Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai
Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) apstiprināts 2016. gada 16. novembra Ministru kabineta sēdē ar Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 692 „Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai”. Piekrastes plānojums pieejams Politikas plānošanas dokumentu datubāzē kā arī ģeoportālā www.geolatvija.lv.
Piekrastes plānojums ir vadlīniju rakstura teritorijas attīstības plānošanas dokuments visas piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai ilgtermiņā (līdz 2030. gadam), fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām – tūrisma un rekreācijas attīstību.
Piekrastes plānojums nodrošina kompleksu skatījumu uz piekrastes tūrisma un rekreācijas resursu. Tā izstrāde ir Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikts uzdevums un viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas „Latvija 2030” īstenošanas soļiem, kurā piekraste ir definēta kā viena no nacionālo interešu telpām.
Piekrastes plānojuma virsmērķis: „Latvijas piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek nodrošināta ar kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba pārvaldība”. Lai to sasniegtu, noteikti divi stratēģiskie mērķi (virzieni):
- vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses;
- laba pārvaldība piekrastē.
Izstrādātie plānojuma risinājumi ir vienošanās piekrastes pašvaldību, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju starpā, lai investīcijas piesaistītu vietās, kur tās sekmētu dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību. Vienots publiskās infrastruktūras tīkls piekrastē (skat. attēlu zemāk) ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiski aktīvas un daudzfunkcionālas piekrastes telpas attīstībai. Plānojumā apkopoti veicamie uzdevumi, lai uzlabotu piekļuvi nozīmīgiem dabas un kultūras mantojuma objektiem, veicinātu pakalpojumu attīstību dabas un kultūras mantojuma objektos un to tuvumā, kā arī uzlabotu dzīvesvidi vietējiem iedzīvotājiem, saudzējoši un efektīvi izmantojot vienoto dabas un kultūras mantojumu.
Attēlā: Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības principiālā shēma
Piekrastes plānojuma galvenais rezultāts ir piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija, kas ietver:
- 60 kompleksi attīstāmo vietu (turpmāk - attīstāmās vietas) sarakstu ar vietas raksturojumu un priekšlikumiem to attīstīšanai, t.sk. 25 prioritārās vietas, kur ieguldījumiem tiek prognozēta vislielākā atdeve (skat. attēlu zemāk);
- nozīmīgāko savienojumu (autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti) raksturojumu un nosacījumus to attīstībai;
- uzdevumus un brīvprātīgās iniciatīvas ar kompetenču sadalījumu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai.
Darba materiālos par 25 prioritārajām attīstāmajām vietām iekļautas vadlīnijas to publiskās infrastruktūras attīstībai, t.sk. vietas apraksts, nākotnes attīstības redzējums, aktivitāšu izvietojuma kartoshēmas un investīciju saraksts.
Attēlā: Piekrastes plānojuma publiskās infrastruktūras struktūrshēma un attīstāmās vietas piemērs
Piekrastes plānojuma izstrādes ietvaros sagatavotie darba materiāli, tai skaitā Prioritāro kompleksi attīstāmo vietu attīstības vadlīnijas un Telpisko datu datubāze, pieejami šeit.
Piekrastes plānojuma projekta stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros izstrādātais Vides pārskata projekts ar pielikumiem pieejams šeit.
Informācija par plānojuma izstrādi apkopota šeit.
Piekrastes plānojuma īstenošanas uzraudzības ietvaros ir veikti 3 piekrastes novērtējumi par apmeklējumu, tūrisma potenciālu, antropogēno ietekmi un publiskās infrastruktūras kvalitāti piekrastes pašvaldību griezumā – 2015., 2019. un 2023. gadā. Piekrastes novērtējumi ir veikti pēc vienotas metodikas un sniedz iespēju salīdzināt datus un analizēt tendences 8 gadu garumā. Novērtējumu materiāli apkopoti šeit.
Atbildīgā kontaktpersona:
Telpiskās plānošanas departamenta Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vecākā eksperte Anete Bērziņa, tālr. 67026438, e-pasts: anete.berzina@varam.gov.lv