Ievads
Sistemātiska vides politikas plānošana Latvijā sākās 1994. gadā, kad tika uzrakstīta Vides aizsardzības politikas plāna (VAPP) pirmā versija. 1995. gada aprīlī Ministru kabinets apstiprināja VAPP-u kā pamatdokumentu, kurš nosaka politikas mērķus un principus, kā arī apraksta un analizē prioritārās vides problēmas. 1996. gadā tika izstrādāta Vides aizsardzības rīcības programma (VARP), kas apkopo nepieciešamās darbības, lai risinātu Vides aizsardzības politikas plānā definētās prioritārās vides problēmas. Abos minētajos dokumentos gan piesārņojuma samazināšana, gan ūdens kvalitātes uzlabošana noteikta kā vides aizsardzības prioritāte Latvijā.
Lai izpildītu saistības, kuras Latvija uzņēmusies, parakstot Baltijas jūras vides aizsardzības konvenciju (Helsinku konvenciju), 90-to gadu vidū tika uzsākti projekti Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, jo visas trīs pilsētas ir Helsinku komisijas (HELKOM) izstrādātās Baltijas jūras vides rīcības programmas ”karstie punkti”.
Lai risinātu ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas problēmas mazās un vidējās Latvijas pilsētās tika izstrādāta Programma 800+ (Latvijas apdzīvoto vietu ūdenssaimniecības attīstība).
Balstoties uz inventarizācijas datiem, tika izstrādāta stratēģija Programmas ieviešanai, kura tika akceptēta Ministru Kabineta sēdē 1997. gada 14. janvārī.
Šīs stratēģijas ieviešanai tika izveidota Programmas koordinācijas vienība, kura ietilpst valsts bezpeļņas uzņēmuma “Vides projekti” sastāvā.