|
Orhūsas konvencijas pants |
Ziņošanas prasības |
Latvijas VI ziņojums |
Informācija VII ziņojumam |
|
3. pants VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
|
|
Ministrija, Valsts kanceleja, AM, ĀM, EM, IEM, IZM, KEM, SM, TM, VM, ZM |
|
1. Lai izveidotu un uzturētu skaidru, atklātu un saskaņotu struktūru šīs konvencijas noteikumu īstenošanai, katra Puse veic vajadzīgos pasākumus likumdošanas un valsts pārvaldes jomā un citus pasākumus, tostarp tādus, kuru mērķis ir nodrošināt tādu noteikumu savstarpējo saderību, ar kuriem īsteno šīs konvencijas noteikumus par informāciju, sabiedrības dalību un iespēju griezties tiesu iestādēs, kā arī atbilstošus piespiedu izpildes pasākumus. |
|
|
|
|
2. Katra Puse cenšas nodrošināt to, ka amatpersonas un iestādes palīdz un sniedz norādījumus sabiedrībai, lai ļautu tai piekļūt informācijai, plašāk piedalīties lēmumu pieņemšanā un griezties [vērsties] tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. |
Attiecībā uz otro daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka amatpersonas un iestādes palīdz un sniedz nepieciešamās norādes; |
Latvijas Republikas Satversmes (Latvijas Republikas Konstitūcijas) (turpmāk – Satversme) 8. nodaļā nostiprinātas cilvēktiesības, t.sk. vienlīdzības, taisnīgas tiesas un vārda brīvības tiesības (kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus), tiesības piedalīties valsts darbībā (šeit un turpmāk ar valsts iestādēm apzīmētas arī pašvaldības iestādes), tiesības vērsties valsts iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības.
Saskaņā ar Satversmes 115. pantu valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Minētā norma valstij uzliek pienākumu nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, savukārt indivīdam piešķir tiesības iegūt vides informāciju un līdzdarboties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā.
Saskaņā ar VAL 10. panta trešās daļas 3. apakšpunktu iestāde norīko atbildīgo amatpersonu, kuras pienākums ir sniegt vides informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot, kā arī, ja nepieciešams, precizējot pieprasījumu.
Informācijas atklātības likumā (turpmāk – IAL) aprakstīti informācijas sniegšanas nosacījumi.
Informācijas pieejamību valsts pārvaldes iestādēs nosaka arī APL, kas attiecināms uz publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu. APL 54. panta pirmā daļa noteic, ka privātpersonai un iestādei, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, informāciju sniedz saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu (tagad būtu jābūt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums) un citiem normatīvajiem aktiem. APL 56. panta piektā daļa noteic, ka iestāde pēc iespējas sniedz iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm, kā arī APL 59. panta pirmās daļas otrais teikums noteic, ka, lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Savukārt APL 98. pants paredz personas tiesības uz uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā.
Tāpat kā citu, arī vides institūciju pieņemtie administratīvie akti var tikt apstrīdēti un pārsūdzēti APL noteiktajā kārtībā. Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība saskaņā ar APL 67. panta otrās daļas 9. punktu ir jānorāda katrā rakstveidā izdotā administratīvajā aktā.
Ir nodrošināta valsts iestādēs esošās ģeotelpiskās informācijas pieejamība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).
Sabiedrībai pieejams vienotais valsts un pašvaldības pakalpojumu portāls www.latvija.lv. Portāla mērķis ir nodrošināt sabiedrībai pieeju Latvijas valsts institūciju tīmekļvietnēs pieejamiem resursiem un centralizētu piekļuvi dažādu institūciju sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem. Portālā pieejamo e-pakalpojumu skaits ar katru gadu pieaug. Atsevišķā portāla sadaļā ir nodalīti ar vides aizsardzību saistīti e-pakalpojumi.
Valsts institūciju tīmekļvietnēs ir iespēja uzdot jautājumus, uz kuriem jāsniedz atbildes normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Iestādēs pastāv struktūrvienības vai amatpersonas, kuras ir atbildīgas par saziņas ar sabiedrību nodrošināšanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā nostiprināti pamatprincipi, kas veicina sabiedrības procesuālo tiesību izmantošanu, tai skaitā labas pārvaldības princips.
2013. gada jūnijā tika uzsāktas MK sēžu pārraides tiešsaistē, tā paplašinot sabiedrības iespējas sekot lēmumu pieņemšanas procesam.
2013. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi MK 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, kas paredz ikvienam interesentam tiesības iepazīties ar tiesību aktu projektiem agrīnā dokumenta izstrādes stadijā – vismaz 14 dienas pirms to iesniegšanas starpinstitūciju saskaņošanai.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie normatīvo aktu projekti divas nedēļas pirms to izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē (t.i., starpinstitūciju apspriešanas uzsākšanas), tiek ievietoti ministrijas tīmekļvietnē sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Informācija par konkrēta normatīvā akta projekta virzību tiek pastāvīgi atjaunota, t.sk. elektroniski publiskojot aktuālo normatīvā akta projekta versiju, tādējādi likumdošanas procesa gaitā sniedzot iespēju sabiedrībai izteikt viedokli par konkrēto normatīvā akta projektu. |
|
|
3. Katra Puse veicina sabiedrības izglītību vides jomā un padziļina sabiedrības zināšanas par vides problēmām, jo īpaši par to, kā rast pieeju informācijai, piedalīties lēmumu pieņemšanā un griezties [vērsties] tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. |
Attiecībā uz trešo daļu, veiktos pasākumus, lai veicinātu izglītību un vides apziņu; |
Pārresoru koordinācijas centra tīmekļvietnē (https://www.pkc.gov.lv/lv/par-pkc/publikacijas-un-petijumi) tiek sniegta informācija sabiedrībai par Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzīto Ilgtspējīgas attīstības mērķu (turpmāk ‑ IAM) aktualitātēm. Sabiedrības informēšana par IAM aktualitātēm veicina tās izpratni par visaptverošiem valstu centieniem ilgtspējīgas politikas izstrādē un pārvaldībā, tostarp izglīto sabiedrību par ilgtspējīgas attīstības būtību. Latvijas vides aizsardzības fonds (turpmāk – Fonds) katru gadu finansē sabiedrības izglītošanas un informēšanas par vides jautājumiem projektus. Finansējums Fondam tiek paredzēts valsts budžetā, un tā līdzekļus pastarpināti veido ieņēmumi no dabas resursu nodokļa, ko maksā komersanti par piesārņojošu darbību un dabas resursu izmantošanu. Fonda konsultatīvā padome, kuras sastāvā darbojas nevalstiskās organizācijas un ar vides izglītības un vides zinātnes attīstību saistītu institūciju deleģēti pārstāvji, kas ar padomdevēja tiesībām, izsakot viedokļus un komentārus par projektiem piedalās lēmumu pieņemšanā par finansējuma piešķiršanu. Fonda finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā, t.sk. NVO projektiem. 2011.-2019. gadā piešķirtais finansējums: projektu vadlīnijā “Vides izglītība un audzināšana”:
projektu vadlīnijā „Plašsaziņas līdzekļu darbība un izdevējdarbība vides izglītības un audzināšanas jomā”:
projektu vadlīnijā „Atbildīgs dzīvesveids”:
projektu vadlīnijā „Multisektoriālie projekti”: - 2014. gadā 7 projektiem piešķirts finansējums 229 616 euro apmērā. projektu vadlīnijā „Atbildīgs dzīvesveids”: - 2015. gadā 20 projektiem piešķirts finansējums 147 932 euro apmērā. projektu vadlīnijā „Atbildīgs dzīvesveids – videi draudzīga dzīvesveida popularizēšana”: - 2016. gadā 49 projektiem piešķirts finansējums 830 129 euro apmērā. projektu vadlīnijā „Vides izglītības un vides apziņas veicināšana nākotnes viedokļu līderiem”: - 2017. gadā 7 projektiem piešķirts finansējums 168 255 euro apmērā. projektu vadlīnijā „Jauniešu vides apziņas veicināšanas pasākumi”: - 2018. gadā 7 projektiem piešķirts finansējums 69 111 euro apmērā. projektu vadlīnijā „ Reģionāla vai nacionāla mēroga sabiedrības izglītošana par videi draudzīgu dzīvesveidu”: - 2018. gadā 8 projektiem piešķirts finansējums 90 000 euro apmērā. projektu vadlīnijā Atbildīgs dzīvesveids”: - 2019. gadā 13 projektiem piešķirts finansējums 105 675 euro apmērā.
Vides izglītības un vides apziņas veicināšana Fonda finansēto projektu ietvaros notiek ar: mediju starpniecību, informatīviem t.sk. elektroniskiem izdevumiem, konferencēm, tematiskiem pasākumiem, izstādēm, konkursiem, ekskursijām, lekcijām skolās un praktiskām nodarbībām Latvijas Dabas muzejā, Nacionālajā botāniskajā dārzā, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un citur, dažādām sabiedriskām akcijām t.sk. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās piedalās arī bērni un jaunieši. Vides izglītības fonda programmām, piemēram, Ekoskolu programma „Izzini mežu”, „Jaunie vides reportieri”, Zilo karogu programma; sabiedrības informēšanas pasākumiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to dabas izziņas piedāvājumu; normatīvā regulējuma un dažādu vides aizsardzības jautājumu skaidrošanu plašsaziņas līdzekļos, piemēram žurnālā „Vides Vēstis”, TV raidījumā „Vides fakti”, u.c. nacionālajos medijos. Kā nozīmīgākos Fonda finansētos projektus ar ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības vides apziņas veicināšanā var minēt biedrības “Dabas koncertzāle” īstenotos projektus „Dabas koncertzāle”; Vides izglītības fonda īstenotos projektus FEE International programmu īstenošana Latvijā, kā arī Olimpiešu kustības aizsāktā ikgadējā Vislatvijas akcija „Lielā talka”. Vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolē iesaistās gan biedrības, gan arī sabiedriskie vides inspektori, kas ir VVD pilnvarotas personas atbilstoši VAL 23. pantam. Saskaņā ar VVD un biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” 2010. gada novembrī parakstīto līdzdarbības līgumu biedrība „Latvijas Makšķernieku asociācija” rīko seminārus sabiedriskajiem vides inspektoriem, sniedzot teorētiskas un praktiskas mācības zvejas kontroles jomā. Meža attīstības fonds ar Finanšu ministrijas apstiprināto akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” (turpmāk - „Latvijas valsts meži”) mērķziedojumu katru gadu finansē gadā šādas mērķprogrammas: meža nozares profesionālās izglītības attīstību, meža nozares augstākās izglītības attīstību, meža nozares attīstībai nepieciešamos zinātniskos pētījumus, sabiedrības informēšanas pasākumus un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas, un skolu jaunatnes un interešu pulciņu izglītības pasākumus un programmas.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs veic plašu darbu vides izglītībā, informējot sabiedrību par dabu, tās daudzveidību, kā arī vides problēmām, lai veicinātu sabiedrības izpratni un spēju pieņemt lēmumus, balstītus šo jautājumu dziļā izpratnē. Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiek izglītojoši pasākumi dažādām mērķauditorijām – skolēniem, studentiem, pieaugušajiem, pensionāriem, ģimenēm ar bērniem utt. Pasākumu veidi – ekskursijas, pedagoģiskās programmas un nodarbības, lekcijas, izbraukuma nodarbības, izstādes, ģimenes dienas, sarunu vakari un citi tematiski pasākumi. Īpaši jāpiemin Vides mēnesis un vides tēmām veltīta atsevišķa izstāde, kas notiek katru rudeni.
Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē sadaļā „Pakalpojumi”: http://www.daba.gov.lv/public/lat/pakalpojumi/ ir pieejams tās sniegto publisko pakalpojumu saraksts un skaidrojumi. Informācija par šiem pakalpojumiem pieejama arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.
Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē ir iespēja uzdot jautājumus: http://www.daba.gov.lv/public/lat/par_mums/jautajiet_mums1/.
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļa nodrošina saziņu ar sabiedrību. Iestāde aktīvi sazinās ar iedzīvotājiem arī sociālo tīklu vietnēs – Twitter, Facebook.
Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols. Regulāri tiek pilnveidota izglītības sistēma, t.sk. pedagogu profesionālā pilnveide un izglītības programmas, mūžizglītības sistēma un uzlabota mācību vide. VAL noteikts, ka mācību priekšmetā vai kursā “Vides izglītība” jāiekļauj vides un ilgtspējīgas attīstības izglītības jautājumi. Valsts izglītības satura centrs organizē daudzveidīgus vides izglītības projektus, piemēram, “Ieraugi, atklāj, saglabā!” no 2015. gada, sadarbībā ar “Latvijas valsts meži” tiek organizēta Meža olimpiāde. Vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumi ir iekļauti pedagogu profesionālās pilnveides programmās. Latvijas Tiesnešu mācību centrs laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim saistībā ar vides tiesībām organizējis tiesnešu apmācības par tēmām: "Patvaļīga būvniecība, aktualitātes" (apskatīta administratīvo tiesu prakse patvaļīgas būvniecības lietās, tostarp saistībā ar vides apdraudējumu), "Būvniecības aktuālie jautājumi" (apskatīta administratīvo tiesu prakse patvaļīgas būvniecības lietās, tostarp saistībā ar vides apdraudējumu), "Būvniecības aktualitātes" (apskatīta tēma par tiesībām uz pieeju tiesai vides jomā), "Būvniecības tiesību aktualitātes" (apskatīta tēma par vides aizsardzības prasībām saistībā ar būvatļaujas izsniegšanas procedūru un izsniegšanas tiesiskuma pārbaudi), "Vides tiesību aktualitātes. Sabiedrības tiesības vides jautājumos, Orhūsas konvencija", "Tiesu prakse vides lietās". Ar Latvijas Tiesnešu mācību centra starpniecību tiesnešiem organizētas starptautiskas apmācības par tēmām: "Access to Justice in Environmental Matters", "EU Aarhus Acquis: Access to Justice in Environmental Matters", "EU Environmental Law", "Workshop on the Industrial Emissions Directive", "Industrial Emissions Directive: How to Handle Court Proceedings Invoking Non-compliance with the EU".
Tiesu administrācija ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Universitāti par juridisko tālākizglītības mācību nodrošināšanu. Līgums paredz arī tiesu prakses apkopojumu veikšanu. Mācību mērķis ir uzlabot efektivitāti strīdu izšķiršanā komercdarbības kontekstā un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanā. Latvijas Universitātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centra mācībās dalībnieki apgūs zināšanas par aktuālajiem jautājumiem civilprocesa, administratīvā procesa, būvniecības, komerctiesību, datu aizsardzības jomā, nodokļu un darba tiesībās.
Latvijas - Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros visas Latvijas tiesas un ieslodzījuma vietas tika aprīkotas ar videokonferenču un skaņas ieraksta iekārtām. Videokonferenci tiesas izmanto gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēj ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī, tostarp, lietās, kas skar vides jautājumus. Videokonferenču izmantošana tiesas procesā uzlabo tiesas darbu, samazina atlikto tiesas sēžu skaitu lietas dalībnieku neierašanās dēļ, kā arī konvojēšanas nepieciešamību, tādējādi uzlabojot sabiedrības drošību, tiesu pieejamību un būtiski samazinot lietas dalībnieku ceļa izdevumus un patērēto laiku.
Ar 2017. gada 1. janvāri Civillikumā ieviests jauns lietu tiesību institūts – apbūves tiesība. Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta, un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā. Pamatojoties uz nepieciešamību turpmāk apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā, Tiesu administrācija ir veikusi apjomīgu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas pielāgošanu šim jaunajam tiesību institūtam, nodrošinot šo tiesību sekmīgu un efektīvu ierakstīšanu zemesgrāmatās.
Lai optimizētu Tiesu administratīvo procesu, Tiesu administrācija strādā pie projekta, kas ļaus prognozēt gaidāmās tiesvedības ilgumu. Jau kopš 2017. gada Tiesu administrācija izmanto biznesa inteliģences platformu, lai apstrādātu informāciju no dažādām valsts informācijas sistēmām, sniegtu ieskatu tiesu, zemesgrāmatu nodaļu un zvērinātu tiesu izpildītāju darbā, un pieņemtu ātrākus, datos balstītus lēmumus, izmantojot biznesa inteliģences platformu MicroStrategy. Privātais sektors jau ilgāku laiku izmanto biznesa inteliģences risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju, tāpēc ir tikai loģiski, ka valsts sektors izmanto šos risinājumus, lai optimizētu administratīvos procesus, samazinātu tiesvedību ilgumu un veicinātu sabiedrības apmierinātību ar tieslietu sistēmu, kā arī uzticēšanos tai. Pamatojoties uz tiesvedības raksturojošajiem faktiem (prasības apmērs, apsūdzības panti, dalībnieku skaits, u.c.), būs iespējams prognozēt gaidāmās tiesvedības ilgumu, ko varēs ņemt vērā gan lietas dalībnieki, gan tiesu darbinieki. Tiesvedības ilguma prognoze ne vien sekmēs vidējās tiesvedības ilguma samazinājumu, tostarp, lietās, kas skar vides jautājumus, bet palīdzēs lietas dalībniekiem plānot tiesvedības aptuveno ilgumu, kas aprēķināts, izmantojot mūsdienīgu mašīnmācīšanās modeli. 2019. gadā Tiesu administrācija atklāja virtuālo asistentu – Justs (vārds Justs tika izvēlēts kā atvasinājums no vārda – justīcija.), kas klientiem palīdz orientēties iestādes uzturētajās tīmekļvietnēs un sniegtajos pakalpojumos. Virtuālā asistenta mērķis ir nodrošināt klientiem iespēju saņemt strukturētas atbildes par iestādes uzturētājām tīmekļa vietnēm, palīdzēt tajās orientēties un sniegt informāciju par pieejamajiem e-pakalpojumiem un ērtāku to izmantošanu. Virtuālais asistents ir datorprogramma, kas tiešsaistē veido dialogu starp cilvēku un datoru un tas klientiem ir pieejams jebkurā diennakts laikā, katru dienu, tas nozīmē, ka interesējošos jautājumus klients var noskaidrot ne tikai iestāžu darba laikā, bet sev vēlamā laikā. Virtuālais asistents padara saziņu ar klientu pieejamāku un draudzīgāku, klientiem nav jādodas klātienē uz klientu apkalpošanas centriem, taupot savu laiku un naudu, nav jāgaida saruna ar apkalpošanas speciālistu, jo atbildes uz klientu jautājumiem tiek sniegtas nekavējoties. Justs ne tikai palīdz klientiem, atbildot uz jautājumiem, bet arī atslogo klientu apkalpošanas speciālistu darbu, aizstājot tehnisku rutīnas darbu, ļaujot darbiniekiem pievērsties augstākas pievienotās vērtības darbam, uzlabojot iestādes efektivitāti. Šobrīd Tiesu administrācijas virtuālā asistenta risinājums nodrošina automatizētu komunikāciju valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vietnē https://www.zemesgramata.lv par tēmām – zemesgrāmatas elektroniskie pakalpojumi un kontaktinformācija. Nākotnē virtuālā asistenta risinājums tiks ieviests arī tiesu e-pakalpojumu vietnē https://manas.tiesas.lv/eTiesas/.
Dabas aizsardzības pārvalde īsteno sadarbību ar dažādām NVO – Gaujas Nacionālā parka fondu, Ķemeru Nacionālā parka fondu, Latvijas Dabas fondu, Latvijas Ornitoloģijas Biedrību, Latvijas Lauku tūrisma asociāciju „Lauku ceļotājs”, Tūrisma valsts attīstības aģentūru, biedrību „Pēdas”, Vides izglītotāju asociāciju u.c. Sadarbībā ar Latvijas Orientēšanās federāciju izstrādātas un saskaņotas vadlīnijas orientēšanās sporta sacensību ietekmes uz vidi samazināšanai. Nacionālā botāniskā dārza kolekcijas apmēram 80 % apjomā ir publiski pieejamas apmeklētājiem, informācija par tām pieejama atkarībā no tēmas aktualitātes un sezonas. Veģetācijas sezonā 1-2 reizes mēnesī tiek nodrošinātas tematiskas ekskursijas par Nacionālā botāniskā dārza darbības specifiskajām jomām, kas nav ietvertas vispārizglītojošo ekskursiju programmā. Latvijas Nacionālā dabas muzeja darbība veicina sabiedrības izglītību vides jomā un padziļina sabiedrības zināšanas un interesi par nacionālām un globālām vides problēmām. Ik gadu Latvijas Nacionālais dabas muzejs apkalpo vairāk nekā 100 000 interesentus muzejā un ap 1 500 klausītāju ir piedalījušies muzeja rīkotos projektos Latvijas novados. Latvijas Nacionālā dabas muzeja rīcībā ir informācija par dabaszinātniskajām kolekcijām, kas ir pieejama ikvienam interesentam. Datu bāze regulāri tiek papildināta. LVĢMC organizē seminārus, apmācības, kā arī ekskursijas, kurās iepazīstina interesentus ar dažādām jomām - meteoroloģiju, prognozēm, ģeoloģiju, vides paraugu testēšanu, monitoringu u.c. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un LVĢMC uztur sociālā tīkla vietnes Twitter vietnes profilus, kas dod iespēju operatīvi sniegt informāciju, skaidrojumus un atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem. Valsts kanceleja sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām katru gadu visā Latvijā organizē Atvērto durvju dienu. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes ir atvērtas ikvienam interesentam un piedāvā ekskursijas, izstāžu ekspozīcijas, konkursus, seminārus, prezentācijas un klātienes tikšanās ar amatpersonām un citiem valsts pārvaldē strādājošajiem speciālistiem. No 2013.gada sākuma Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros ir izstrādāts jauns Latvijas tiesu portāls, kurā iespējams meklēt anonimizētus tiesu nolēmumus par personu interesējošu tēmu. Ieguldījumu sniedz arī Latvijas Republikas Augstākā tiesa, tās tīmekļvietnē sadaļā „Vides tiesības” publicējot tiesu nolēmumus vides tiesību jomā http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-administrativo-lietu-departaments/klasifikators-adm/vides-tiesibas/) un vides un būvniecības jomā: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-administrativo-lietu-departaments/klasifikators-adm/buvniecibas-tiesibas/ .
|
|
|
4. Katra Puse atbilstoši atzīst un atbalsta apvienības, organizācijas vai grupas, kas veicina vides aizsardzību, un nodrošina savas valsts tiesību sistēmas atbilstību šim pienākumam. |
Attiecībā uz ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošu atzinību un atbalstu asociācijām, organizācijām un grupām, kas veicina vides aizsardzību; |
Sabiedrībai, kas veicina vides aizsardzību, piešķirtas plašas tiesības uz vides informāciju, līdzdalību un tiesisko aizstāvību, neizvirzot kritērijus, kādiem būtu jāatbilst NVO. Ņemot vērā iepriekš minēto, valstī nav ieviesta un nav nepieciešama atsevišķa NVO atzīšanas procedūra. Latvijas Republikā NVO darbību nosaka, cita starpā, Biedrību un nodibinājumu likums. Minētais likums regulē arī NVO reģistrāciju. Ziņas par biedrībām un nodibinājumiem ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā (turpmāk arī — reģistrs). Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 13. panta trešajai daļai, vedot reģistru, biedrības un nodibinājumi tiek klasificēti atbilstoši to darbības jomai. Biedrību un nodibinājumu klasifikāciju nosaka Ministru kabinets. Lai gan darbības jomas norādīšana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai klasifikācijai nav obligāta, tomēr saskaņā ar MK 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 779 "Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi" pielikuma 7. punktu biedrības un nodibinājumi kā darbības jomas var norādīt: vides aizsardzība, piesārņojuma samazināšana un kontrole; dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana; dabas aizsardzība; vides apziņa un vides sakopšana. Šādas darbības jomas norādīšana sniedz iespēju ieinteresētajām pusēm nepieciešamības gadījumā atrast un identificēt tās biedrības un nodibinājumus, kas nodarbojas ar vides aizsardzību.
Lai veicinātu valsts institūciju un sabiedrības sadarbību, izveidota VKP, kurā darbojas 20 NVO ievēlēti pārstāvji. NVO pārstāvētas, piemēram, arī Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, Lauksaimniecības un vides aizsardzības, Meža konsultatīvajās, Upju baseinu apsaimniekošanas un Radiācijas drošības padomēs, kā arī Bioloģiskā drošuma koordinācijas centrā. Ar atsevišķu vienošanos valsts pārvaldes iestādēm, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma VI nodaļu, noteiktus valsts pārvaldes uzdevumus kopā ar to realizācijai nepieciešamo finansējumu ir tiesības nodot NVO. Tādā veidā veicinot arī attiecīgo organizāciju darbību. Piemēram, dabas parku „Engures ezers” apsaimnieko NVO. NVO tiek iesaistītas dabas un sugu aizsardzības plānu izstrādē (gan kā plānu izstrādātāji, gan kā uzraudzības grupu locekļi), attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādes darba grupās. Arī Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbojas ar NVO projektu īstenošanā kā partneris, pasūtītājs vai atsevišķu uzdevumu izpildītājs.
1997. gadā izveidota Meža konsultatīvā padome (turpmāk ‑ MKP), kas ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt līdzsvarotas meža nozares politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā. MKP darbā aktīvi iesaistās arī trīs vides un dabas aizsardzības interešu grupu pārstāvji, savukārt ar padomdevēja tiesībām piedalās pilnvaroti pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. |
|
|
7. Katra Puse veicina šīs konvencijas principu piemērošanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā starptautiskā līmenī un vides jautājumu risināšanā starptautiskajās organizācijās. |
Attiecībā uz septīto daļu, veiktos pasākumus, lai veicinātu Konvencijas principus starptautiski, tai skaitā: i) ministrijas un starpministriju līmenī veiktos pasākumus, lai koordinētu amatpersonu, kuras iesaistītas citos attiecīgos starptautiskos forumos, informēšanu par 3. panta septīto daļu un Alma-Atas Vadlīnijām, norādot, vai attiecīgie pasākumi turpinās; ii) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu pieeju informācijai nacionālajā līmenī par starptautiskajiem forumiem, ieskaitot stadiju, kurā pieeja informācijai tika nodrošināta; iii) veiktos pasākumus, lai veicinātu un padarītu iespējamu sabiedrības līdzdalību nacionālājā līmenī starptautiskajos forumos (piemēram, nevalstisko organizāciju pārstāvju uzaicināšana piedalīties dalībvalasts delegācijas sastāvā starptautiskās sarunās par vides jautājumiem vai nevalstisko organizāciju iesaistīšana dalībvalsts oficiālās nostājas sagatavošanā šādām sarunām), ieskaitot stadiju, kurā tika nodrošināta pieeja informācijai; iv) veiktos pasākumus, lai veicinātu Konvencijas principu piemērošanu citu starptautisko forumu procedūrās; v) veiktos pasākumus, lai veicinātu Konvencijas principu piemērošanu citu starptautisko forumu darba programmās, projektos, lēmumos un citās būtiskās izpausmēs. |
Latvija ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Espoo Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, tāpēc VPVB tīmekļvietnē regulāri tiek aktualizēta informācija par darbībām, kurām var būt būtiska pārrobežu ietekme, un veic nepieciešamās darbības saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20.1 pantā noteikto. Saskaņā ar 1996. gada 14. marta Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā notiek informācijas apmaiņa par darbībām, kas iekļautas Līguma pielikumā un plānotas 15 km zonā no Latvijas Republikas kopīgās robežas ar Igaunijas Republiku. Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta atbilstoši MK 2009. gada 2. marta noteikumu Nr. 96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” 7. punktam un MK 2010. gada 3. augusta noteikumu Nr. 707 „Noteikumi par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, to saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību” 12. punktam. Minētās normas noteic, ka atbildīgā iestāde nodrošina Latvijas Republikas oficiālā viedokļa izstrādi, aktualizāciju un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām iestādēm, iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām un sociālo partneru organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem. Lai gan vides NVO pārstāvji reti tiek iesaistīti dalībvalsts delegācijas sastāvā starptautiskajās sarunās par vides jautājumiem, vides NVO ir iespēja izteikt viedokli par Latvijas nacionālajām pozīcijām. Vides NVO pārstāvji ir tikuši iesaistīti, piemēram, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām COP14 un COP15 sanāksmēs. Izstrādājot Ministrijas ikgadējo darba plānu, VKP tiek informēta par plānotajām aktivitātēm, tai skaitā starptautiskā līmenī. VKP ir iespēja izteikt priekšlikumus. |
|
|
8. Katra Puse nodrošina, lai personas, kas īsteno savas tiesības atbilstoši šīs konvencijas noteikumiem, par šādu iesaistīšanos nekādi netiktu sodītas, vajātas vai iespaidotas. Šis noteikums neierobežo valstu tiesu kompetenci lemt par tiesāšanās izdevumu segšanu. |
Attiecībā uz astoto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kas izmanto savas tiesības Konvencijas ietvaros, netiek sodītas, vajātas vai iespaidotas. |
Princips, ka par tiesisku darbību nevienu nevar sodīt, nostiprināts Satversmes 1. pantā. Savukārt Konvencijā paredzētās tiesības ir nostiprinātas valsts normatīvajos aktos, t.sk. Satversmes 92., 115. pantā. VAL 9. panta piektā daļa noteic, ka apstāklis, ka persona izmantojusi savas procesuālās tiesības, vēršoties administratīvajā tiesā, nevar radīt personai nelabvēlīgas sekas, tostarp no personas nevar prasīt zaudējumu atlīdzību civilprocesa kārtībā.
|
|
|
|
Aprakstiet jebkādus šķēršļus, kas radušies kādas iepriekš minētās 3. panta daļas ieviešanā. |
VKP ieskatā, ir pilnveidojama komunikācijas stratēģija institucionālā līmenī, labo piemēru analīze un institūciju darbinieku prasmes, lai efektīvāk iesaistītu sabiedrību, un saziņa kļūtu abpusēji lietderīga. |
|
|
|
Sniedziet papildu informāciju par praktisko Konvencijas 3. panta vispārīgo noteikumu piemērošanu. |
Saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” MK ir atbildīgs par starptautiskajos līgumos paredzēto saistību izpildi. Gadījumā, ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas normatīvos aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi latviešu valodā tiek publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. MK reizi divos gados iesniedz izskatīšanai Saeimā vienotu savstarpēji integrētu ziņojumu par Nacionālā attīstības plāna 2020. – 2027. gadam un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. gadam īstenošanu. Ziņojums tiek izstrādāts sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī nodots sabiedriskajai apspriešanai. Iepazīstoties ar ziņojumu, sabiedrība gūst informāciju par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas stāvokli un dabas kapitāla apsaimniekošanas pakāpi: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027. |
|
|
|
Norādiet attiecīgās tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir: |
www.varam.gov.lv; www.mk.gov.lv; www.pkc.gov.lv; www. https://www.vraa.gov.lv/lv/latvijas-vides-aizsardzibas-fonds; www.tm.gov.lv; www.daba.gov.lv; www.lhei.lv; www.latvija.lv; www.mod.gov.lv; www.jaunatneslietas.lv; www.dabasmuzejs.gov.lv; www.vvd.gov.lv. |
|
|
4. pants PIEEJA VIDES INFORMĀCIJAI |
Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš 4. pantā minētos nosacījumus par pieeju vides informācijai. Izskaidrojiet, kā katra 4. panta daļa ir ieviesta. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. Arī, un detalizēti, aprakstiet: |
Vides informācija definēta VAL 1. panta 19. punktā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.pantā definēta „publiska persona”, savukārt VAL 10. pantā noteikts, uz kādām valsts iestādēm attiecas prasības par vides informācijas pieejamības nodrošināšanu. VAL 6. pantā skaidrots jēdziens „sabiedrība”. Šajā skaidrojumā nav ietverti diskriminējoši ierobežojumi (skatīt arī pie 5. panta). Informācijas atklātības likuma 10. panta pirmajā daļā noteikts, ka vispārpieejamo informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību. Likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata iesniegumu, un atbild uz to. 2009. gadā dibinātās LVĢMC mērķis cita starpā, ir nodrošināt vides informācijas apkopošanu, uzkrāšanu un sniegšanu sabiedrībai un valsts un pašvaldību institūcijām. LVĢMC attiecīgos uzdevumus veic, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija deleģē LVĢMC noteiktus valsts pārvaldes uzdevumus |
Ministrija, EM, IZM, KEM, TM, SAM, VM, ZM |
|
1. Katra Puse nodrošina to, ka, atbildot uz lūgumu sniegt vides informāciju, valsts iestādes – ievērojot turpmākos šā panta punktus un attiecīgās valsts tiesību aktus - sabiedrībai dara pieejamu lūgto informāciju, tostarp – pēc atbilstoša lūguma un saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu – to dokumentu kopijas, kuros ir attiecīgā informācija, neatkarīgi no tā, vai tajos ir arī cita informācija: |
(a) attiecībā uz pirmo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka: |
(a) VAL 10. pants noteic, ka vides informācijas turētāji nodrošina sabiedrībai to rīcībā esošo un tiem pieejamo vides informāciju. Informācijas atklātības likuma 11. panta otrā daļa paredz, ka visi informācijas rakstveida pieprasījumi ir reģistrējami. Atbilstoši vispārējām lietvedības prasībām tiek reģistrētas arī sniegtās atbildes, tai skaitā atteikumi. Tiesībsarga likums noteic Tiesībsarga tiesisko statusu, funkcijas un uzdevumus, kā arī kārtību, kādā Tiesībsargs pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus. Tiesībsargs, cita starpā, īsteno arī lietu par informācijas pieejamību pārraudzību. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma (turpmāk – Datu likums) 3. panta otro daļu Datu valsts inspekcijas darbības mērķis ir aizsargāt cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības datu aizsardzības jomā. Datu likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka Datu valsts inspekcija cita starpā uzrauga datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to Latvijas Republikā tieši Datu valsts inspekcija ir atbildīga par fizisko personu datu apstrādi atbilstoši normatīvajiem aktiem, tai skaitā par to neizpaušanu, ja tas nav tieši paredzēts normatīvajos aktos. |
|
|
a) neprasot, lai sabiedrība pamato savu interesi; |
i) katrai personai ir pieeja informācijai bez nepieciešamības pierādīt interesi; |
(a) (i) Informācijas atklātības likuma 10. panta pirmā daļa un VAL 7. panta trešā daļa noteic, ka pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par pieprasīto informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju. |
|
|
b) prasītajā formā, izņemot gadījumus, kad: i) valsts iestādei ir pamatots iemesls attiecīgo informāciju darīt pieejamu citā formā, šajā gadījumā ir jāpaskaidro iemesli; vai ii) attiecīgā informācija jau ir publiski pieejama citā formā. |
ii) tiek sniegtas aktuālās dokumentācijas kopijas, kas satur vai papildina pieprasīto informāciju; iii) informācija tiek sniegta pieprasītajā formā;
|
(a) (ii) Informācijas sniegšanas un atteikuma nosacījumi un kārtība noteikti Informācijas atklātības likumā.
