.

Pēc pētījuma datiem 39% iestādes un 51% pašvaldību tīmekļvietnes ir draudzīgas mobilajām ierīcēm. Tāpat novērota pozitīva tendence tīmekļvietņu piekļūstamības pilnveidei cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arvien vairāk klientu centros ir pieejams dators un darbinieks/konsultants palīdzības sniegšanā e-pakalpojumu izmantošanā.

Apbalvojumus ar visaugstāko digitālā brieduma līmeni ministriju grupā saņēma: Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Līderes valsts tiešās pārvaldes iestāžu grupā: Valsts zemes dienests, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Tikmēr pašvaldību sektorā kā digitalizētākās izrādījās: Ventspils pilsētas pašvaldība nacionālas nozīmes attīstības centru grupā, Siguldas novada pašvaldība reģionālās nozīmes attīstības centru grupā, Ozolnieku novada pašvaldība novadu nozīmes attīstības centru grupā.

E-indekss ir valsts iestāžu un pašvaldību digitālās brieduma novērtējums, kas sniedz novērtējumu, cik aktīvi un atbilstoši organizācijas pielieto mūsdienu tehnoloģijas un darbības prakses, lai pilnveidotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī organizāciju darbības efektivitāti un draudzīgumu videi. E-indeksa mērķis ir sekmēt mūsdienu tehnoloģiju visaptverošu un atbilstošu pielietošanu valsts iestāžu un pašvaldību darbā un publisko pakalpojumu nodrošināšanā, atbilstoši labas pārvaldības principiem

E-indeksa mērījumu VARAM veic jau piekto gadu.

 

 

Pirmā Latvijas digitālā foruma “Datos balstīta nācija” ietvaros 25. oktobrī paziņoti Latvijas valsts iestāžu E-indeksa uzvarētāji – augstākos rezultātus iestāžu kategorijā uzrādījis Lauku atbalsta dienests, savukārt ministriju starpā Ekonomikas ministrija. E-indeksa mērījums tiek veikts jau ceturto reizi, piesaistot neatkarīgus ekspertus, un šogad tajā piedalījās 92 valsts iestādes un ministrijas.

“E-indekss raksturo to, kā valsts un pašvaldību iestādes izmanto mūsdienu tehnoloģiju iespējas, lai sniegtu arvien pieejamākus un kvalitatīvākus pakalpojumus kā iedzīvotājiem, tā arī uzņēmējiem, lai pakalpojumi būtu atvērti sadarbībai. Turklāt e-indekss uzskatāmi parāda to, cik efektīvi tehnoloģijas tiek izmantotas, lai organizētu iestāžu iekšējo un starpiestāžu sadarbību. Latvijā arvien plašāk tiek novērtēti arī valsts digitālo iespēju ieguvumi, par ko liecina augstie rādītāji e-pakalpojumu nodrošināšanā – šogad Latvija ierindojusies trešajā vietā Eiropā tiešsaistes pakalpojumu nodrošināšanā uzņēmējiem un astotajā vietā Eiropas Savienībā valsts pakalpojumu elektroniskajā pieejamībā. Ir daudz inovatīvu iestāžu un risinājumu iedzīvotājiem, un Latvijas e-indekss izgaismo līderus, no kuriem ikviena institūcija var iedvesmoties un mācīties, kā gudri ieviest un izmantot modernās tehnoloģijas. Pozitīvās pieredzes konkurence un risinājumu, kā arī ideju apmaiņa, veicina pakalpojumu attīstību un pilnveidošanu,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

E-indeksa mērījumā labākie tika noskaidroti, neatkarīgiem ekspertiem analizējot vairākus faktorus – klientu apkalpošanu un atbalstu, atvērto datu pieejamību, pakalpojumu nodrošināšanu, saziņu ar sabiedrību un līdzdalību, kā arī iestādes iekšējos procesus un savstarpējo sadarbību.  Mērījums veikts, izmantojot gan iestāžu pašvērtējuma anketas, gan arī automātisko rādītāju datus (piemēram, tīmekļvietnes atbilstība WCAG vadlīnijām) un ekspertu novērtējumu.

