Projekta akronīms: Baltic Sea2Land
Projekta nosaukums: Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē, ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu (angļu valodā “Fostering integrated governance for the joint sustainable use of human and natural capital in the near shore zone”)
Projekta identifikācijas numurs: C018
Īstenošanas laiks: No 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim (3 gadi jeb 36 mēneši)
Programma: Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma 2021.–2027. gadam
Finansējums: Kopā visiem projekta partneriem: 3 447 155,80 euro t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) līdzfinansējums 2 757 724,64 euro.
VARAM daļa: 454 956,80 euro, no tā ERAF līdzfinansējums ir 80% jeb 363 965,44 euro.
Projekta mājaslapa: https://interreg-baltic.eu/project/balticsea2land/
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir projekta vadošais partneris un tā ietvaros sadarbosies ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm un starptautiskajiem partneriem:
- Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāts, kura ietilpst Valsts reģionālās attīstības aģentūrā kā struktūrvienība (Latvija);
- Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas HELCOM sekretariāts (NVO, Somija);
- Baltijas Vides Forums – Latvija (Latvija)
- Kurzemes plānošanas reģions (Latvija)
- Sāmsalas pašvaldība (Igaunija);
- Tallinas Universitāte (Igaunija);
- Klaipēdas reģions (Lietuva);
- Somijas Dienvidrietumu reģions (Somija);
- Baltijas Vides Forums – Vācija (Vācija);
- Fehmarnas pilsētas pašvaldība (Vācija);
- Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūts (Polija);
- Piejūras pilsētu un pašvaldību apvienība (Polija).
Asociētie partneri:
- Lapzemes reģions (Somija);
- Austrumbotnijas reģions (Somija);
- Kimenlākso reģions (Somija);
- Oulu pašvaldība (Somija);
- Vides ministrija (Somija);
- Vides ministrija (Lietuva).
Projekta vispārējie mērķi:
- Zilās ekonomikas nozaru (piemēram, tūrisma, enerģētikas, zivsaimniecības), dabas aizsardzības un vietējo kopienu interešu līdzsvarošana, lai atbalstītu daudzveidīgu piekrastes attīstību un ilgtspējīgu cilvēku un dabas kapitāla izmantošanu Baltijas jūras reģionā.
- Integrētas daudzlīmeņu pārvaldības veicināšana ar daudzdimensionālu sadarbību starp dažādiem pārvaldības līmeņiem (no vietēja līdz starptautiskam), zilās ekonomikas sektoriem, vietējām kopienām un citām iesaistītajām pusēm.
Projektu veido trīs darba pakas:
1. darba pakas “Risinājumu sagatavošana” aktivitātes:
Pirmā darba paka ir veltīta projekta risinājuma sagatavošanai. Baltic Sea2Land projektā VARAM kopā ar partneriem veido tiešsaistes rīku Sea2Land Navigator, kas sastāv no trim pamata komponentiem, kurus sagatavo katru savas aktivitātes ietvaros:
1.1. Konceptuāla ietvara izstrāde integrētai, ilgtspējīgai un daudzveidīgai piekrastes attīstībai, pielāgojot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju dažādu attīstības plānošanas dokumentus izstrādei, aktualizēšanai, un īstenošanai Baltijas jūras reģiona piekrastes teritorijās;
1.2. Tiešsaistes platformas jeb rīka izveide, kuru pielietot testēšanai pilotteritorijās. Tiešsaistes ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) platformā būs apkopoti integrētai piekrastes plānošanai nepieciešamās datu kopas un datu pamatnes, kam izveidota vienota datu struktūra;
1.3. Zināšanu un vadlīniju apkopošana “Zināšanu centrā” (“Knowledge Hub”) rīka Sea2Land Navigator ietvaros;
1.4. Dažādu sadarbības modeļu veidošana un iedzīvināšana, paaugstinot mērķgrupu kapacitāti, lai sekmētu Daudzlīmeņu pārvaldības pieejas piemērošanu Baltijas jūras reģionā.
2. darba pakas “Risinājumu testēšana, izvērtēšana un pielāgošana” aktivitātes:
Projekta sagatavoto risinājumu Sea2Land Navigator otrajā izpildes gadā plānots testēt trīs dažādos pārvaldības līmeņos, kā arī izvērtēt sākotnējo risinājumu, testēšanas procesu, un nepieciešamos uzlabojumus, kas veido darba pakas aktivitātes:
2.1. Testēšana Nacionālā līmenī (Latvijā Nacionālā līmeņa Piekrastes tematiskā plānojuma izvērtēšana un aktualizēšana, atbilstoši aktuālai informācijai un situācijai, kā arī Somijā Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas īstenošanai sadarbībā ar reģionālo līmeni);
2.2. Testēšana Reģionālā līmenī (Latvijā - Reģionāla līmeņa tematiskā plānojuma izstrāde integrētai jūras piekrastes ūdeņu un piekrastes sauszemes daļas plānošanai Kurzemes plānošanas reģiona piekrastes teritorijām, izmantojot projekta tiešsaistes ĢIS rīku; Somijā – 2006.gadā pieņemtās Somijas piekrastes stratēģijas aktualizēšana);
2.3. Testēšana Vietējā līmenī (testēšana Vācijā – Plānošanas risinājumi piekrastes tūrisma, atjaunojamās enerģijas ieguvei uz salas un dabas aizsardzības sabalansēšanai Fehmarn salā; Polijā – Zilajai ekonomikas ilgtspējīgas attīstības apspriešana ar mērķgrupām, tūrisma resursu identificēšana; Igaunijā – Atkrastes vēja parku redzamības un piekrastes tūrisma interešu līdzsvarošana Saaremaa pašvaldībā; Lietuvā - Klaipēdas reģiona jaunās Specializācijas strateģijas realizāciju un veidojot stratēģijas monitoringa sistēmu, lai novērotu tās iespaidu uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku reģionā).
2.4. Risinājuma Sea2Land Navigator izvērtēšana, balstoties uz testēšanas rezultātiem dažādos pārvaldības līmeņos.
2.5. Risinājums Sea2Land Navigator tiek oficiāli izplatīts publiskajām iestādēm.
3. darba pakas “Risinājumu pārnese ārpus projekta partnerības” aktivitātes:
Trešā darba paka ir paredzēta aktivitātēm, kas vērstas uz projekta risinājumu ieviešana, popularizēšanu un citiem uzdevumiem ar mēŗki nodrošināt Sea2Land Navigator rīka funkcionalitāti arī pēc projekta beigām.
3.1. Nodrošināt projekta rezultātu izplatīšanu Baltijas jūras reģionā, tostarp, projekta ietvaros rīkotā Baltijas jūras reģiona piekrastes un jūras plānotāju un praktiķu konferencē Rīgā, HELCOM-VASAB jūras plānošanas darba grupas ietvaros un ar “Planners Forum” dalībniekiem par praktisku plānošanas darbu un procesa norisi, kā arī CPMR (Conference Peripheral Maritime Regions) Baltijas jūras komisiju un prioritāro aktivitāšu koordinatoriem ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam. Komunikācijas pasākumi būs balstīti uz Konceptuālā ietvara integrētai, ilgtspējīgai un daudzveidīgai piekrastes attīstībai tehniskās dokumentācijas un rekomendācijām, kas tiks izstrādātas šī uzdevuma ietvaros;
3.2. Informācijas un datu apmaiņa, t.sk. publicēšana Eiropas Komisijas jūras telpiskās plānošanas platformā (MSP Platform) un HELCOM uzturētajā BASEMAPS platformā (BASEMAPS), sadarbojoties ar HELCOM-VASAB Jūras plānošanas darba grupas apakšgrupu par datiem;
3.3. Apmācību semināri par izstrādātā rīka pielietošanu integrētā un ilgtspējīgā piekrastes plānošanā.
Projekta mērķgrupas – dažāda mēroga plānošanas politikas ieviesēji (starptautiskās organizācijas, valsts pārvalde, plānošanas reģioni, pašvaldības), nevalstiskās organizācijas un interešu grupas, uzņēmēji un attīstītāji (piemēram, tūrisma, enerģētikas, zivsaimniecības sektori) un kopienas.
Projekta ietvaros paredzēti šādi rezultāti:
- Izstrādāts tiešsaistes rīks integrētai un ilgtspējīgai piekrastes plānošanai un daudzlīmeņu pārvaldības veicināšanai;
- Sagatavots Piekrastes plānojuma starpnovērtējuma ziņojuma projekts iesniegšanai Ministru kabinetā 2024. gadā;
- Izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona tematiskais plānojums piekrastes ūdeņu un tiem piegulošo piekrastes teritoriju plānošanai, vadlīnijas jūras piekrastes ūdeņu plānošanai un zonēšanai reģionālā līmenī;
- Iegūti un aktualizēti dati par piekrastes izmantošanu, infrastruktūru un piekrastē esošajām dabas un kultūras vērtībām Latvijā un citās partneru valstīs;
- Semināri un apmācības plānotājiem, informatīvi un metodiskie materiāli;
- Starptautiska konference par jūras un piekrastes plānošanu.
Projekta sasaiste ar nozares politikas plānošanas dokumentiem un nozares politikas ieviešanu:
- Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030. gadam (turpmāk – Piekrastes plānojums) apstiprināts ar MK 2016.gada 17.novembra rīkojumu Nr. 692, kura 6. punktā noteikts, ka VARAM līdz 2024.gada 31.decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā starpposma novērtējumus par plānojuma īstenošanu un priekšlikumus plānojuma aktualizēšanai.
- Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam (turpmāk - Jūras plānojums), kas apstiprināts ar MK 2019.gada 21.maija rīkojumu Nr. 232, kura 5. punktā noteikts, ka VARAM līdz 2023.gada 30.decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā starpposma novērtējumu par plānojuma īstenošanu un priekšlikumus plānojuma aktualizēšanai.
Projekta īstenošanas rezultātā Baltic Sea2Land nodrošinās iespēju kvalitatīvi sagatavot gan Piekrastes plānojuma, gan Jūras plānojuma starpnovērtējuma ziņojumus. Projekta rezultāti un tajā gūtā pieredze sekmēs piekrastes plānošanas ietvara izveidošanu piekrastes pašvaldībām t.sk. publiski pieeju tiešsaistes telpisko datu platformai ‘Sea2Land Navigator’. Navigatora izmantošana veicinās integrētu piekrastes teritorijas plānošanas procesu, tostarp, tā risinājums apskata - vietējo ekonomisko attīstību, atbalstot daudzveidīgu uzņēmējdarbību un pakalpojumu infrastruktūras tīklojumu, saudzējot piekrastes dabas mantojumu.
Plašāka informācija par projektu pieejama arī Interreg Baltic Sea Region programmas oficiālajā mājaslapā: https://interreg-baltic.eu/project/balticsea2land/; Projekta X (Twitter) konts: https://twitter.com/BalticSea2Land.
Vadošais partneris: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
Kontaktinformācija:
Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departaments
Telpiskās plānošanas un politikas nodaļas vadītāja
Kristīne Kedo: kristine.kedo@varam.gov.lv
Tālr. (+371) 67026558
Projekta satura jautājumi par daudzlīmeņu pārvaldības pieeju
Anita L. Rozenvalde: anitalivija.rozenvalde@varam.gov.lv
Tālr. (+371) 67026909
Projekta satura jautājumi nacionālā pilota īstenošanas ietvaros
Anete Bērziņa: anete.berzina@varam.gov.lv
Tālr. (+371) 67026438
Projekta komunikācija
Annija Danenberga: annija.danenberga@varam.gov.lv
Tālr. (+371) 66016707
Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.- 2027.gadam 2. prioritātes mērķa 2.2 “Zilā ekonomika” ietvaros.