(a) (iii) VAL 11. panta sestā daļa noteic, ka informāciju sniedz pieprasījumā norādītajā veidā vai formātā, izņemot gadījumus, kad pieprasītā informācija jau ir pieejama citādā veidā vai formātā un pieprasītājam sasniedzama vai, kad ir iemesls izsniegt informāciju citādā veidā vai formātā, informējot pieprasītāju par šo iemeslu. |
|
|
2. Šā panta 1. punktā minēto vides informāciju dara pieejamu iespējami ātri un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc lūguma iesniegšanas, izņemot gadījumus, kad informācijas apjoma un sarežģītības dēļ šis termiņš ir jāpagarina līdz ilgākais diviem mēnešiem. Lūguma iesniedzēju informē par jebkādu šā termiņa pagarinājumu un tā iemesliem. |
(b) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu otrajā daļā minēto laika ierobežojumu ievērošanu; |
(b) Attiecībā uz vides informāciju, termiņš informācijas izsniegšanai nedrīkst būt garāks par 2 mēnešiem saskaņā ar VAL 11. panta pirmo daļu. Papildus vēl tajā noteikts, ka atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14. panta pirmās daļas pirmo punktu, iestādei ir pienākums septiņu dienu laikā no informācijas pieprasījuma saņemšanas sniegt pieprasītājam atbildi par informācijas izsniegšanas atteikumu. |
|
|
3. Lūgumu sniegt vides informāciju var noraidīt, ja: a) lūgums ir adresēts valsts iestādei, kuras rīcībā nav attiecīgās informācijas; b) lūgums ir acīmredzami pārmērīgi plašs vai formulēts pārāk vispārīgi; vai c) lūgums attiecas uz dokumentiem, kas ir sagatavošanas stadijā, vai valsts iestāžu iekšējo saziņu, un ja šāds izņēmums ir paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos vai parastajā praksē, ņemot vērā sabiedrības intereses saistībā ar lūgtās informācijas izpaušanu.
|
(c) attiecībā uz trešo un ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai: (i) pieļautu izņēmumus no pieprasījumiem; (ii) nodrošinātu, ka tiek piemērots ceturtajā daļā minētais sabiedrības interešu tests; |
(c) Gadījumi, kad var noraidīt informācijas pieprasījumu, noteikti VAL 11. panta ceturtajā un piektajā daļā, t.sk. nosakot, ka informācija par emisijām vidē nevar būt ierobežotas pieejamības. Statistikas likuma 25. pantā noteikts, ka prasības par individuālo statistisko datu neizpaušanu neattiecas uz informāciju par emisijām vidē, vides kvalitāti, vides aizsardzības pasākumiem un dabas resursu lietošanu. Saskaņā ar APL 56. panta ceturto un piekto daļu iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots. Iestāde pēc iespējas sniedz iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm. |
|
|
4. Lūgumu sniegt vides informāciju var noraidīt, ja tās izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt: a) valsts iestāžu procedūru konfidencialitāti, ja šāda konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos; b) starptautiskās attiecības, valsts aizsardzību vai sabiedrisko drošību; c) tiesvedību, personu izredzes uz taisnīgu lietas iztiesāšanu vai valsts iestāžu iespējas veikt izmeklēšanu krimināllietā vai disciplinārlietā; d) komercnoslēpumu vai rūpniecisku noslēpumu, ja šāda noslēpuma aizsardzība paredzēta tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgās ekonomiskās intereses. Šādos gadījumos ir jāizpauž informācija par izmešiem, kuriem ir būtiska nozīme saistībā ar vides aizsardzību; e) intelektuālā īpašuma tiesības; f) tādu personas datu un/vai lietu konfidencialitāti, kas attiecas uz fizisku personu, ja šī persona nav piekritusi tam, ka šāda informācija tiek izpausta sabiedrībai, un ja šādas informācijas konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos; g) tādas trešās personas intereses, kura sniegusi lūgto informāciju, bet tai nav bijis un nevar būt likumā noteikts pienākums to darīt, un šī persona nav piekritusi attiecīgās informācijas izpaušanai; vai h) vidi, uz ko attiecas informācija, tādu kā reti sastopamu sugu vairošanās vieta. Iepriekšminētos atteikuma iemeslus interpretē sašaurināti, ņemot vērā sabiedrības intereses saistībā ar lūgtās informācijas izpaušanu, kā arī to, vai lūgtā informācija attiecas uz izmešiem vidē. |
(c) (i) Turpmāk minētie normatīvie akti nosaka konkrētus gadījumus, kad var atteikt informācijas sniegšanu – Iesniegumu likuma 7. pants; Informācijas atklātības likuma 5. panta ceturtā daļa un 12. panta trešā daļa; VAL 11. panta ceturtā daļa saistībā ar dabas aizsardzību; likuma „Par valsts noslēpumu” 3. un 4. pants; Statistikas likuma V nodaļa.. Fizisko personu datu apstrādi regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums. Informācijas izpaušana, publiskošana vai citādi sniegšana kādām personām ir personas datu apstrāde. Saskaņā ar Datu regulas noteikumiem personas datu apstrāde ir likumīga tikai, ja pastāv noteiktais tiesiskais pamats, kas noteikts 6. panta 1. punktā. Līdz ar to fizisko personu datus var izpaust tikai gadījumos, ja tas ir noteikts normatīvajā aktā, noteikts līgumā, kura fiziska persona ir puse, vai persona ir devusi savu piekrišanu. Piemēram, saskaņā ar Datu regulas 6. panta 1. punkta “a” apakšpunktu personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, saskaņā ar minētā panta “c” apakšpunktu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, ko nosaka ar Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, savukārt saskaņā ar “e” apakšpunktu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu informāciju iedala šādi: 1) vispārpieejamā informācija un 2) ierobežotas pieejamības informācija. Informācijas, kas ir valsts noslēpums, klasifikāciju, izmantošanu, glabāšanu un aizsardzību regulē likums „Par valsts noslēpumu”. Ierobežotas pieejamības informācijas statusu var noteikt arī informācijai par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu dzīvotnēm un atrašanās vietām. Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai noteikts personu loks. Arī pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem var iepazīties tikai tiesību normā noteiktas personas. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumu noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.
(c) (ii) VAL 11. panta piektā daļa noteic, ka vides informācijas saņemšanas ierobežojumi katrā atsevišķā gadījumā jāsamēro ar sabiedrības interesēm informācijas atklāšanā. Saskaņā ar VAL likuma 11. panta ceturto daļu, Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5. panta 16. punktu un 8. panta piekto daļu, likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 22. panta otro daļu, Informācijas atklātības likuma 5. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 507 „Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” 3.1J5. punktu, ierobežotas pieejamības informācijas statuss noteikts par šādām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošām īpaši aizsargājamām sugām, kuru dzīvotņu vai atrašanās vietu atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai: 1. Aquila chrysaetos klinšu ērglis; 2. Margaritifera margaritifera ziemeļu upespērlene; 3. Cypripedium calceolus dzeltenā dzegužkurpīte. Informācija par šīm sugām uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju uz laiku, kamēr īpaši aizsargājamā suga ir iekļauta minētajā sarakstā. |
|
|
|
5. Ja valsts iestādes rīcībā nav lūgtās vides informācijas, šī valsts iestāde, cik drīz vien iespējams, informē lūguma iesniedzēju par to, kurā valsts iestādē, pēc tās ieskatiem, ir iespējams griezties attiecīgās informācijas saņemšanai, vai arī pārsūta lūgumu uz minēto iestādi, attiecīgi informējot lūguma iesniedzēju. |
(d) attiecībā uz piekto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts iestāde, kurai nav pieprasītās vides informācijas, veic nepieciešamos pasākumus; |
(d) Informācijas atklātības likuma 12. panta otrā daļa; APL 56. panta otrā daļa. Saskaņā ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem, valsts iestādes, kuru rīcībā nav prasītās informācijas, norāda, kur tā atrodama, vai septiņu dienu laikā pārsūta iestādei, kas ir pieprasītās informācijas turētāja, par to informējot pieprasītāju. |
|
|
6. Katra Puse nodrošina to, ka gadījumos, kad informāciju, kura atbilstoši šā panta 3. punkta „c” apakšpunktam un 4. punktam nav izpaužama, var nodalīt, nekaitējot neizpaužamās informācijas konfidencialitātei, valsts iestādes dara pieejamu pārējo lūgto vides informāciju. |
(e) attiecībā uz sesto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir ieviesta prasība izdalīt un darīt pieejamu informāciju; |
(e) Normatīvajos aktos noteikts pienākums izsniegt to informācijas daļu, kas nav ierobežotas pieejamības informācija (Informācijas atklātības likuma 10. panta ceturtā daļa; VAL 11. panta trešā daļa; ). Grozījumi likumā „Par tiesu varu” paredz, ka no 2013. gada 1. septembra atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē tīmekļvietnē, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus MK noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, anonimizē to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti. |
|
|
7. Par lūguma noraidīšanu paziņo rakstiski, ja lūgums ir bijis rakstisks vai ja to lūdz lūguma iesniedzējs. Paziņojumā par noraidījumu valsts iestāde norāda šāda noraidījuma iemeslus un informē lūguma iesniedzēju par lietas pārskatīšanas procedūru, kas paredzēta saskaņā ar 9. pantu. Par lūguma noraidīšanu paziņo iespējami ātri un ne vēlāk kā viena mēneša laikā, izņemot gadījumus, kad lūgtās informācijas sarežģītības dēļ šis termiņš ir jāpagarina līdz ilgākais diviem mēnešiem. Lūguma iesniedzēju informē par jebkādu šā termiņa pagarinājumu un tā iemesliem. |
(f) attiecībā uz septīto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atteikumi tiek sniegti atbilstoši laika ierobežojumiem un citām prasībām attiecībā uz atteikumiem; |
(f) Informācijas atklātības likuma 12. pants, 15. pants (pārsūdzēšanas kārtība); VAL 11. panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa – uzskaitītajos normatīvajos aktos noteikti iemesli un termiņi, kādos un kādēļ sniedz atteikumu, norādot tiesības apstrīdēt. |
|
|
8. Katra Puse var atļaut valsts iestādēm, kas sniedz šādu informāciju, noteikt maksu par šo pakalpojumu, bet šī maksa nedrīkst būt nepamatoti liela. Valsts iestādes, kas gatavojas noteikt šādu maksu par informācijas sniegšanu, lūgumu iesniedzējiem dara pieejamu informāciju par iekasējamo maksu, norādot gadījumus, kad var atbrīvot no šādas maksas un kad informācijas sniegšanas priekšnosacījums ir tās priekšapmaksa. |
(g) attiecībā uz astoto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas prasības par samaksu. |
(g) Nosacījumus maksas piemērošanai par informācijas sniegšanu nosaka: Informācijas atklātības likuma 13. pants; VAL 11. panta otrā daļa; MK 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 940 „Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem”. Atbilstoši VAL 11. panta otrās daļas nosacījumiem, vides informācija, kas vākta un apkopota par valsts līdzekļiem, un publiskās datubāzēs ietverta vides informācija, ir pieejama bez maksas. Ja pieprasītās informācijas sniegšanai ir nepieciešama papildu apstrāde vai sagatavošana, par to var noteikt maksu. Ja ir noteikta maksa, pieprasītāju informē par tās apmēru, kā arī norāda, kādos gadījumos pieprasītāju no maksas var atbrīvot. Pārvaldes iestāžu informācijas sniegšanas maksas pakalpojumu cenas tiek noteiktas ar MK noteikumiem. Maksas pakalpojumi ir šādi: 1) informācijas izsniegšana no iestādes arhīva; 2) informācijas sagatavošana un izsniegšana no iestādes datu bāzēm; 3) dokumentētās informācijas kopijas vai dublikāta izgatavošana un izsniegšana, ja attiecīgās informācijas apjoms ir lielāks par 20 lapām. Piemēram, iestādes krājumā esoša dokumenta vienas A4 formāta lapas kopijas cena ir 0,08 euro. |
|
|
|
Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies kādas 4. panta daļas ieviešanā. |
VKP ieskatā, ne vienmēr ir nodrošināta informācijas pieejamība par vides investīciju projektu īstenošanu, par pasākumu plānoto efektivitāti. Tomēr minētie ierobežojumi nereti izskaidrojami ar komercnoslēpuma aizsardzību, un pēc lēmuma pieņemšanas tā pamatojums ir pieejams. |
|
|
|
Sniedziet papildu informāciju par praktisko pieejas vides informācijai nosacījumu piemērošanu, t.i., vai ir pieejama statistika par saņemto pieprasījumu skaitu, atteikumu skaitu un to iemesliem. |
Valsts iestāžu tīmekļvietnēs ir iespēja nosūtīt informācijas pieprasījumu elektroniski, kas jāreģistrē un uz kuru jāsniedz atbilde saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām. Praksē īstenoti koordinējoši pasākumi, piemēram, trokšņu stratēģisko karšu izstrādei autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā un starptautiskajai lidostai „Rīga”. Informācija par trokšņu stratēģiskajām kartēm, atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktajam, ievietota Satiksmes ministrijas (turpmāk – Satiksmes ministrijas), valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk ‑ „Latvijas Valsts ceļi”), valsts akciju sabiedrības „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (turpmāk ‑ „Starptautiskā lidosta „Rīga””) tīmekļvietnēs. Trokšņu stratēģiskās kartes nosūtītas LVĢMC, kā arī trokšņu skartajām pašvaldībām. Paziņojums par trokšņu samazināšanas rīcības plānu apstiprināšanu ievietots Satiksmes ministrijas, „Latvijas Valsts ceļi”, valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš”, valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” un „Starptautiskā lidosta „Rīga”” tīmekļvietnēs, nosūtīts LVĢMC, kā arī trokšņu skartajām pašvaldībām un publikācijai oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. |
|
|
|
Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir: |
www.sam.gov.lv; www.varam.gov.lv; www.vi.gov.lv; www.pvd.gov.lv; www.lhei.lv; https://videscentrs.lvgmc.lv/ . |
|
|
5. pants VIDES INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA UN IZPLATĪŠANA |
Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš 5. pantā minētos nosacījumus par vides informācijas apkopošanu un izplatīšanu. Izskaidrojiet, kā katra 5. panta daļa ir ieviesta. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. Arī, un detalizēti, aprakstiet; |
Pienākums apkopot un atjaunināt vides informāciju noteikts VAL, kā arī likumā „Par piesārņojumu”. Vides informācija definēta VAL 1. panta 19. punktā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā definēta „publiska persona”, savukārt, VAL 10. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts uz kādām valsts iestādēm attiecas prasības par vides informācijas pieejamības nodrošināšanu. VAL 6. pantā skaidrots jēdziens „sabiedrība”. Šajā skaidrojumā nav ietverti diskriminējoši ierobežojumi. |
Ministrija, AIM, EM, IEM, KEM, (Konvencijas 5. panta 1 c daļa), IZM, SAM, VM, ZM |
|
1. Katrai pusei jānodrošina, ka: |
(a) attiecībā uz pirmo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka: |
(a) Normatīvajos aktos noteiktas kompetentās iestādes, kas atbildīgas par vides informācijas apkopošanu un izplatīšanu. Liela daļa vides informācijas pieejama LVĢMC. Komersantiem, kuru ražošanas apjoms un emisijas vidē pārsniedz noteiktus kritērijus, VVD reģionālās valsts vides pārvaldes, izsniedzot atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, nosaka pienākumu ziņot LVĢMC par ikgadējo radīto un novadīto piesārņojumu (gaisa, ūdens un atkritumu pārskati). LVĢMC uztur Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (teritoriju, grunts un gruntsūdeņu piesārņojums) reģistru, Oglekļa dioksīda emisiju un Emisijas kvotu tirdzniecības reģistrus. Atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 22. pantam Dabas aizsardzības pārvalde tās rīcībā esošo informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām izvieto savas tīmekļa vietnes sadaļā „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”: http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/ un Dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS: http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/. |
|
|
(a) valsts institūciju rīcībā, atbilstoši to funkcijām, ir un regulāri tiek atjaunota vides informācija; |
(i) valsts iestādes apkopo un atjauno vides informāciju; |
(a) (i) VAL 10. pants noteic, ka valsts institūcijas atbilstoši savai kompetencei apkopo, atjauno un izplata to rīcībā esošo vides informāciju, izmantojot arī publiski pieejamas datu bāzes un tīmekļvietnes. VAL 16. pants nosaka, kāda informācija tajās iekļaujama. Atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 22. pantam vides institūcijas un attiecīgās pašvaldības nodrošina, lai to rīcībā esošā informācija par aizsargājamām teritorijām būtu brīvi pieejama. |
|
|
(b) tiek izveidotas saistošas sistēmas, lai nodrošinātu adekvātu informācijas plūsmu uz valsts institūcijām par ierosinātajām un esošajām darbībām, kas varētu būtiski ietekmēt vidi; |
(ii) ir adekvāta informācijas plūsma uz valsts iestādēm; |
(a) (ii) VAL 6. pants noteic, ka sabiedrība var sniegt informāciju valsts institūcijām par darbībām, kas ietekmē vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām pārmaiņām šādu darbību vai pasākumu rezultātā. Institūcijas nodrošina nepieciešamās informācijas savstarpēju apmaiņu atbilstoši normatīvo aktu, t.sk. institūciju nolikumu un informācijas apmaiņas līgumu prasībām. Likumā „Par piesārņojumu” un MK 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 158 „Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai” ietvertas prasības operatoriem veikt vides monitoringu un sniegt tā rezultātus valsts iestādēm un sabiedrībai. |
|
|
(c) gadījumā, kad cilvēku darbības vai dabisku cēloņu rezultātā radušies jebkādi nenovēršami draudi cilvēku veselībai vai videi, visa informācija, kas varētu palīdzēt sabiedrībai veikt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu, ko izraisījuši šie draudi, un kas ir valsts institūciju rīcībā, ir jāizplata tūlīt un nekavējoties sabiedrības locekļiem, kuri varētu būt tieši apdraudēti. |
(iii) ārkārtas situācijās atbilstošā informācija ir izplatīta nekavējoties un bez aizkavēšanās; |
(a) (iii) Informācijas izsniegšanas un izplatīšanas nodrošinājums par katastrofām notiek saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, Valsts civilās aizsardzības plānu, pašvaldību civilās aizsardzības plāniem un MK 2017. gada 8. augusta noteikumiem Nr. 440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauts pienākums sniegt attiecīgu informāciju, kā arī noteikta viena atbildīgā institūcija par informācijas sniegšanu ārkārtējos gadījumos, kurai attiecīgi informāciju sniedz par katru jomu atbildīgās valsts institūcijas. Ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators par to paziņo attiecīgajai Reģionālajai vides pārvaldei saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 6. panta piektajai daļai un atbilstoši VAL 27., 28. un 29. pantam. Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 12. panta otro daļu fiziskajām un juridiskajām personām civilās aizsardzības jomā ir tiesības saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā saņemt palīdzību no valsts un pašvaldību institūcijām. Ārkārtējās situācijas noteikšanu un tiesisko regulējumu nosaka likums „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli’’. Šī likuma 9. panta ceturtā daļa noteic, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par ārkārtējo situāciju, kā arī sniedz citu informāciju par ārkārtējo situāciju un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot MK un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību. Vides resorā sadarbība un informācijas apmaiņa notiek, pamatojoties arī uz attiecīgu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu. LVĢMC saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu un starpresoru vienošanos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ik dienu sniedz laika apstākļu prognozes Latvijai un Rīgai, prognozējot meteoroloģiskos vai hidroloģiskos apstākļus, kas var izraisīt postījumus un avārijas, nodarot kaitējumu iedzīvotājiem, īpašumiem un videi. Papildus šī informācija tiek publicēta arī LVĢMC tīmekļvietnē, kā arī nosūtīta plašsaziņas līdzekļiem. Atbilstošā informācija tiek nosūtīta arī EUMETNET (Eiropas nacionālo meteoroloģisko dienestu tīkla) programmas EMMA (European Multi-services Meteorological Awareness) tīmekļa vietnei: www.meteoalarm.lv. |
|
|
2. Katrai Pusei jānodrošina, ka nacionālās likumdošanas veids, kādā valsts institūcijas sniedz sabiedrībai vides informāciju, ir caurskatāms un ka vides informācija ir viegli pieejama, inter alia,: (a) nodrošinot sabiedrību ar pietiekamu informāciju par vides informācijas veidu un raksturu, kas ir attiecīgo valsts institūciju rīcībā, pamatnoteikumiem un nosacījumiem, kuri jāievēro, lai šī informācija būtu iegūstama un piejama, un procesu, kādā tā iegūstama; (b) izveidojot un uzturot praktiskus pasākumus, tādus kā: (i) publiski piejamus sarakstus, reģistrus vai failus; (ii) pieprasot amatpersonām atbalstīt sabiedrību, kas meklē pieeju informācijai, saskaņā ar šo konvenciju; un (iii) identificējot kontaktēšanās vietas; un (c) nodrošinot pieeju sarakstos, reģistros un failos esošai vides informācijai bez maksas, kā tas minēts apakšpunktā (b) (I). |
(b) attiecībā uz otro daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka veids, kādā valsts iestādes dara vides informāciju pieejamu sabiedrībai, ir caurskatāms un ka vides informācija ir efektīvi pieejama; |
(b) Informācijas atklātības likuma 9. pants noteic, ka iestāde uzskaita informāciju, norādot informācijas grupu, nosaukumu, avotu un rekvizītus. MK 2020.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 445 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” nosaka pienākumu tīmekļvietnē sniegt informāciju par pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, par valsts iestādi, tās funkcijām un uzdevumiem, kā arī nodrošināt iespēju meklēt nepieciešamo informāciju. VAL 10. panta pirmā daļa nosaka vides informācijas turētājiem pienākumu nodrošināt sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo un pieejamo vides informāciju, t.sk. par valsts institūcijas kontrolētām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtām atļaujām un šo atļauju saturu, informāciju par drošības pasākumiem. Pastāv Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētā bioloģiskās daudzveidības informācijas apmaiņas sistēma. |
|
|
3. Katrai Pusei jānodrošina, ka vides informācija arvien plašāk kļūst pieejama elektroniskajās datu bāzēs, kas ir vieglai pieejamas sabiedrībai, izmantojot sabiedriskos telekomunikāciju tīklus. Informācijai, kas ir pieejama šādā veidā, jāsatur: (a) ziņojumus par vides stāvokli, kā tas minēts šī panta 4. punktā; (b) likumdošanas tekstus par vai saistībā ar vidi; (c) attiecīgās politikas, plānus un programmas par vai saistībā ar vidi un vienošanās par vidi; un (d) cita informācija tādā mērā, lai šādas informācijas pieejamība minētajā formā varētu sekmēt valsts likumdošanas piemērošanu, ieviešot šo konvenciju, ņemot vērā, ka šāda informācija ir jau pieejama elektroniskā formā. |
(c) attiecībā uz trešo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vides informācija pakāpeniski kļūst pieejama elektroniskās datu bāzēs, kuras ir viegli pieejamas sabiedrībai ar sabiedrisko telekomunikāciju tīklu palīdzību; |
(c) VAL 10. panta trešajā daļā un 16. pantā noteikts, ka valsts institūcijas atbilstoši savai kompetencei izveido un aktualizē publiski pieejamas bezmaksas datu bāzes, reģistrus un tīmekļa vietnes, un publicē tajās ziņojumus par vides stāvokli un vides aizsardzības regulējošos normatīvos aktus. 2002. gadā izveidota Politikas plānošanas dokumentu datubāze (http://polsis.mk.gov.lv/), kas nodrošina informācijas meklēšanas iespējas par visiem politikas plānošanas dokumentiem vienuviet.
VVD informācijas sistēma TULPE (www.vvd.gov.lv/e-pakalpojumi/) sāka darboties 2013. gada 1. janvārī, nodrošinot e-pakalpojumu platformas izveidi un sekmējot ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām atbalstītu VVD vides pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstību. Sistēma paredz iespēju iesniegumus noteiktu dokumentu saņemšanai iesniegt elektroniskā veidā un nodrošina arī turpmāko saziņu ar klientu, izmantojot elektronisko pastu. Informācija par vides kvalitāti pieejama elektroniskā veidā arī LVĢMC tīmekļvietnē. Informācija par vides aizsardzības aktivitātēm aizsardzības sektorā tiek apkopota un publicēta Aizsardzības ministrija tīmekļvietnē: http://www.mod.gov.lv sadaļā „Par Aizsardzības nozari/Vides aizsardzība”. Par LIFE+ projekta „Putni Ādažos” aktivitātēm informācija pieejama projekta tīmekļa vietnē: www.putniadazos.lv |
|
|
4. Katrai Pusei, regulāri, nepārsniedzot 3 vai 4 gadu periodu, jāpublicē un jāizplata nacionālais ziņojums par vides stāvokli, kurā ietverta informācija par vides kvalitāti un informācija par slodzēm vidē. |
(d) attiecībā uz ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai publicētu un izplatītu nacionālos ziņojumus par vides stāvokli; |
(d) VAL 10. panta trešā daļa noteic, ka valsts institūcijas atbilstoši savai kompetencei sagatavo un publicē ziņojumus par vides stāvokli. Savukārt VAL 10.panta sestajā daļā noteikts, ka sabiedrībai pieejamās datu bāzēs iekļauj pārskatus par vides stāvokli. LVĢMC publicē tīmekļvietnē un izplata ikgadējos un četru gadu perioda pārskatus par vides kvalitāti, slodzēm vidē, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskatus. |
|
|
5. Katrai Pusei jāīsteno pasākumus tās likumdošanas ietvaros, lai izplatītu, inter alia: (a) likumdošanas un politikas dokumentus, tādus kā dokumentus par stratēģijām, politikām, programmas un rīcības plānus saistībā ar vidi, un pārskata ziņojumus par to ieviešanu, kas sagatavoti dažādos valsts pārvaldes līmeņos; (b) starptautiskās vienošanās, konvencijas un līgumus vides jautājumos, un (c) attiecīgi, citus nozīmīgus starptautiskus dokumentus par vides jautājumiem. |
(e) veiktos pasākumus, lai izplatītu piektajā daļā minēto informāciju; |
(e) MK tīmekļvietnē publiski pieejami izstrādātie tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projekti, kā arī informācija par to procesuālo virzību. Saeimas tīmekļvietnē publiski pieejami visi izstrādātie likumprojekti un informācija par to izskatīšanas gaitu. VAL 16. panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrībai pieejamās datu bāzēs iekļauj vides normatīvos aktus, kā arī starptautiskos līgumus un Eiropas Savienības normatīvos aktus, vides politikas dokumentus un to īstenošanas ziņojumus. Normatīvie akti ir plaši un viegli pieejami tīmekļvietnē arī bezmaksas: www.likumi.lv. Vides un dabas jomas normatīvie akti ir pieejami arī attiecīgo iestāžu tīmekļvietnēs. |
|
|
6. Katrai Pusei jārosina operatori, kuru darbības rada būtisku ietekmi uz vidi, regulāri informēt sabiedrību par viņu darbību un produktu ietekmi uz vidi, kur tas ir iespējams, brīvprātīgas ekoaudita sistēmas ietvaros, vai citiem līdzekļiem. |
(f) attiecībā uz sesto daļu, veiktos pasākumus, lai rosinātu operatorus, kuru darbībai ir būtiska ietekme uz vidi, regulāri informēt sabiedrību par viņu darbības un produktu ietekmi uz vidi; |
(f) VAL 38., 39. pants nosaka brīvprātīgus vides pārvaldības pasākumus: ekomarķējuma un vides pārvaldības un audita sistēmu ieviešanu, kas nodrošina arī labāku sabiedrības informēšanu par operatora darbību, kā arī informāciju par produktu. VPVB tīmekļvietnē http://www.vpvb.gov.lv/lv/ekomarkejums/informacija pieejama informācija par Eiropas Ekomarķējumu un tā ieviešanu Latvijā. Likuma „Par piesārņojumu” 6. panta trešā daļa operatoram nosaka pienākumu sniegt informāciju vides aizsardzības institūcijām un sabiedrībai par atļaujā noteiktā monitoringa rezultātiem un piesārņojošās darbības ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. |
|
|
7. Katrai Pusei: (a) jāpublicē faktus un faktu analīze, kurus tā uzskata par nepieciešamiem un svarīgiem, izstrādājot nozīmīgākos vides politikas priekšlikumus; (b) jāpublicē vai citā veidā jādara pieejamu, esošo izskaidrojošo materiālu par tās sadarbību ar sabiedrību jautājumos, kas ir šīs konvencijas kompetencē; un (c) jānodrošna piemērotā veidā informācija par to, kā valsts pārvaldes visos līmeņos tiek veiktas publiskas junkcijas vai sniegti publiski pakalpojumi saistībā ar vidi. |
(g) veiktos pasākumus, lai publicētu un izplatītu septītajā daļā minēto informāciju; |
(g) Valsts iestādes ikgadējos publiskajos pārskatos sniedz informāciju par sadarbību ar sabiedrību dažādu vides jautājumu risināšanā, kā arī veiktajiem sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem. Publiskie pārskati tiek publicēti un ievietoti attiecīgo iestāžu tīmekļvietnēs. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sniedz konsultācijas visos Latvijas novados par vidi saudzējošas lauksaimniecības jautājumiem. LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs izdod informatīvo izdevumu „Čiekurs” (vienu reizi ceturksnī). Izdevums pieejams arī elektroniski MPKC tīmekļvietnē: www.mkpc.llkc.lv. Valsts meža dienesta darbinieki regulāri konsultē meža īpašniekus, izdod informatīvus materiālus. Dabas aizsardzības pārvalde izplata informāciju par dabas izglītības pasākumiem, dabas aizsardzības jomas aktualitātēm, analītiskus rakstus par dabas aizsardzības tendencēm, pētījumiem un projektiem. LVĢMC un Latvijas Hidroekoloģijas institūts publicē faktus un faktu analīzi to tīmekļa vietnēs. |
|
|
8. Katra Puse izstrādā sistēmas, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība saņem par produktu pietiekamu informāciju tādā veidā, kas ļauj patērētājiem izdarīt apzinātu, videi draudzīgu izvēli. |
(h) attiecībā uz astoto daļu, veiktos pasākumus, lai attīstītu mehānismus, kas nodrošina pietiekošas informācijas par produktu pieejamību sabiedrībai; |
(h) Videi draudzīgu produktu izvēli sekmē: Eiropas Savienības ekomarķējums; tīrās tehnoloģijas; dažādi produktu marķējumi. Komersantu, kas ir vērsts uz ilgtspējīgu attīstību, var atpazīt pēc sertifikācijas kvalitātes un vides vadības sistēmās (ISO 9001 un ISO 14001). Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļa vietnē pieejama informācija par pārtikas produktiem, jauno pārtiku, pārtikas piedevām. Visām ķīmiskām vielām un maisījumiem ir jābūt etiķetei, kurā ir pamatinformācija par attiecīgo vielu vai maisījumu, t.sk. vides bīstamības informācija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanai un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 26.¹ pants noteic, ka pārtikas produktus, kuri satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami. |
|
|
9. Katrai Pusei jāveic pasākumi, lai pakāpeniski izveidotu, kur tas iespējams, balstoties uz starptautiskiem procesiem, vienotu valsts mēroga piesārņojuma inventarizācijas sarakstu vai reģistru sistēmu strukturētas, datorizētas un publiski pieejamas datu bāzes veidā, kas izveidota, izmantojot standartizētus ziņojumus. Šāda sistēma var aptvert datus par virkni konkrētu vielu un produktu ievadīšanu, izplūdēm un pārnesēm vidē, tajā skaitā, par ūdens, enerģjas un resursu izmantošanu, kas rodas konkrētu darbību rezultātā un ir sasitībā ar to apstrādi un izveietošanu izgāztuvēs ražošanas objektā vai ārpus. |
(i) attiecībā uz devīto daļu, veiktos pasākumus, lai izveidotu nacionālu piesārņojuma sarakstu vai reģistru sistēmu. |
(i) Latvijas Republika Konvencijas Protokolam par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (Kijevas protokols) pievienojusies 2008. gada 21. februārī, Saeimai pieņemot likumu „Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties [vērsties] tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem”. Latvijas Piesārņojošo vielu reģistrs (turpmāk – Reģistrs) ir pieejams LVĢMC tīmekļvietnē: http://meteo.lv/lapas/vide/e-prtr/e-prtr?id=1145&nid=372. Reģistrā ietverti dati un informācija par piesārņojumu, ko vidē novada lielākie piesārņotāji – operatori, kuriem ir izsniegtas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. |
|
|
|
Aprakstiet kādi šķēršļi radušies kādas 5. panta daļas ieviešanā. |
Vides aizsardzības iestādēm ne vienmēr ir pilnvērtīgi nodrošināta moderno tehnoloģiju pieejamība. |
|
|
|
Sniedziet papildu informāciju par praktisko nosacījumu piemērošanu par vides informācijas apkopošanu un izplatīšanu, piemēram, vai ir pieejama statistika par publicēto informāciju. |
Finansiālu palīdzību vides informācijas sagatavošanā un sabiedrības informēšanā sniedz Latvijas vides aizsardzības fonds, atbalstot projektus par vides izglītību un audzināšanu. Informācijas gatavošanā, uzglabāšanā un izplatīšanā svarīga loma ir arī augstākās izglītības un zinātnes institūciju bibliotēkām. Izveidojusies stabila sadarbība starp valsts televīzijas Izglītojošo raidījumu redakciju un Vides filmu studiju. Latvijas iedzīvotājiem līdzās regulārajai presei un televīzijai pieejami arī specializēti izdevumi un TV raidījumi par vidi, piemēram, žurnāls „Vides Vēstis” un Vides filmu studijas TV raidījumi. Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē pieejamas datu bāzes par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumiem, aizsargājamo augu sugu atradnēm, īpaši aizsargājamiem un retiem kokiem, kā arī pieejami Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastra dati: http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/datu_bazes/. Veselības inspekcija, lai informētu patērētājus, reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu un attiecīgo ziņojumu publicē Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Veselības inspekcija un peldvietas īpašnieks nodrošina sabiedrības informēšanu par peldvietas ūdens kvalitāti. Nacionālo bruņoto spēku karavīri turpina veikt dabas vērtību monitoringu Ādažu militārajā poligonā, kas iekļauts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju NATURA 2000 tīklā. Aktuālā informācija pieejama Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnes: www.mod.gov.lv sadaļā „Par aizsardzības nozari/Vides aizsardzība”.
|
|
|
|
Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir: |
www.mk.gov.lv; www.saeima.lv; www.mod.gov.lv; www.likumi.lv; www.varam.gov.lv; www.daba.gov.lv; www.vpvb.gov.lv; www.vvd.gov.lv; www.dabasmuzejs.gov.lv; www.getlini.lv; www.pvd.gov.lv; www.lhei.lv; www.vi.gov.lv; www.videscentrs.lvgmc.lv. |
|
|
6. pants SABIEDRĪBAS DALĪBA LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ PAR ĪPAŠĀM DARBĪBĀM |
Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš Konvencijas 6. pantā minētos nosacījumus par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā par noteiktām darbībām. Izskaidrojiet, kā katra 6. panta daļa ir ieviesta. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. Arī, un detalizēti, aprakstiet: |
Sabiedrības līdzdalību paredz VAL, likums „Par piesārņojumu”, IVNL, Teritorijas attīstības plānošanas likums, MK 2004. gada 23. marta noteikumi Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, MK 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”, MK 2015. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 30 „Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai”, MK 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”, MK 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 131 „Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi””, MK 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)”, MK 2007. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 686 „Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”, MK 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, MK 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 530 „Dzelzceļa būvnoteikumi”, MK 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, MK 2014. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 671 „Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība” (turpmāk šajā sadaļā atsauces uz minētajiem MK noteikumiem lietotas, norādot noteikumu numuru). Latvijas normatīvie akti regulē arī gadījumus, kad plānotajai darbībai Latvijā var būt pārrobežu ietekme. |
Ministrija, Valsts kanceleja, EM, SAM, ZM |
|
1. Katra Puse: |
(a) attiecībā uz pirmo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka: |
(a) VAL 8. un 12. pantā noteikts, ka valsts institūcijas veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrības daļai, kas vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, savlaicīgi tiktu sniegta lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija. |
|
|
a) piemēro šā panta noteikumus attiecībā uz lēmumiem par to, vai atļaut veikt ierosinātās darbības, kas uzskaitītas I pielikumā; |
(i) sestās daļas nosacījumi tiek piemēroti attiecībā uz lēmumiem par to, vai atļaut Konvencijas I pielikumā minētās ierosinātās darbības; |
(a)(i) Konvencijas 6. panta prasības Latvijā ietvertas divās savstarpēji saistītās procedūrās, kurās pieņem lēmumus attiecībā uz Konvencijas I pielikumā minētajām darbībām: 1) IVNL nosaka, kādām darbībām jāveic IVN, un detalizēti, kopā ar MK noteikumiem Nr. 18 regulē sabiedrības līdzdalības procesu, 2) likums „Par piesārņojumu” un MK noteikumi Nr. 1082 nosaka piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanas, t.sk. sabiedrības iesaistīšanas, kārtību Konvencijas I pielikumā minētajām darbībām. |
|
|
b) saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemēro šā panta noteikumus arī attiecībā uz lēmumiem par ierosinātajām darbībām, kuras nav uzskaitītas I pielikumā un kurām var būt nozīmīga ietekme uz vidi. Šādā gadījumā Puses nosaka, vai šie noteikumi attiecas uz ierosināto darbību; |
(ii) sestās daļas nosacījumi tiek piemēroti lēmumiem par ierosinātu darbību, kas nav minēta I pielikumā, kam var būt būtiska ietekme uz vidi; |
(a)(ii) IVNL 4. pantā noteikts, ka IVN nepieciešams arī tad, ja to nosaka starptautiski līgumi vai kompetentā institūcija: 1) saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem, 2) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā kopējo un savstarpējo ietekmi, 3) kā arī izmaiņām esošajās darbībās, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem. Novērtējums ir nepieciešams arī darbībām, kam var būt būtiska ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamām NATURA 2000 teritorijām. Visos šajos gadījumos novērtējuma prasības ietver tos pašus noteikumus sabiedrības līdzdalības tiesībām. Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa noteic, ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums. Ja saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, konstatējot šajā daļā minēto specifisko ietekmi, var tikt pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādi, priekšroka dodama detālplānojuma izstrādei. Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz iepriekš minēto būves ietekmi uz vidi. Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šīs daļas noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un it īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā. |
|
|
2. Ieinteresēto sabiedrību savlaicīgi un efektīvi, attiecīgi ar publisku paziņojumu vai individuāli, informē par vides lēmumu pieņemšanas procedūras sākšanu, inter alia, par: a) ierosināto darbību, tostarp par attiecīgo pieteikumu, par kuru ir jāpieņem lēmums; b) iespējamo lēmumu vai lēmumu projektu būtību; c) valsts iestādi, kas atbildīga par lēmuma pieņemšanu; d) paredzēto procedūru, tostarp – ja šādu informāciju ir iespējams sniegt – norādot: i) procedūras sākuma datumu; ii) sabiedrības dalības iespējas; iii) katras paredzētās sabiedriskās apspriešanas laiku un vietu; iv) valsts iestādi, kurā var iegūt attiecīgo informāciju un kurā sabiedrības vērtēšanai nodota attiecīgā informācija; v) attiecīgo valsts iestādi vai kādu citu oficiālu iestādi, kurai var iesniegt komentārus un jautājumus, un termiņu komentāru vai jautājumu iesniegšanai; vi) kāda attiecīga vides informācija ir pieejama saistībā ar ierosināto darbību; un e) to, ka uz darbību attiecas procedūra, kurā valsts vai pārrobežu mērogā novērtē ietekmi uz vidi. |
(b) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieinteresētā sabiedrība tiek informēta agri vides lēmuma pieņemšanas procedūrā un adekvātā, laicīgā un efektīvā veidā par otrajā daļā minētajiem jautājumiem; |
(b) Ikviens ir tiesīgs piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un izteikt savu viedokli. Projekta ierosinātāja uzdevums ir izvērtēt sabiedrības viedokli par plānoto darbību. Saskaņā ar IVNL un MK noteikumiem Nr. 18 pirms projekta apstiprināšanas procedūras sabiedrība tiek informēta par:
3) IVN ziņojumu (ziņojums pieejams tīmekļvietnē un papīra formātā) un iespējām ar to iepazīties un iesniegt priekšlikumus, kā arī par sabiedrisko apspriešanu; 4) VPVB sniegto atzinumu par ziņojumu, kas ir arī publiski pieejams VPVB tīmekļvietnē. Informācija tiek publicēta ierosinātāja vai tā pilnvarotas personas tīmekļvietnē un pašvaldības tīmekļvietnē. Informācija tiek publicēta vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā. Individuāli tiek informēti tie nekustamo īpašumu īpašnieki (valdītāji), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju. VPVB ir izveidojis NVO sarakstu, kuras izteikušas interesi saņemt informāciju par jauniem pieteikumiem. Piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanas procedūrā, atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” un MK noteikumu Nr. 1082 nosacījumiem sabiedrības informēšanas un līdzdalības procedūra ir līdzīga. Par pieteikumu A kategorijas vai, noteiktajos gadījumos, B kategorijas atļaujas saņemšanai 7 dienu laikā sabiedrību informē: publiski – nodrošinot iespēju saņemt informāciju operatora birojā un vietējā pašvaldībā, ievietojot iesniegumu VVD tīmekļvietnē; individuāli – nosūtot paziņojumus īpašniekiem (valdītājiem), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar pieteiktās piesārņojošās darbības vietu vai atrodas tās tiešas ietekmes zonā; oficiālajā izdevumā, kā arī vismaz vienā vietējā laikrakstā; tīmekļa vietnē – operatora vai attiecīgās pārvaldes tīmekļvietnē;
Pašvaldība savā tīmekļvietnē vai vietējā laikrakstā publicē informāciju par būvniecības publiskās apspriešanas uzsākšanu, kā arī informē par iespēju iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju. VAL 6. pants nosaka ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām vispārējas tiesības vides jomā. Ieinteresētā sabiedrība netiek specifiski definēta. Ja IVN procesā nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši MK noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu. Ikvienai personai ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar IVNL pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību IVN procesā atbilstoši IVNL 20. un 26. pantam. |
|
|
3. Sabiedrības dalības procedūrās dažādiem to posmiem paredz pamatotus termiņus, atvēlot pietiekamu laiku, lai sabiedrību informētu saskaņā ar šā panta 2. punktu un lai sabiedrība varētu sagatavoties un efektīvi piedalīties ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procesā. |
(c) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalības procedūras termiņu atbilstību trešās daļas prasībām: |
(c) Sabiedrības līdzdalības pasākumiem attiecīgajos normatīvajos aktos ir noteikti konkrēti termiņi gan IVN procesā, gan atļaujas izsniegšanas procesā. IVN gaitā sabiedrība tiek informēta divas reizes: sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā divdesmit dienu laikā, savukārt IVN ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā trīsdesmit dienu laikā sabiedrībai ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai viedokli. Sabiedrisko apspriešanu rīko ne ātrāk kā septiņas dienas pēc paziņojuma publicēšanas laikrakstā un ne vēlāk kā 10 dienas pirms sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Atļaujas nosacījumu apspriešanas gaitā sabiedrība trīsdesmit dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas reģionālajā vides pārvaldē var rakstiski iesniegt savus priekšlikumus vai viedokli par atļaujas izsniegšanu vai tās nosacījumiem. |
|
|
4. Katra Puse nodrošina sabiedrības dalību jau procesa sākumā, kad vēl ir iespējami jebkādi risinājumi un kad var īstenot faktisku sabiedrības dalību procesā. |
(d) attiecībā uz ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu agru sabiedrības līdzdalību; |
(d) Sabiedrība tiek informēta par projektiem un to ietekmes novērtēšanu vairākas reizes. Pirmkārt, sabiedrība par paredzēto darbību tiek informēta jau pirms lēmuma pieņemšanas par IVN nepieciešamību, kā arī tiek informēta par pieņemto lēmumu. MK noteikumu Nr. 18 8. un 9. punkts paredz, ka VVD ievieto savā tīmekļa vietnē paziņojumus par sākotnējam izvērtējumam pieteiktajām darbībām, un VPVB informē par pieņemtajiem lēmumiem par IVN piemērošanu vai nepiemērošanu. Otrkārt, IVN gaitā sabiedrības līdzdalībai ir noteikti divi (2) sabiedriskās apspriešanas periodi – sākotnējā sabiedriskā apspriešana un ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kas paredz arī sanāksmes organizēšanu klātienē (sākotnējās apspriešanas stadijā tās nepieciešamība tiek noteikta no gadījuma uz gadījumu, ziņojuma apspriešanas stadijā – obligāta). Ja tiek konstatēti procedūras pārkāpumi, VPVB uzdod apspriešanu organizēt atkārtoti. Treškārt, informācija par paredzēto darbību un IVN gaitu, tās rezultātiem tiek sniegta arī citās procedūras stadijās. Blakus esošo zemju īpašnieki tiek informēti un aicināti izteikt savu viedokli par paredzēto darbību individuāli, tiklīdz IVN procedūra ir uzsākta. VPVB pieteikušās ieinteresētās NVO tiek informētas, tiklīdz IVN procedūra ir uzsākta. Informācija tiek publiskota, ja ir sagatavota aktuālā ziņojuma versija atbilstoši VPVB norādījumiem, informācija tiek publiskota par izdoto atzinumu. |
|
|
5. Katra Puse, ja tas ir lietderīgi, mudina ikvienu, kas plāno iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai, jau pirms pieteikuma iesniegšanas noteikt ieinteresēto sabiedrības daļu, iesaistīties diskusijās un sniegt informāciju par paredzamā pieteikuma būtību. |
(e) attiecībā uz piekto daļu, veiktos pasākumus, lai rosinātu pieteikumu iesniedzējus identificēt ieinteresēto sabiedrību, iesaistīties diskusijās un sniegt informāciju par sava pieteikuma mērķi pirms iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai; |
(e) Paredzētās darbības ierosinātājs ir atbildīgs par sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu IVN un atļaujas pieteikuma izvērtēšanas procesā. Pirms atļaujas pieteikuma iesniegšanas operatoram jāveic IVN, attiecīgi, saskaņā ar IVNL, jāidentificē, jāinformē un jākonsultējas ar ieinteresēto sabiedrību. |
|
|
6. Katra Puse prasa, lai kompetentās valsts iestādes - bez maksas, tiklīdz tas ir iespējams un pamatojoties uz attiecīgu lūgumu, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti - ieinteresētajai sabiedrības daļai izpētes nolūkā nodrošina pieeju visai šajā pantā minētajai informācijai, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu un ir pieejama sabiedrības dalības procesā, neierobežojot Pušu tiesības atteikties izpaust noteiktu informāciju saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu. Neskarot 4. panta noteikumus, attiecīgā informācija ietver vismaz turpmāk norādīto: a) vietas aprakstu, kā arī ierosinātās darbības fizisko un tehnisko raksturojumu, tostarp aplēses par paredzamajiem atkritumiem un izmešiem; b) aprakstu par ierosinātās darbības nozīmīgo ietekmi uz vidi; c) aprakstu par pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu un/vai samazinātu minēto ietekmi, tostarp izmešu apjomu; d) netehnisku kopsavilkumu par iepriekš izklāstīto; e) apkopojumu par nozīmīgākajiem alternatīvajiem risinājumiem, ko izpētījis pieteikuma iesniedzējs; un f) saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem – galvenos ziņojumus un priekšlikumus, kas ir iesniegti valsts iestādei uz to laiku, kad ieinteresētā sabiedrības daļa tiek informēta saskaņā ar šā panta 2. punktu. |
(f) attiecībā uz sesto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka: (i) atbildīgā valsts iestāde sniedz ieinteresētajai sabiedrībai visu informāciju saistībā ar 6.pantā minētā lēmuma pieņemšanu, kas pieejama sabiedrības līdzdalības procedūras laikā; (ii) detalizēti, kompetentā valsts iestāde sniedz ieinteresētajai sabiedrībai šajā daļā uzskaitīto informāciju;
|
(f) Valsts pārvaldes iestādē iesniegtā informācija ir pieejama sabiedrībai saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, VAL, likumu „Par piesārņojumu”, IVNL. Nav bijuši gadījumi, kad IVN dokumentācijai būtu noteikta ierobežota pieejamība, pamatojoties uz komercnoslēpuma statusu vai intelektuālā īpašuma tiesībām.
(f)(i) IVN informācijas pieejamību nodrošina: 1) IVNL prasība sniegt attiecīgu informāciju sabiedrībai un konkrētiem ieinteresētajiem iedzīvotājiem 2) likums „Par piesārņojumu”, nosakot, ka iesniegtais pieteikums un ar to saistītie dokumenti ir pieejami sabiedrībai (27.pants), kā arī MK noteikumi Nr. 1082, kas papildus noteic, kāda informācija jāsniedz sabiedrībai, t.sk. tā, kas valsts iestādei kļuvusi zināma pēc sabiedrības informēšanas vai pēc sabiedriskās apspriešanas (III nodaļa).
(f)(ii) skat. f(i) |
|
|
7. Sabiedrības dalības procedūras dod iespēju sabiedrībai rakstiski vai, attiecīgos gadījumos, sabiedriskās apspriešanas laikā vai publiskās pārrunās ar pieteikuma iesniedzēju, iesniegt jebkādus komentārus, informāciju, analīzi vai viedokļus, ko sabiedrība uzskata par būtiskiem saistībā ar paredzamo darbību. |
(g) attiecībā uz septīto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrības līdzdalības procedūra ļauj sabiedrībai iesniegt komentārus, informāciju, analīzes vai viedokļus, ko tā uzskata par saistītu ar ierosināto darbību; |
(g) Ikvienam sabiedriskās apspriedes dalībniekam IVN procesa gaitā septiņu dienu laikā pēc sanāksmes ir tiesības rakstiski iesniegt atsevišķu viedokli par sanāksmes protokolā ietverto informāciju. |
|
|
8. Katra Puse nodrošina to, ka lēmuma pieņemšanā attiecīgi ņem vērā sabiedrības dalības procedūras rezultātus. |
(h) attiecībā uz astoto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lēmumā pietiekoši tiek ņemti vērā sabiedrības līdzdalības rezultāti; |
(h) IVNL 20. panta ceturtā daļa noteic, ka, ja ziņojums neatbilst programmai, normatīvo aktu prasībām vai nav ņemti vērā kompetentās institūcijas rakstveida priekšlikumi attiecībā uz ziņojumu, vai nav veikta sabiedrības informēšana, vai nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kompetentā institūcija nosūta ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, kā arī, ja nepieciešams, uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu. |
|
|
9. Katra Puse nodrošina to, ka - tiklīdz valsts iestāde ir pieņēmusi lēmumu - sabiedrība nekavējoties tiek informēta par šo lēmumu saskaņā ar atbilstošām procedūrām. Katra Puse dara sabiedrībai pieejamu lēmuma tekstu līdz ar pamatojumiem un apsvērumiem, uz kuriem pamatojas lēmums. |
(i) attiecībā uz devīto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrības nekavējošu informēšanu par lēmumu saskaņā ar atbilstošām procedūrām; |
(i) IVNL 20.pantā noteikts, ka kompetentā institūcija vismaz vienā pašvaldības izdotā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā publicē paziņojumu par to, ka ir sniegts atzinums par IVN noslēguma ziņojumu un informē par iespēju iepazīties ar abiem dokumentiem (pieejama arī VPVB tīmekļvietnē). Savukārt IVNL 23. panta otrajā daļā ietverts pienākums attiecīgajai institūcijai triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to ievietot savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) un piecu darbdienu laikā nosūtīt publicēšanai vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar lēmuma saturu, lēmuma pamatojumu un informāciju par sabiedriskās apspriešanas procesu, kā arī pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. MK noteikumu Nr. 1082 VI nodaļā noteikts, ka gadījumos, ja notikusi sabiedriskā apspriešana, operators 8 dienu laikā no dienas, kad reģionālā vides pārvalde izsniegusi vai pagarinājusi atļauju, vai mainījusi atļaujā noteiktos nosacījumus, informē sabiedrību par piesārņojošo darbību, novietojot paredzētās piesārņojošās darbības vietā un pie attiecīgās pašvaldības ēkas paziņojumu un individuāli nosūtot paziņojumus īpašniekiem, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar darbības vietu vai atrodas tās tiešas ietekmes zonā. |
|
|
10. Katra Puse nodrošina to, ka gadījumos, kad valsts iestāde pārskata vai atjaunina kādas šā panta 1. punktā minētās darbības īstenošanas nosacījumus, šā panta 2. līdz 9. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis, ja tas ir lietderīgi. |
(j) attiecībā uz desmito daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts iestāde, pārskatot vai atjaunojot pirmajā daļā minētās darbības nosacījumus, piemēro otrās līdz devītās daļas nosacījumus, veicot nepieciešamās izmaiņas un ja tas ir atbilstoši; |
(j) Likums „Par piesārņojumu” un MK noteikumi Nr. 1082 paredz sabiedrības līdzdalības iespējas un procedūras kārtību arī gadījumos, ja atļauja tiek atjaunināta vai pārskatīta, tai skaitā, ja kompetentā institūcija darbības izmaiņu atzinusi par būtisku. Darbības izmaiņas, kuru rezultātā iekārtas darbības rādītāji pārsniedz likuma pielikumos minētos rādītājus, ir būtiskas izmaiņas. Tāpat arī IVNL un MK noteikumos Nr. 18 ietverti nosacījumi sabiedrības līdzdalībai gadījumos, ja tiek plānotas pārmaiņas darbībās, kas saistītas ar IVNL 1. pielikumā minētajiem objektiem (darbības, kurām veicams IVN), ja šīs pārmaiņas atbilst noteiktajām robežvērtībām. |
|
|
11. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un tad, ja tas ir iespējams, attiecīgos gadījumos piemēro šā panta noteikumus, pieņemot lēmumus par to, vai atļaut ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē. |
(k) attiecībā uz vienpadsmito daļu, veiktos pasākumus, lai piemērotu 6. panta nosacījumus, pieņemot lēmumus, vai atļaut izplatīt vidē ģenētiski modificētus organismus. |
(k) Skat. šā ziņojuma sadaļu par Konvencijas 6.' pantu un I' pielikumu. |
|
|
|
Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies kādas 6. panta daļas ieviešanā. |
Lai gan Latvijas normatīvie akti nodrošina sabiedrībai iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā vides jautājumos, iedzīvotāji ne vienmēr apzinās savas tiesības un iespējas. VKP ieskatā, iedzīvotāju līdzdalību IVN procesā nereti apgrūtina nekvalitatīvi sagatavots IVN ziņojums, piemēram, nepilnīgi aprakstot paredzamās ietekmes un sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laikā sniedzot tikai virspusēju informāciju. Ja ziņojums vēlāk tiek pilnveidots pēc VPVB norādījumiem, ne vienmēr tas tiek vēlreiz atsevišķi apspriests ar iedzīvotājiem. |
|
|
|
Sniedziet papildu informāciju par praktisko nosacījumu piemērošanu sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par noteiktām darbībām, piemēram, vai ir pieejama statistika vai cita informācija par sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā par noteiktām darbībām vai par lēmumiem nepiemērot šī panta nosacījumus ierosinātām darbībām nacionālās aizsardzības mērķiem. |
Īstenota labvēlīga un konstruktīva VPVB sadarbība ar NVO, informējot tās par saņemtajiem pieteikumiem. Līdzīga sadarbība tiek veidota starp VVD Reģionālajām vides pārvaldēm un attiecīgajā reģionā aktīvām NVO. |
|
|
|
Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir: |
www.varam.gov.lv; www.vpvb.gov.lv; www.pvd.gov.lv; www.em.gov.lv; www.videscentrs.lvgmc.lv. |
|
|
7. pants SABIEDRĪBAS DALĪBA AR VIDI SAISTĪTO PLĀNU, PROGRAMMU UN POLITIKAS SAGATAVOŠANĀ |
|
|
Ministrija, Valsts kanceleja, AM, EM, IZM, KEM, SAM, TM, VM, ZM |
|
Katra Puse veic atbilstošus praktiskus un/vai citus pasākumus, lai iesaistītu sabiedrību ar vidi saistītu plānu un programmu sagatavošanā, balstoties uz atklātības un godīguma principiem un sniedzot sabiedrībai nepieciešamo informāciju. Šajā sakarā piemēro 6. panta 3., 4. un 8. punktu. Attiecīgā valsts iestāde, ņemot vērā šīs konvencijas mērķus, nosaka to sabiedrības daļu, kura var piedalīties šajos pasākumos. Katra Puse atbilstoši cenšas nodrošināt sabiedrības dalību ar vidi saistītās politikas izstrādāšanā. |
Uzskaitiet attiecīgās veiktās praktiskās un/vai citas darbības, lai sabiedrība varētu piedalīties ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādes procesā. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. |
Spēkā ir normatīvais regulējums, lai nodrošinātu pienākumu un kārtību, kādā veidā iesaistīt sabiedrību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādes procesā. Dažādu līmeņu teritorijas plānošanas un attīstības jomā un ar vides ietekmēm saistītajiem jautājumiem sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un MK 2004. gada 23. marta noteikumiem Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, kā arī atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam un MK 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”; Valsts un nozaru attīstības plānošanas dokumentiem - Attīstības plānošanas sistēmas likumu; Nacionālajam attīstības plānam - MK 2011. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 816 „Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtība”, MK 2014. gada 2. decembra noteikumiem Nr. 737 Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” (Turpmāk šajā sadaļā atsauces uz minētajiem MK noteikumiem lietotas, norādot noteikumu numuru.). 2. Saskaņā ar VAL 14. pantu darbojas VKP, kas apvieno vides jautājumu risināšanā aktīvo sabiedrisko organizāciju un profesionālo asociāciju pārstāvjus. Tādējādi valsts institūcijām ir konkrēts adresāts, kuram nosūtīt vai prezentēt izstrādātos dokumentu projektus. 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē ievietotais darba plāns gadam ietver plānoto dokumentu uzskaitījumu ar konkrētu izpildes laiku un atbildīgo amatpersonu. Atbildīgās institūcijas regulāri organizē informatīvus pasākumus sabiedrībai, kuros cita starpā skaidro arī sabiedrības līdzdalības nosacījumus attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Saskaņā ar normatīvo regulējumu plānošanai jānotiek trīs līmeņos: nacionālā, reģionālā un vietējā. Visprecīzāk sabiedrības līdzdalības tiesības pašreiz ir noteiktas vietējā plānošanas līmenī, turklāt neizvirzot nekādus kritērijus, kādiem personai būtu jāatbilst, lai varētu piedalīties. Laika periodā no 2018.gada līdz 2020. gada martam ir notikušas 61 plānošanas dokumenta stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskatu sabiedriskās apspriešanas, no tām 2018. gadā – 24, 2019. gadā – 27, periodā no 2020. gada janvāra līdz martam - 10. |
|
|
|
Izskaidrojiet, kādas ir sabiedrības līdzdalības iespējas ar vidi saistītas politikas izstrādē. |
Vispārējā pieeja attiecībā uz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītas politikas izstrādē ietverta VAL 8. pantā. Kopš 2009. gada 1. janvāra spēkā ir Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas attiecas arī uz attīstības plānošanu vides aizsardzības jomā. Likuma mērķis ir, nosakot attīstības plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Likums attiecas uz attīstības plānošanu valsts un pašvaldību institūcijās. Saskaņā ar likuma 5. pantā ietverto līdzdalības principu visām ieinteresētajām personām (tai skaitā NVO) ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. MK 2009. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 300 “Ministru kabineta kārtības rullis” paredz sabiedrības līdzdalību, tostarp sadarbību ar NVO, attīstības plānošanas dokumentu vai tiesību aktu izstrādes procesā un sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību, kā arī dod tiesības NVO pārstāvjiem piedalīties Valsts sekretāru sanāksmēs, kurās tiek apspriesti izstrādātie tiesību akti un politikas dokumenti. Sabiedrībai ir iespēja sniegt viedokli par jebkuru izstrādes gaitā esošu politikas dokumentu un tiesību aktu kas pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē pieejami MK tīmekļvietnē. Par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem valsts institūcijām ir pienākums atsevišķi informēt ieinteresētās puses un organizēt konsultācijas saskaņā ar VAL 48. pantu. MK noteikumu Nr. 157 V nodaļa nosaka kārtību, kādā sabiedrība iesaistāma stratēģiskā novērtējuma veikšanā. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā ikviens var trīsdesmit dienu laikā iesniegt plānošanas dokumenta un tā vides pārskata izstrādātājam rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu. |
|
|
|
Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies 7. panta ieviešanā. |
Lai gan informācijas netrūkst, sabiedrība ne vienmēr apzinās savas līdzdalības iespējas. |
|
|
|
Sniedziet papildu informāciju par praktisko nosacījumu piemērošanu sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par noteiktām darbībām saskaņā ar 7. pantu. |
Stratēģiskā IVN procedūra ir 7. panta galvenais ieviešanas instruments, kura praktiskā piemērošana ir valsts institūciju pienākums. Vienlaikus jāatzīst, ka sabiedrība ne vienmēr izmanto iespēju iesaistīties šajā procesā. Problēmas attiecībā uz stratēģiskā IVN procesu nereti ir saistītas arī ar nekvalitatīvi sagatavotu stratēģiskā IVN ziņojumu, tādejādi liedzot sabiedrībai izprast būtiskos vides aspektus, kas saistīti ar attiecīgo plānošanas dokumentu. Vides valsts institūcijas iekļauj NVO kolēģus normatīvo aktu izstrādes darba grupās. |
|
|
|
Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir: |
www.mk.gov.lv; www.varam.gov.lv; www.vpvb.gov.lv; www.pkc.gov.lv. |
|
|
8. pants SABIEDRĪBAS DALĪBA NORMATĪVO AKTU UN/VAI VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMU JURIDISKI SAISTOŠU NOTEIKUMU SAGATAVOŠANĀ |
|
|
Ministrija, Valsts kanceleja, AM, EM, IZM, KEM, SAM, TM, VM, ZM |
|
Katra Puse cenšas veicināt efektīvu sabiedrības dalību attiecīgajā posmā un – kamēr vēl ir iespējami jebkādi risinājumi – posmā, kad valsts iestādes izstrādā tādus normatīvos aktus vai citus vispārēji piemērojamus juridiski saistošus noteikumus, kam var būt nozīmīga ietekme uz vidi. Tādēļ būtu jāveic šādi pasākumi: a) jānosaka pietiekami termiņi, lai nodrošinātu efektīvu dalību; b) jāpublicē vai citādi jādara pieejami sabiedrībai noteikumu projekti; c) jādod sabiedrībai iespēja izteikt savus apsvērumus tieši vai ar kompetentu konsultatīvo iestāžu starpniecību. Sabiedrības dalības rezultātu ņem vērā tiktāl, ciktāl tas iespējams |
Aprakstiet, kas veikts, lai veicinātu efektīvu sabiedrības līdzdalību normatīvu un citu vispār piemērojamu juridiski saistošu noteikumu, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, izstrādes procesā valsts iestādēs. Iespēju robežās aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. |
VAL 13.pants noteic, ka iestādes iesaista sabiedrību vai tās pārstāvjus vides normatīvo aktu sagatavošanā un apspriešanā iespējami agrīnā stadijā. MK 2009. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 300 “Ministru kabineta kārtības rullis” ietver nosacījumus sabiedrības līdzdalībai politikas dokumentu vai tiesību aktu izstrādē. Turpat iestrādāta prasība par anotācijas pievienošanu normatīvo aktu projektiem; tajā ietverama arī dokumenta iespējamā ietekme uz vidi, informācija par sabiedrības līdzdalību un viedokli. NVO pārstāvji, kā arī atsevišķi nozares speciālisti nereti tiek iekļauti normatīvo aktu izstrādes darba grupās. Termiņš atzinuma sniegšanai par projekta sākotnējo redakciju parasti ir divas nedēļas. Ja NVO ir sniegusi atzinumu noteiktajā saskaņošanas termiņā, tad tās izteiktie iebildumi ir jāņem vērā vai ar to jāvienojas par vērā neņemtajiem iebildumiem saskaņošanas sanāksmē. Sabiedrības līdzdalības rezultāti tiek iesniegti likumdevējam anotācijas formā tiesību aktu projektiem. |
|
|
|
Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies 8. panta ieviešanā. |
Reizēm normatīvie akti jāizstrādā īsā laikā, tādējādi apgrūtinot atbilstošu sabiedrības līdzdalību un riskējot ar normatīvā akta projekta kvalitāti. Lai šo problēmu risinātu, Ministrijas darba plāns tiek publicēts Ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī ministrijas darbinieki tiek mudināti aktīvāk iesaistīt sabiedrību likumdošanas procesā – pienācīgi uzklausīt ieinteresētās puses u.tml. |
|
|
|
Sniedziet papildu informāciju par praktisko nosacījumu piemērošanu sabiedrības līdzdalībai 8. pantā minētajā jomā. |
Valsts iestādes, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija regulāri sadarbojas ar atsevišķām profesionālajām asociācijām un NVO. Profesionālās asociācijas piedalās ne tikai normatīvo aktu projektu apspriešanā, bet arī to izstrādē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesaista VKP normatīvo aktu projektu apspriešanā. Valsts kanceleja nodrošina NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanu, kas ietver regulāras sanāksmes ar NVO pārstāvjiem par aktuālajām tēmām. Pienākums izstrādāt anotāciju tiesību aktu projektiem un pienācīgi norādīt sabiedrības līdzdalības rezultātus attīstības plānošanas dokumentu projektos nodrošina Konvencijas 8. panta praktisko ieviešanu. Tiek organizēti skaidrojoši semināri par nozīmīgām likumdošanas iniciatīvām. Piemēram, Baltijas Vides Forums organizē seminārus par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu normatīvo regulējumu un tā attīstību. |
|
|
|
Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir: |
www.varam.gov.lv; www.mk.gov.lv; www.saeima.lv; www.bef.lv; www.daba.gov.lv. |
|
|
9. pants IESPĒJA GRIEZTIES [VĒRSTIES] TIESU IESTĀDĒS |
Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš 9. pantā minētos nosacījumus pieejai tiesu varai. Izskaidrojiet, kā katra 9. panta daļa ir ieviesta. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. Arī un detalizēti, aprakstiet; |
Jēdziens „valsts iestāde” Konvencijas 2. panta izpratnē Latvijā attiecas uz valsts iestādēm (institūcijām, struktūrvienībām, amatpersonām), kas pilda valsts pārvaldes funkcijas, kā arī citām institūcijām vai privātpersonām, kurām deleģētas publiskās varas pilnvaras saskaņā ar APL 1. pantu. Termins "iestāde" ir skaidrots arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā, kurā ir noteikts, ka "iestāde" ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Tāpat šajā likuma pantā ir skaidrots termins "publiskas personas orgāns", kas ir iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā. Termins „sabiedrība” skaidrots VAL 6. pantā un IVNL 3. pantā.
Satversmes 91. panta otrais teikums paredz, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes 91. panta otrajā teikumā nostiprinātā diskriminācijas aizlieguma principa mērķis ir novērst iespēju, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, piemēram, rasi, tautību vai dzimumu, tiktu ierobežotas personas pamattiesības (Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 6. punkts). Diskriminācijas aizliegums var attiekties ne tikai uz fizisku personu, bet – ja tas pēc attiecīgā kritērija būtības ir iespējams – arī uz juridisku personu un personu apvienību vai grupu bez juridiskas personas statusa. Attiecībā uz tiesībām vērsties tiesā, norādāms, ka Satversmes 115. pants noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, līdzīgi kā pārējās Satversmes 8. nodaļā ietvertās pamattiesības, ir piemērojamas tieši un nepastarpināti. Proti, privātpersona, pamatojoties uz Satversmes 115. pantu, ir tiesīga vērsties tiesā par tādu publisko tiesību subjektu darbību (bezdarbību), kas aizskar tās tiesības un likumīgās intereses (Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 13. punkts).
Sabiedrības tiesības aizstāvēt vides tiesības, kā arī vērsties pret valsts darbību vai bezdarbību, kas ir pretrunā vides normatīvajiem aktiem, ir noteiktas VAL 9. pantā, savukārt procesuālā kārtība – APL. APL 105. panta pirmā daļa un 302. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo lietu pirmās instances tiesa un otrās instances tiesa apelācijas kārtībā skata pēc būtības, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Likumā noteiktie izņēmuma gadījumi attiecas, piemēram, uz iestādes atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu (Informācijas atklātības likuma 15. pants). Tādā gadījumā pirmās instances tiesas spriedumu var uzreiz pārsūdzēt kasācijas kārtībā. APL 77. pants noteic, ka iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta. Šo iesniegumu nekavējoties nosūta izskatīšanai augstākai iestādei. Satversmes 83. pantā ir nostiprināts tiesu neatkarības princips, saskaņā ar kuru tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 1. panta pirmajai un otrajai daļai, Latvijā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, kas tiek īstenota atbilstoši tiesiskuma principam. Minētā likuma 10. pants uzsver, ka, spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam, un ka tiesu neatkarību garantē valsts. |
Ministrija, TM |
|
1. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka ikvienai personai, kura uzskata, ka tās lūgums sniegt informāciju saskaņā ar 4. pantu ir ticis ignorēts, daļēji vai pilnīgi nepamatoti noraidīts, nepietiekami atbildēts vai kā citādi nav izskatīts atbilstoši minētā panta noteikumiem, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā. Gadījumos, kad Puses paredz pārskatīšanu tiesu iestādē, tās nodrošina, lai attiecīgajai personai būtu pieejama arī ātra, ar likumu noteikta procedūra, kas ir bezmaksas vai nav saistīta ar pārāk lielām izmaksām un saskaņā ar kuru lūgumu atkārtoti izskata kāda valsts iestāde vai izskata neatkarīga un objektīva institūcija, kas nav tiesa. Saskaņā ar šo 1. punktu pieņemtie galīgie lēmumi ir saistoši valsts iestādēm, kuru rīcībā ir attiecīgā informācija. Šo lēmumu pamatojumu norāda rakstiski vismaz tajos gadījumos, kad pieeja informācijai tiek atteikta saskaņā ar šo punktu. |
(a) attiecībā uz pirmo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka: (i) ikvienai personai, kura uzskata, ka tās informācijas pieprasījums 4. panta ietvaros nav izskatīts atbilstoši šī panta nosacījumiem, ir pieejama pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā;
|
(a)(i) Satversmes 92. panta pirmais teikums paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt procesuālās normas, atbilstoši kurām tiesa lietas izskatītu kārtībā, kas nodrošinātu šo lietu taisnīgu un objektīvu izspriešanu (Satversmes tiesas 2010. gada 30. maija sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 10. punkts). Saistībā ar vides informāciju VAL 9. pantā noteikts, ka ikviena persona, kura uzskata, ka informācijas pieprasījums ir ignorēts vai nepamatoti noraidīts, nav saņemta atbilstoša atbilde vai citādi pārkāptas tiesības uz vides informāciju, ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt attiecīgo darbību vai bezdarbību APL noteiktajā kārtībā, kas ietver gan administratīvo, gan tiesas procesu. Turklāt ikvienai personai, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, ir tiesības vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, kas izskata lietas par normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Informācijas atklātības likuma 12. panta pirmā daļa paredz, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Savukārt šā likuma 15. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt APL noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Administratīvo aktu izdod rakstveidā (APL 67. panta pirmā daļa), izņemot APL 69. panta pirmajā daļā norādītos gadījumus. Lietas pārskatīšanas neatkarība iestādē netieši tiek nodrošināta, paredzot, ka apstrīdēto administratīvo aktu izskata padotības kārtībā augstāka iestāde. APL grozījumi paredz, ka gadījumā, ja nav augstākas iestādes vai citas normatīvajos aktos noteiktas iestādes, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt, vai tā ir MK, privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu iestādē, kura to izdevusi, vai uzreiz pārsūdzēt administratīvo aktu tiesā. Lietas pārskatīšanas neatkarība tiesā tiek nodrošināta, piemērojot tiesu neatkarības principus un garantijas. Piemēram, nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā, tiesneša neaizskaramība atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 2. nodaļai. |
|
|
(ii) gadījumos, kad ir paredzēta šāda pārskatīšana tiesā, attiecīgajai personai jābūt pieejamai arī ātrai ar likumu noteiktai procedūrai, kas ir bezmaksas vai nav saistīta ar pārāk lielām izmaksām, kurā pieprasījumu atkārtoti izskata valsts iestāde vai neatkarīga un objektīva institūcija, kas nav tiesa; |
(a)(ii) Lai nodrošinātu ātrāku un lētāku iestādes lēmuma pārskatīšanas procedūru pirms vēršanās tiesā, informācijas pieprasītājs ir tiesīgs apstrīdēt attiecīgo lēmumu vai bezdarbību augstākā iestādē (ja speciālajās normās nav noteikta cita institūcija) saskaņā ar APL. Attiecībā uz videi būtiskām jomām (IVN un piesārņojošas darbības atļaujas) ir noteikts, ka VPVB ir tiesīgs izskatīt vides institūciju pieņemtos lēmumus vai bezdarbību. Vēršanās VPVB ir bezmaksas. |
||
|
(iii) galīgais lēmums šīs daļas ietvaros ir juridiski saistošs valsts iestādei, kuras rīcībā ir informācija, un ka iemesli tiek norādīti rakstiski vismaz tajos gadījumos, kad informācija tiek atteikta; |
(a)(iii) Personas tiesības paļauties uz galīgā lēmuma saistošo raksturu aizsargā Satversmē un APL 10. pantā nostiprinātais tiesiskās paļāvības princips. Saskaņā ar APL un Valsts pārvaldes iekārtas likumu augstākas iestādes lēmums ir saistošs zemākai iestādei. Saskaņā ar APL 81. panta piekto daļu apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms, un to var pārsūdzēt tiesā. Tiesas nolēmumam ir likuma spēks. Piešķirot tiesas nolēmumam likuma spēku, tiek nodrošināts tā saistošais raksturs adresātam. |
||
|
2. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka ieinteresētās sabiedrības pārstāvjiem, a) kuriem ir pamatota interese, vai arī b) kuri uzskata, ka noticis tiesību aizskārums, ja šādu priekšnosacījumu paredz attiecīgās Puses administratīvā procesa normas, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā un/vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā, lai – pamatojoties uz materiāliem vai procesuāliem aspektiem – apstrīdētu jebkura tāda lēmuma, darbības vai bezdarbības likumību, uz ko attiecas 6. panta noteikumi, ja šāda apstrīdēšana paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos, kā arī neskarot šā panta 3. punktu un citus attiecīgus šīs konvencijas noteikumus. To, vai interese ir pamatota un vai ir noticis tiesību aizskārums, nosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un ar mērķi nodrošināt ieinteresētajai sabiedrībai plašas iespējas griezties tiesu iestādēs saistībā ar šīs konvencijas piemērošanu. Tādēļ a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā par pamatotu uzskata ikvienas tādas nevalstiskas organizācijas interesi, kura atbilst 2. panta 5. punktā minētajām prasībām. Šādas organizācijas uzskata arī par tādām, kam ir tiesības, attiecībā uz kurām ir iespējams tiesību aizskārums, kā paredzēts b) apakšpunktā. Šā panta 2. punkta noteikumi neizslēdz iespēju pārskatīšanas nolūkā iepriekš griezties administratīvā iestādē, kā arī neiespaido prasību, ka pirms vēršanās tiesā ir jāizmanto visas administratīvas pārskatīšanas procedūras, ja šāda prasība paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos. |
(b) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nacionālās likumdošanas ietvaros ieinteresētās sabiedrības pārstāvjiem, kuri atbilst otrajā daļā minētajiem kritērijiem, ir pieejama pārskatīšanas procedūra tiesā un/vai neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā, lai apstrīdētu jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības, kam piemērojami 6. panta nosacījumi, materiālo vai procedurālo aspektu likumību; |
(b) NVO Satversmes tiesā, pamatojoties uz Satversmes 115. pantu, ir tiesīga vērsties tikai par tādu publisko tiesību subjekta darbību (bezdarbību), kas aizskar tās tiesības un likumīgās intereses. Lai secinātu, vai privāto tiesību juridiskā persona ir tiesību uz labvēlīgu vidi subjekts, vispirms jāvērtē darbības mērķi, kas noteikti tās statūtos. Satversmes tiesas ieskatā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir tādām privāto tiesību juridiskām personām (nevalstiskām organizācijām), kuru darbības mērķis ir vides aizsardzība. Juridiskajai personai ir jābūt dibinātai atbilstoši visām Latvijas tiesību aktu prasībām. Turklāt nacionālie normatīvie akti nenoteic papildu kritērijus, atbilstība kuriem būtu vērtējama, īstenojot privāto tiesību juridiskās personas tiesības uz labvēlīgu vidi atbilstoši Satversmes 115. pantam. Piemēram, Satversmes tiesā, pamatojoties uz biedrību pieteikumu ir izskatītas lietas par pašvaldību saistošajiem noteikumiem attiecībā uz teritorijas plānojumu. Konvencijas 9. panta otrā daļa saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu, pirmkārt, attiecas uz lēmumu pieņemšanu par iecerētas darbības izvērtēšanu un atļaušanu, kas attiecīgi ir: IVN un piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanas process. Galvenie normatīvie akti, kas regulē šos divus procesus ir IVNL un likums „Par piesārņojumu”, tajos arī ir ietvertas sabiedrības tiesības uz līdzdalību un kārtība, kādā sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt attiecīgajā procesā pieņemtos lēmumus. |
|
|
3. Turklāt, neskarot 1. un 2. punktā minētās pārskatīšanas procedūras, katra Puse nodrošina to, ka sabiedrības pārstāvjiem, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, ja tādi būtu, ir pieejamas administratīvas vai tiesas procedūras, lai apstrīdētu fizisku personu vai valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, kas pārkāpj attiecīgās valsts tiesību aktus vides jomā. |
(c) attiecībā uz trešo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrības pārstāvjiem, ja tie atbilst nacionālajos likumos noteiktajiem kritērijiem, ir iespēja administratīvi vai juridiski apstrīdēt privātu personu un valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, kas pārkāpj nacionālos ar vidi saistītos tiesību aktus; |
(c) APL regulējums attiecas uz jebkuru iestādes pieņemtu lēmumu vai veiktu rīcību (darbību vai bezdarbību) ne tikai vides tiesību jomā.
Saskaņā ar APL privātpersona var vērsties tiesā par iestādes izdotu administratīvo aktu vai veikto faktisko rīcību. Attiecībā uz vides normatīvo aktu pārkāpumiem, papildu regulējums iekļauts VAL 9. pantā un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. VAL 6. pants noteic, ka ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām ir tiesības, cita starpā: 1) prasīt, lai valsts iestādes, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu, 2) atbalstīt vides aizsardzības pasākumus un sadarboties ar valsts iestādēm, lai nepieļautu tādu darbību veikšanu, arī tādu lēmumu pieņemšanu, kas var pasliktināt vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides normatīvo aktu prasībām, 3) sniegt informāciju valsts iestādēm par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām negatīvajām pārmaiņām, kas radušās šādu darbību vai pasākumu dēļ.Iestādei, kas saņēmusi attiecīgu personas iesniegumu, ir pienākums to izskatīt un noteiktos termiņos sniegt atbildi, kā arī nodrošināt norādītās situācijas risināšanu. Likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu [skat. (d)(ii) infra]. Ikvienai personai, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (tai skaitā vides tiesību jomā), ir tiesības vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. |
|
|
4. Turklāt, neskarot 1. punktu, šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām procedūrām, ir jānodrošina pamatoti un efektīvi tiesiskie līdzekļi, tostarp, vajadzības gadījumā, pagaidu noregulējums, un tām ir jābūt taisnīgām, objektīvām un ātrām, kā arī saistītām ar nelielām izmaksām. Šajā pantā paredzētos lēmumus noformē vai reģistrē rakstiski. Tiesu un, ja iespējams, citu institūciju lēmumi ir publiski pieejami. |
(d) attiecībā uz ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka; (i) pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās procedūras nodrošina adekvātus un efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus;
|
(d)(i) APL noteiktā administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas iespējas un tiesības ir atzītas par adekvātiem un efektīviem līdzekļiem, kas nodrošina: 1) pirmstiesas izskatīšanu augstākā iestādē un 2) iestādes lēmuma vai rīcības izvērtēšanu neatkarīgā, ar likumu izveidotā tiesā – Administratīvajā tiesā. Gadījumā, ja iestāde nesniedz pieprasīto informāciju, šāda rīcība apstrīdama un pārsūdzama kā iestādes faktiskā rīcība. Privātpersona iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu. APL paredz personas tiesības uz atlīdzinājumu, ja ar iestādes administratīvo aktu vai faktisko rīcību tai radīts kaitējums. APL 93. panta pirmā daļa paredz, ka, iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu. Savukārt APL 93. panta otrā daļa paredz, ka, ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas vai ja zaudējumus vai kaitējumu nodarījusi augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā, pieteikumā par administratīvā akta vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu.
Par informācijas nesniegšanu, nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu iestādei paredzēta atbildība Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (spēkā no 2020. gada 1. jūlija). Attiecībā uz vides informācijas nesniegšanu, nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu iestādei kā kompetentās iestādes noteikts VVD un Dabas aizsardzības pārvalde. |
|
|
(ii) šādas procedūras citādi atbilst šīs daļas prasībām; |
(d)(ii) Tiek regulāri publicēti tiesu spriedumu krājumi, un spriedumi ir pieejami tiesu institūcijās. Satversmes tiesas spriedumi bez maksas pieejami tīmekļvietnē: www.satv.tiesa.gov.lv.. Tiesu nolēmumi bez maksas pieejami tīmekļvietnē: www.tiesas.lv. Tiesu prakses apkopojumi un tiesu nolēmumi administratīvajās lietās, civillietās un krimināllietās bez maksas pieejami Latvijas Republikas Augstākās tiesas tīmekļvietnē: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/. APL 22. nodaļā paredzēts pagaidu noregulējums, kuru var piemērot jebkurā lietas iztiesāšanas stadijā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 195. panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. APL 258. pants noteic, ka tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībniekiem pasludina nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas, izsniedzot sprieduma norakstu, kā arī nodrošinot, ka likumā noteiktajā kārtībā un apjomā tiesas spriedums ir pieejams ikvienai personai. |
||
|
5. Lai šā panta noteikumus padarītu efektīvākus, katra Puse nodrošina to, ka sabiedrība tiek informēta par administratīvajām vai tiesas procedūrām, kas tai pieejamas pārskatīšanas nolūkā, kā arī lemj par atbilstošu palīdzības sistēmu ieviešanu, lai novērstu vai mazinātu finansiālus un citus šķēršļus saistībā ar griešanos tiesu iestādēs. |
(e) attiecībā uz piekto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas sniegšanu sabiedrībai par pieeju administratīvām un tiesiskām pārskatīšanas procedūrām. |
(e) Oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstneša” tīmekļvietne: www.likumi.lv pieejama ikvienam interesentam bez maksas.
Latvijas tiesu portālā: www.tiesas.lv ietverta informācija par iespējām vērsties Latvijas Republikas tiesu iestādēs. APL 67. panta otrās daļas 9. punkts paredz prasību administratīvajā aktā iekļaut norādi, kur un kādā termiņā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Saskaņā ar APL 79. panta pirmo daļu un 188. panta pirmo un trešo daļu administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt un pārsūdzēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. |
|
|
|
Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies kādas 9. panta daļas ieviešanā. |
Šķēršļus lietu savlaicīgas izskatīšanas nodrošināšanā var radīt tiesu nesamērīga noslodze. Ja process iestādē ir visai ātrs (atkarībā no lietas rakstura parasti no divām nedēļām līdz vienam mēnesim), tad process tiesā var būt būtiski ilgāks. Tiek virzīti un īstenoti dažādi projekti tiesu kapacitātes veicināšanai. Piemēram, 2013. gada 4. jūlijā izsludināts likums „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kas paredz lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību tiesā, ko īsteno tiesas priekšsēdētājs. Tāpat ar likuma grozījumiem paplašināti rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumi, tostarp, nodrošināt tiesas darba atklātumu; pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās, dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei. Tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība, kā arī pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu.
Mēdz būt atšķirīga privātpersonas un iestādes izpratne par to, vai konkrēts lēmums ir apstrīdams un pārsūdzams. Proti, vai attiecīgais lēmums ir tikai starplēmums pirms galīgā lēmuma pieņemšanas un nerada tiešas tiesiskas sekas adresātam, vai arī tas ir apstrīdams un pārsūdzams administratīvais akts. |
|
|
|
Sniedziet papildu informāciju par praktisko pieejas tiesu varai nosacījumu piemērošanu atbilstoši 9. pantam, piemēram, vai ir pieejama statistika par vides tiesvedību un vai ir kāds palīdzības mehānisms, lai novērstu vai samazinātu finansiālas un citas barjeras pieejai tiesu varai |
Vispārēja rakstura statistika par tiesu darbu pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē: www.tm.gov.lv. Konkrētāku statistiku par tiesu darbu apkopo Tiesu administrācija: www.ta.gov.lv. VPVB katru gadu apkopo informāciju par administratīvajām lietām un ievieto to savā tīmekļvietnē: http://www.vpvb.gov.lv/lv/publikacijas.
Administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas, pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta MK noteiktajā apmērā un kārtībā.
Administratīvais process tiesā ir pieejams par samērīgu valsts nodevu: valsts nodeva pirmajā instancē – 30 euro, apelācijas instancē – 60 euro un kasācijas instancē drošības nauda – 70 euro. Saskaņā ar APL 128. panta trešo daļu, tiesa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas. Turklāt maznodrošinātām personām ir tiesības pretendēt uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, tai skaitā pārstāvību tiesā.