Valsts iestāžu kategorijā līderis – Lauku atbalsta dienests

Lauku atbalsta dienests (LAD), turpinot stabilu kāpumu E-indeksa mērījumā (2015. gada mērījumā – 7. vieta, 2017. gadā – 3. vieta), šogad ieguvis pirmo vietu iestāžu kategorijā. LAD labākie rādītāji uzrādīti klientu apkalpošanas jomā un iestādes iekšējo procesu un starpiestāžu saziņā. Iestādē elektronisko dokumentu īpatsvars ir 71%, turklāt pilnīgi visi platību maksājumu pietiekumi tiek saņemti elektroniski, kā rezultātā 13 reižu samazinājušās dažādas problēmas un kļūdas klientiem. Vairāk nekā 50% no platību maksājumu pieteikumiem arī tiek apstrādāti automātiski, būtiski paātrinot to izskatīšanu un samazinot iestādes resursus.

Starp valsts iestādēm augstu sniegumu 2018. gada mērījumā uzrāda arī “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kas pievērsusi lielu uzmanību tieši savas tīmekļvietnes ērtumam un pielāgošanai klientu vēlmēm, veicot lietojamības testus ar mērķauditorijas pārstāvjiem. Trešais augstākais rādītājs ir Centrālās statistikas pārvaldei, kas regulāri papildina Latvijas atvērto datu portālā pieejamos datus par Latvijas iedzīvotājiem. Kā arī šogad atklāta jauna, lietotājam ērtāka un intuitīvāka tīmekļvietne, kurā pieejami ne vien dati, bet tie arī jau pārvērsti dažādās, viegli uztveramās infografikās. Atzinību par ieguldījumu valsts pārvaldes digitālajā attīstībā saņēma arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Ministriju kategorijā – labākais rezultāts Ekonomikas ministrijai

Ekonomikas ministrija, pakāpjoties par vienu vietu kopš 2017. gada mērījuma, ierindojusies pirmajā vietā ministriju kategorijā (2015. un 2017. gadā – 2. vieta). Pēdējā gada laikā ministrija, atbilstoši klientu vajadzībām, uzlabojusi savu tīmekļvietni, kā arī tai izveidota veiksmīga mobilā versija, kas ērti lietojama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas arī nodrošinājis ministrijas līdera pozīcijas E-indeksa dimensijā Saziņa ar sabiedrību un līdzdalība. Tā aktīvi komunicē arī sociālos tīklos – eksperimentā tika noskaidrots, ka atbildes uz jautājumiemFacebook tiek sniegtas stundas laikā.

Atzinību par ieguldījumu valsts pārvaldes digitālajā izaugsmē ministriju starpā saņēma arī pagājušā gada līdere Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas šogad ierindojās otrajā vietā. Labklājības ministrija saglabājusi trešo vietu ministriju kategorijā. Vēl labāko starpā ierindojās Tieslietu ministrija.

E-indekss – arī idejām inovācijām valsts pārvaldē

E-indekss arī apzina valsts iestāžu praksi inovatīvu un veiksmīgu digitālo iespēju realizēšanā, piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde izveidojusi tiešsaistes datu publiskās ievades rīku dižkoku pieteikšanai LV100 dižošanās akcijas ietvaros. Savukārt Kultūras Informācijas sistēmu centrs uzsācis Mašīntulkošanas projekta īstenošanu – tulkošanas vietne Hugo.lv tiks pielāgota cilvēkiem ar redzes traucējumiem un cilvēkiem ar disleksiju, ieviešot latviešu valodas runas atpazīšanu un runas sintēzi. Klientu ērtībai Valsts mežu dienests ieviesis web aplikāciju, kas ļauj meža īpašniekiem strādāt tiešsaistes režīmā, savukārt Finanšu ministrija izstrādājusi 2018. gada valsts budžeta interaktīvās infografikas, nodrošinot sabiedrībai viegli pieejamu un uztveramu informāciju par valsts budžeta ieguldījumu. 

 

E-pārvaldes monitorings (Latvijas e-indekss)