Publicēts: 22.03.2020.

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāni 2022.–2027. gadam

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plānus 2022.–2027. gadam (turpmāk – Plāni) ar mērķi sabalansēt vides un saimnieciskās vajadzības ūdens resursu lietošanā un apsaimniekošanā, kā arī apzināt un mazināt plūdu riskus, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma izstrādāja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Plāni 2022. gada 19. aprīlī apstiprināti ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu un atjaunoti ar 2023. gada 26. janvāra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu.

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānu nepieciešamību un saturu nosaka ES Direktīva 2000/60/EK (Ūdens struktūrdirektīva) un Direktīva 2007/60/EK (Plūdu direktīva), kā arī Ūdens apsaimniekošanas likums. Šādi plāni Latvijā tiek izstrādāti jau vairākas reizes – upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāns trešo reizi un plūdu risku pārvaldības plāns otro reizi. Šajā reizē katra upju baseina plūdu risku pārvaldības plāns integrēts apsaimniekošanas plānā.

Plānus izstrādā četriem Latvijas upju baseinu apgabaliem – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabaliem. Plāni satur visaptverošu upju baseinu apgabalu raksturojumu, detalizētu informāciju par upju, ezeru, piekrastes ūdeņu un pazemes ūdeņu ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti. Tajos izvērtētas ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa pārmaiņu tendences un aprakstīti līdz 2027. gadam sasniedzami kvalitātes mērķi, analizētas slodzes, kas pasliktina ūdens stāvokli, kā arī apskatīta ūdens izmantošanas ekonomiskā nozīme. Tāpat ar Plāniem tiek noteiktas plūdu risku teritorijas, plūdu iespējami postījumi un to radītie zaudējumi. Būtiska Plānu sastāvdaļa ir pasākumu programmas, kas paredz rīcības ūdens stāvokļa uzlabošanai un plūdu novēršanai vai applūšanas riska mazināšanai.

Ūdeņu stāvokli katrā upju baseinā vērtē ūdensobjektiem jeb lielākajiem ezeriem, upēm vai to posmiem, piekrastes ūdeņu posmiem. Kopā Latvijā ir izdalīti 768 virszemes ūdensobjekti. Kā labā ekoloģiskā stāvoklī esoši no tiem novērtēti 31% ūdensobjektu. Vairums ūdensobjektu novērtēti kā vidējā ekoloģiskajā stāvoklī esoši. Vismazāk labā stāvoklī esošu ūdensobjektu ir Lielupes baseinā (tikai 8% upju un 31% ezeru ūdensobjektu), visvairāk – Gaujas baseinā (47% upju un 45% ezeru ūdensobjektu).

Būtiskāko ietekmi uz virszemes ūdeņiem rada (pēc nozīmības, dilstošā secībā)

  1. upju regulējumi,
  2. izkliedētais piesārņojums ar slāpekļa un fosfora savienojumiem,
  3. citas slodzes (pārrobežu piesārņojums, invazīvās sugas, klimata pārmaiņas u.c.),
  4. HES aizsprosti un citu šķēršļi,
  5. notekūdeņu novadīšana.

Lielākajā daļā virszemes ūdensobjektu par būtiskām uzskatāmas vairākas slodzes.

Visi četri Plāni un ar to izstrādi saistītie dokumenti, kā arī iepriekšējo periodu (2009.–2015. un 2016.–2021.) plāni pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapā.

Savukārt šeit pieejamas plānu saīsinātās versijas ērtākai lasīšanai:

Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam – SAĪSINĀTĀ VERSIJA;

Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam – SAĪSINĀTĀ VERSIJA;

Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam – SAĪSINĀTĀ VERSIJA;

Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam – SAĪSINĀTĀ VERSIJA;


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”  ir sagatavojusi vides pārskatus Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem 2016.-2021.gadam un Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plāniem 2016.-2021.gadam. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā sagatavoto vides pārskatu sabiedriskā apspriešana notika no 2016.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 8.jūlijam. Pēc sabiedriskās apspriešanas precizētie vides pārskati un saņemto komentāru apkopojums pieejami šeit:

 


Ir apstiprināti upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2016.-2021.gadam. Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns ir apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 335, bet Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni − ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 378. Visus plānus sagatavoja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kura mājas lapā ar tiem var iepazīties šeit. 

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos ietverta ūdeņu stāvokļa analīze un cilvēka darbības ietekmes novērtējums, definēti ūdeņu kvalitātes mērķi un paredzēti pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai. Plānu sabiedriskā apspriešana notika laikā no 2015.gada maija līdz oktobrim, iepriekš minētajā tīmekļa vietnē ir pieejams arī saņemto komentāru apkopojums.

 

 

2015.gadā ir sagatavoti un sabiedriskajai apspriešanai nodoti Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu projekti 2016.-2021.gadam, tai skaitā Plūdu riska pārvaldības plāna projekts Daugavas upju baseinam. Plānu projekti pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā: http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani?id=1107&nid=424.

Aicinām ikvienu piedalīties plānu sabiedriskajā apspriešanā, sniedzot savus komentārus un ierosinājumus, sūtot tos uz e-pasta adresi sabiedrība@lvgmc.lv. Aicinām apspriešanas dalībniekus izteikties arī par jautājumiem, kas norādīti pie katras plānu sadaļas.

2014.gada rudenī ir sagatavots  pārskats „Būtiski ūdeņu apsaimniekošanas jautājumi Latvijas upju baseinos” jeb  kopsavilkums par vissvarīgākajām ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas problēmām, kas būs risināmas laikā no 2016. gada līdz 2021.gadam.

Ikviens interesents ir aicināts izteikties par pārskatā uzdotajiem jautājumiem:

1. Kādi, jūsuprāt, ir būtiskākie ūdens apsaimniekošanas jautājumi upju baseinu apgabalā, kurā dzīvojat vai par kuru vēlaties izteikties?

2. Ko jūs ieteiktu darīt papildus pārskata 2.sadaļā aprakstītajiem jau pašlaik notiekošajiem vai plānotajiem darbiem, lai samazinātu vai novērstu šajā pārskatā aprakstīto negatīvo ietekmi uz ūdeņiem? Lūdzu norādiet, ja zināt par jau notiekošiem darbiem, projektiem, pasākumiem.  

Atbildes uz minētajiem jautājumiem un citus komentārus līdz 2014. gada 31.decembrim lūdzam nosūtīt uz e-pasta adresi: ieva.jakovleva@varam.gov.lv

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni, kas apstiprināti ar Vides ministra 2010.gada 6.maija rīkojumu Nr.143, izstrādāti, izpildot uzdevumus, kas doti Ūdens apsaimniekošanas likumā un ar minēto likumu pārņemtajā Padomes un Parlamenta 2000. gada 23. oktobra direktīvā 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā. Plānu mērķis ir uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu, kā arī informēt sabiedrību par ūdens kvalitāti un interešu grupu iesaistīšanas iespējām ūdens vides jautājumu risināšanā. Sagatavoto plānu izvērtēšanā liela loma bija ar Vides ministra 2006.gada rīkojumiem izveidotajām upju baseinu konsultatīvajām padomēm un plānu sabiedriskajā apspriešanā iesaistītajai sabiedrības daļai. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos atspoguļots ūdensobjektu patreizējais stāvoklis, izvirzīti to kvalitātes mērķi un pasākumi mērķu sasniegšanai. Atbilstoši Direktīvai 2000/60/EK, plāni izstrādāti sešu gadu periodam no 2010. līdz 2015. gadam.

 

Informatīvais ziņojums par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietekmi uz pieņemtajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem