Papīrs, kartons un makulatūra kopējo sadzīves atkritumu plūsmā ieņem vienu no galvenajām vietām. Dažādās valstīs procentuāli tā daudzums ir atšķirīgs, tomēr tas sasniedz pat 40% no kopējā cieto atkritumu apjoma. Papīru ražo no celulozes pulpas (masas), kurai pievieno pigmentus un pildvielas. Izejmateriāls celulozei ir koksne. Lai saražotu 1 tonnu celulozes masas, nepieciešamas 3,5 tonnas koksnes, savukārt viena tonna makulatūras pasargā no nociršanas apm. sešus kokus. Atkārtoti pārstrādājot papīru, ietaupām koksni. Ietaupām arī enerģiju, jo , lai saražotu vienu tonnu pirmreizējā papīra, vajag 30 900 MJ enerģijas, kamēr tādam pašam daudzumam papīra, kurš iegūts no makulatūras, vajag tikai 18 100 MJ. Papīra atkritumus var viegli pārstrādāt un dabā tas viegli noārdās (biodegradējas).

Otrreizējais pārstrādei iedzīvotāji var nodot vai izmest speciālajos konteineros avīžpapīru, kartonu, grāmatas, žurnālus un citus papīra un kartona izstrādājumus. Taču atkritumos nonākušais papīrs un kartons nav viendabīgs, tādēļ pirms atkārtotas pārstrādes atkritumu apsaimniekotājs tos sašķiro pa veidiem. Gan iedzīvotājiem, gan atkritumu apsaimniekotājiem liela uzmanība jāpievērš tam, lai papīrs nebūtu piesārņots ar pārtikas produktu paliekām, metāla un koka piejaukumiem, aizsargpārklājumu (vaska, polimēra) u.c., jo tad papīrs pārstrādei kļūst nederīgs.

No pārstrādājamā papīra otrreizējā ražošanā iegūst dažādus ikdienā lietojamus papīra izstrādājumus – avīzes, salvetes, biroja papīru un tipogrāfijas papīru, aploksnes, kartona kastes, ietinamo papīru utt. Savāktais un pārstrādātais papīrs ļauj samazināt koku izciršanu - taupīt dabas resursus.

Kas ir jāzina iedzīvotājam, izmetot papīru un kartonu dalītās atkritumu vākšanas konteineros:

  • Speciālajos konteineros nedrīkst izmest slapju papīru, jo tas ātrāk sadalās, zaudē savu kvalitāti un nav uzglabājams līdz pārstrādei.

  • Tā kā piena un sulas pakas ir pārklātas ar mitrumizturīgu plastikāta pārklājumu, tās netiek izmantotas papīra otrreizējai pārstrādei.

  • Burtnīcu un laikrakstu skavas tiek atdalītas no papīra pirms tā otrreizējās pārstrādes. Tomēr šo darbību iedzīvotāji var atstāt atkritumu apsaimniekotāju ziņā, kuri to veic automātiski pārstrādes procesa sagatavošanas posmā.

Kur likt?

Latvijā papīru un kartonu pārstrādā:

SIA "Līgatnes papīrs" Tālr.: 26621613, E-pasts: makulatura@ligatnepaper.lv;
Pieteikties izlietotā papīra nodošanai SIA "Līgatnes papīrs" var internetā: https://www.makulatura.lv/nodot-makulaturu

SIA „V.L.T.” Tālr.: 64235559, 64222145; Fakss: 64222871 E-pasts vlt@apollo.lv;
SIA „Vekover” Tālr.: 64221269, E-pasts: info@vekover.lv;
SIA „Juglas papīrs” Telefons: 67550335, Fakss: 67550496, E-Pasts: info@juglaspapirs.lv;

Dalītu atkritumu, tai skaitā papīra un kartona, vākšanu ar atkritumu savākšanas komersantu starpniecību organizē atkritumu apsaimniekotāji, AS „Latvijas Zaļais punkts”, SIA „Zaļā josta” un SIA „Zaļais centrs”. Par izlietotā papīra savākšanu no Jūsu iestādes jāsazinās ar atkritumu apsaimniekotājiem vai ar vietējo atkritumu savākšanas komersantu.

AS „Latvijas Zaļais punkts”:
Tālrunis: 67039810>
Fakss: 67039811
E-pasts: info@zalais.lv
www.zalais.lv

Latvijas Zaļā punkta sadarbības partneri, kas nodarbojas ar izlietotā iepakojuma savākšanu un/vai pieņemšanu Rīgas pilsētā

Iepakojuma veids

Uzņēmums

Adrese

Kontakttālrunis

Papīrs, kartons

SIA „Eco Baltia vide”

Getliņu iela 5, Rumbula, Stopiņu novads

tālr. 8717
http://www.ecobaltia.lv/lv/sakums/

SIA "Gofre Baltija"

Maskavas iela 451, Rīga

tālr. 67188665

SIA "Juglas Papīrs"

Nautrēnu iela 12, Rīga

tālr. 67550425

SIA „Lautus”

"Gurnicas", Ķekavas pagasts, Ķekavas novads

tālr. 80000288

AS „L&T”

Vietalvas iela 5, Rīga

tālr. 67111001

SIA "Riork"

Krustpils iela 8, Rīga

tālr. 67148553,67531360

SIA „Zaļā josta”:
Tālrunis: 67607880
Fakss: 67607885
E-pasts: info@zalajosta.lv
www.zalajosta.lv

SIA „Zaļais centrs”:
Tālrunis: 67814713
E-pasts: info@zalaiscentrs.lv,

Dokumentu iznīcināšana AS „UNISTOCK” www.unistock.lv
Dokumentu iznīcināšana SIA „ReissWolf” www.reisswolf.lv
Dokumentu iznīcināšana SIA "Šrēdereja" www.sredereja.com