Administratīvajā procesā tiesā piemēro objektīvās izmeklēšanas principu, kas cita starpā paredz, ka, lai noskaidrotu patiesos lietas apstākļus, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas, tādējādi samazinot pieteicējam ar tiesvedību saistīto izdevumu slogu. |
|
|
|
Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir: |
www.saeima.lv; www.likumi.lv; www.tm.gov.lv; www.ta.gov.lv; www.satv.tiesa.gov.lv; www.tiesas.lv. |
|
|
Vispārīgi komentāri par Konvencijas mērķi: |
|
|
|
|
6.' pants SABIEDRĪBAS DALĪBA LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ PAR ĢENĒTISKI MODIFICĒTU ORGANISMU APZINĀTU IZPLATĪŠANU VIDĒ UN TO LAIŠANU TIRGŪ
1. Saskaņā ar I' pielikumā noteikto kārtību katra Puse pirms lēmumu pieņemšanas nodrošina agrīnu un efektīvu informācijas izplatīšanu un sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā par to, vai atļaut ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un to laišanu tirgū. |
Attiecībā uz normatīviem un citiem pasākumiem, kas ievieš 6.' panta noteikumus par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un to laišanu tirgū, aprakstiet: (a) attiecībā uz 6.' panta pirmo daļu un:
|
Konvencija veicina sabiedrības izpratni par cilvēku saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Šī izpratne un plaši pieejama informācija var palīdzēt celt katra cilvēka apziņu un rosināt rīkoties videi draudzīgi. Jo kvalitatīvāka būs informācijas pieejamība, jo lietderīgāka būs sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, un, jo grūtāk būs pieņemt lēmumus, kas negatīvi ietekmētu vidi un līdz ar to sabiedrības dzīves apstākļus. Kopumā, nodrošinot sabiedrības izpratni un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tiek veidota tāda valsts attīstība ar mērķi īstenot sabiedrības, t.sk. nākamo paaudžu, intereses dzīvot labvēlīgā vidē. |
ZM, Ministrija, TM |
|
I' pielikums 1. Katra Puse tās reglamentējošajos pamata noteikumos paredz pasākumus efektīvai informācijas izplatīšanai un sabiedrības dalībai to lēmumu pieņemšanā, uz ko attiecas 6.' panta noteikumi un kas ietver saprātīgus termiņus, lai dotu sabiedrībai atbilstošu iespēju paust savu viedokli par šādiem ierosinātajiem lēmumiem. |
(i) Konvencijas I' pielikuma pirmo punktu, pasākumus dalībvalsts reglamentējošajos pamata noteikumos efektīvai informācijas izplatīšanai un sabiedrības dalībai to lēmumu pieņemšanā, uz ko attiecas 6.' panta noteikumi; |
(a) (i) Latvijas Republika, pieņemot 2008. gada 14. februāra likumu „Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, ir pievienojusies Konvencijas 2005. gada 27. maija grozījumam par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un to laišanu tirgū.
Informācijas pieejamības un sabiedrības līdzdalības regulējums ģenētiski modificēto organismu (turpmāk – ĢMO) aprites jomā ir iestrādāts Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma (turpmāk – ĢMO likums) V nodaļā, MK 2009. gada 26. maija noteikumos Nr. 457 „Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 457), MK 2008. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1078 „Ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģija” un MK 2008. gada 22. septembra noteikumos Nr. 784 „Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 784). VAL 8. pants paredz sabiedrības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar ĢMO izplatīšanu vidē. ĢMO likuma 3. panta 4. punktā ietverts sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips, kas paredz, ka institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu, uzklausa un izvērtē sabiedrības viedokli jautājumos, kas saistīti ar ĢMO apriti. ĢMO likuma V nodaļas normas paredz informācijas pieejamību un atklātību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, pienākumu sniegt informāciju, kā arī nosaka informācijas aprites prasības.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” (turpmāk – BIOR) pēc iesnieguma par ĢMO izplatīšanu izvērtēšanas izdod atļauju ĢMO izplatīšanai vidē vai tirgū.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 457 5. nodaļai BIOR tīmekļvietnē ievieto valsts informācijas sistēmā – ĢMO aprites reģistrā – šādu informāciju: 1) ĢMO vides riska novērtējumu, 2) informācijas kopsavilkumu par ĢMO izplatīšanu tirgū vai vidē, 3) pārējos personas iesniegtos dokumentus, kuriem nav piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, 4) riska novērtēšanas atzinumu, 5) termiņu, līdz kuram sabiedrība var izteikt savu viedokli un sniegt priekšlikumus, norādot to iesniegšanas vietu, 6) lēmumu, tai skaitā atļaujā minētos nosacījumus ĢMO izplatīšanai vidē vai tirgū un atzinumu par sabiedrības viedokli, 7) informāciju par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē vietām, 8) informāciju par ĢMO audzēšanas vietām, 9) ziņojumu par izplatīšanas vidē vai tirgū monitoringa rezultātiem.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 784 18.5. apakšpunktam BIOR pienākums ir informēt sabiedrību par paziņotajām ĢMO mikroorganismu ierobežotas izmantošanas darbībām un iesaistīt to ierobežotas izmantošanas atļauju izsniegšanas procesā.
Personai, kura veic darbības ar ĢMO, ĢMO likuma 30. pantā noteikts pienākums nekavējoties informēt kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par ĢMO iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kā arī par to, ka cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi jau nodarīts kaitējums vai pastāv tieši draudi, ka šāds kaitējums varētu rasties, vai novērotas negatīvas pārmaiņas vidē sakarā ar ĢMO apzinātu izplatīšanu. Līdzīgi MK noteikumu Nr. 457 47. punkts paredz BIOR pienākumu informēt sabiedrību vienas dienas laikā, ja saņemta informācija par vidē vai tirgū izplatāmā ĢMO radīto kaitīgo ietekmi uz veselību vai vidi vai par neatļautu ĢMO izplatīšanu tirgū. |
|
|
2. Puse savos reglamentējošajos pamata noteikumos vajadzības gadījumā var paredzēt atkāpes no sabiedrības dalības procedūras, kas paredzēta šajā pielikumā: a) ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzinātas izplatīšanas gadījumā vidē jebkurā nolūkā, izņemot tā laišanu tirgū, ja: i) šāda izplatīšana salīdzināmos bioģeogrāfiskos apstākļos jau ir akceptēta saskaņā ar attiecīgās Puses reglamentējošajiem pamata noteikumiem un ii) iepriekš ir iegūta pietiekama pieredze attiecīgā ĢMO izplatīšanai salīdzināmās ekosistēmās; b) ĢMO laišanas tirgū gadījumā, ja: i) tas ir jau akceptēts saskaņā ar attiecīgās Puses reglamentējošajiem pamata noteikumiem vai ii) tas ir paredzēts pētniecībai vai kultūru krājumiem. |
(ii) Konvencijas I' pielikuma otro punktu, reglamentējošajos pamata noteikumos paredzētas jebkādas atkāpes no sabiedrības dalības procedūras, kas paredzēta I' pielikumā, un šādu atkāpju kritērijus; |
Atkāpes no sabiedrības līdzdalības procedūras nav paredzētas. |
|
|
3. Neskarot spēkā esošos tiesību aktus par konfidencialitāti saskaņā ar 4. panta noteikumiem, katra Puse atbilstoši, laikus un efektīvi dara sabiedrībai pieejamu tā pieteikuma kopsavilkumu, kas iesniegts, lai iegūtu atļauju apzinātai ĢMO izplatīšanai vidē vai laišanai tirgū tās teritorijā, kā arī novērtējuma ziņojumu, ja tas pieejams, saskaņā ar attiecīgās valsts bioloģiskās drošības pamata noteikumiem. |
(iii) Konvencijas I' pielikuma trešo punktu, veiktos pasākumus, lai atbilstoši, laikus un efektīvi darītu sabiedrībai pieejamu tā pieteikuma kopsavilkumu, kas iesniegts, lai iegūtu atļauju apzinātai ĢMO izplatīšanai vidē vai laišanai tirgū, kā arī novērtējuma ziņojumu, ja tas pieejams; |
(a) (iii) Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 457 5. nodaļu BIOR ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nodrošina sabiedrībai pieejamu informācijas kopsavilkumu par paredzēto ĢMO izplatīšanu tirgū vai vidē, kā arī ĢMO vides riska novērtējumu. Tāpat BIOR ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc Zinātniskās ekspertu komisijas riska novērtēšanas atzinuma saņemšanas nodrošina to pieejamu sabiedrībai.
Līdz šim BIOR nevienu pieteikumu nav saņēmis. |
|
|
4. Puses nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par konfidenciālu šādu informāciju: a) attiecīgā ģenētiski modificētā organisma vai organismu vispārīgu aprakstu, tā pieteikuma iesniedzēja vārdu vai nosaukumu un adresi, kas iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai apzinātai izplatīšanai, paredzēto lietojumu un, attiecīgos gadījumos, izplatīšanas vietu; b) attiecīgā ģenētiski modificētā organisma vai organismu monitoringa un avārijas gadījumu novēršanas metodes un pasākumus; c) vides apdraudējuma novērtējumu. |
(iv) Konvencijas I' pielikuma ceturto punktu, veiktos pasākumus, lai attiecīgajā punktā minētā informācija nekādā gadījumā netiktu uzskatīta par konfidenciālu; |
(a) (iv) MK noteikumu Nr. 457 8. punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju neuzskata: 1) personas vārdu, uzvārdu, adresi (juridiskai personai – nosaukumu un juridisko adresi), 2) ĢMO aprakstu, kas ļauj to identificēt, 3) ĢMO izplatīšanas nolūku, vietu un paredzamo lietojumu, 4) monitoringa programmu un ārkārtas pasākumu plānu, 5) ĢMO vides riska novērtējumu. |
|
|
5. Katra Puse nodrošina lēmumu pieņemšanas procedūras pārredzamību un paredz sabiedrībai pieeju attiecīgajai procesuālajai informācijai. Šī informācija ietver, piemēram: i) iespējamo lēmumu būtību; ii) valsts iestādi, kas atbildīga par lēmuma pieņemšanu; iii) sabiedrības dalības pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar 1. punktu; iv) norādi uz valsts iestādi, no kuras var saņemt attiecīgo informāciju; v) norādi uz valsts iestādi, kurai var iesniegt komentārus, un šo komentāru nosūtīšanas grafiku. |
(v) Konvencijas I' pielikuma piekto punktu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procedūru pārredzamību un paredzētu sabiedrībai pieeju attiecīgajai procesuālajai informācijai par, piemēram: a. iespējamo lēmumu būtību; b. valsts iestādi, kas atbildīga par lēmuma pieņemšanu; c. sabiedrības līdzdalības pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar I' pielikuma 1. punktu; d. norādi uz valsts iestādi, no kuras var saņemt attiecīgo informāciju; e. norādi uz valsts iestādi, kurai var iesniegt komentārus, un šo komentāru nosūtīšanas grafiku.
|
(a) (v) Saskaņā ar ĢMO likuma 27. pantu kompetentās institūcijas sniedz sabiedrībai informāciju par ĢMO apriti saskaņā ar ĢMO apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām. Lēmumu pieņemšanas procedūru pārredzamību un sabiedrības pieeju attiecīgajai procesuālajai informācijai nodrošina MK noteikumos Nr. 457, īpaši 5. nodaļā, noteiktās prasības. (Skat. (a)(i), īpaši pēdējo rindkopu.). |
|
|
6. Noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar 1. punktu, ļauj sabiedrībai iesniegt jebkādā atbilstošā veidā jebkādus komentārus, informāciju, analīzi vai viedokļus, kurus tā uzskata par atbilstošiem ierosinātajai apzinātai izplatīšanai, ieskaitot laišanu tirgū. |
(vi) Konvencijas I' pielikuma sesto punktu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar I' pielikuma 1. punktu, ļauj sabiedrībai iesniegt jebkādā atbilstošā veidā jebkādus komentārus, informāciju, analīzi vai viedokļus, kurus tā uzskata par atbilstošiem ierosinātajai apzinātai izplatīšanai vai laišanai tirgū. |
(a) (vi) Saskaņā ar ĢMO likuma 28. panta pirmo daļu sabiedrībai — ikvienai privātpersonai, tai skaitā biedrībām un nodibinājumiem, ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli, pirms kompetentā institūcija izsniedz atļauju ĢMO izplatīšanai vidē vai tirgū.
Jebkura persona 30 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma ievietošanas ĢMO reģistrā var izteikt savu viedokli un iesniegt BIOR rakstiskus priekšlikumus par ĢMO izplatīšanu vidē vai tirgū. (MK noteikumu Nr. 457 46. punkts). |
|
|
7. Pieņemot lēmumus par to, vai atļaut ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē, ieskaitot laišanu tirgū, katra Puse cenšas nodrošināt, lai pienācīgi tiktu ņemti vērā, saskaņā ar 1. punktu organizētās, sabiedrības dalības procedūras rezultāti. |
(vii) Konvencijas I' pielikuma septīto punktu, veiktos pasākumus, lai pienācīgi tiktu ņemti vērā saskaņā ar I' pielikuma 1. punktu organizētās sabiedrības līdzdalības procedūras rezultāti. |
(a) (vii) Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ĢMO izplatīšanu vidē vai tirgū atbilstoši ĢMO likuma 28. panta trešajai daļai. Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo atzinumu par sabiedrības viedokli. BIOR, ņemot vērā riska novērtēšanas atzinumu, atzinumu par sabiedrības viedokli un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumus, izsniedz atļauju vai lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, norādot atteikuma pamatojumu atbilstoši MK noteikumu Nr. 457 10. un 13. punktam. |
|
|
8. Puses nodrošina, ka tiklīdz valsts iestāde ir pieņēmusi lēmumu, uz kuru attiecas šā pielikuma noteikumi, šā lēmuma teksts ir publiski pieejams kopā ar iemesliem un apsvērumiem, ar ko tas pamatots. |
(viii) Konvencijas I' pielikuma astoto punktu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lēmumu, uz kuriem attiecas I' pielikuma noteikumi, teksts ir publiski pieejams kopā ar iemesliem un apsvērumiem, ar ko tie pamatoti. |
(a) (viii) Atbilstoši MK noteikumu Nr. 457 5. nodaļai BIOR ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ievieto ĢMO aprites reģistrā šādu informāciju: 1) lēmumu, tai skaitā atļaujā minētos nosacījumus ĢMO izplatīšanai vidē vai tirgū un atzinumu par sabiedrības viedokli, 2) informāciju par ĢMO izplatīšanas vidē vietām, 3) informāciju par ĢMO audzēšanas vietām. Ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas ĢMO aprites reģistrā ievieto ziņojumu par izplatīšanas vidē vai tirgū monitoringa rezultātiem.
Atbilstoši MK 2015. gada 10. februāra noteikumu Nr. 78 “Ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas noteikumi” 17. punktam Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – VAAD) savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par audzētāju reģistrā iekļautajām personām, norādot vārdu un uzvārdu (fiziskajām personām) vai nosaukumu (juridiskajām personām), lēmuma numuru un datumu, ģenētiski modificēto kultūraugu sugu un šķirni, kā arī lauku, kurā paredzēts audzēt ģenētiski modificēto kultūraugu (atrašanās vietas adresi un zemes vienības kadastra numuru).
Līdz 2016. gada 8. septembrim VAAD tīmekļvietnē Ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā nav reģistrēts neviens audzētājs. |
|
|
2. Saskaņā ar šā panta 1. punkta noteikumiem Pušu izvirzītajām prasībām jāpapildina un savstarpēji jāatbalsta attiecīgo valstu bioloģiskās drošības pamata noteikumi, kas atbilst Kartahenas Protokola par Bioloģisko drošību mērķiem. |
(b) attiecībā uz Konvencijas 6.' panta otro daļu, kā prasības saskaņā ar I' pielikuma noteikumiem ir papildinošas un savstarpēji atbalstošas attiecīgo valstu bioloģiskās drošības pamata noteikumiem, un atbilstošas Kartahenas Protokola par Bioloģisko drošību mērķiem. |
(b) Noteiktās prasības ir savstarpēji atbalstošas valsts bioloģiskās drošības pamata noteikumiem, un atbilstošas Kartahenas Protokola par Bioloģisko drošību mērķiem. |
|
|
|
Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies kādas Konvencijas 6.' panta daļas vai I' pielikuma ieviešanā. |
Sabiedrībai ne vienmēr tiek nodrošināta pilnvērtīga un ērti uztverama informācija par pārtikas produktu, kuri satur ĢMO, sastāv vai ir iegūti no tiem, pieejamību tirgū. Piemēram, attiecīgā informācija uz produkta marķējuma grūti izlasāma, attiecīgie produkti ne vienmēr novietoti savrup.
Nav pieejama objektīva, neatkarīgu ekspertu sniegta informācija par konkrētu ĢMO riskiem videi.
Lēmumi par izplatīšanu tirgū tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī, kas apgrūtina sabiedrības efektīvu līdzdalību. |
|
|
|
Sniedziet papildu informāciju par praktisko sabiedrības dalības lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un to laišanu tirgū noteikumu piemērošanu atbilstoši Konvencijas 6.' pantam, piemēram, vai ir pieejama statistika vai cita informācija par sabiedrības līdzdalību šādos lēmumos vai par lēmumiem, kuri atbilstoši Konvencijas I' pielikuma 2. punktam uzskatāmi par izņēmumiem no sabiedrības līdzdalības procedūrām minētajā pielikumā. |
Pašvaldībai pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir tiesības noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, pirms šo noteikumu pieņemšanas pienācīgi informējot un konsultējoties ar sabiedrību. (ĢMO likuma 22.pants.)
Līdz 2016. gada 1. jūlijam, balstoties uz sabiedrības līdzdalību, 104 novados (no kopējā 110 novadu skaita), pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu.
VAAD tīmekļvietnē ir pieejams saraksts un karte ar pašvaldībām, kas noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniegusi organizatorisku un informatīvu atbalstu NVO ĢMO problemātikas semināru, konferenču, preses konferenču un citu pasākumu organizēšanā.
Latvijas kompetentajās institūcijās nav iesniegts neviens atļaujas pieprasījums par ĢMO izplatīšanu vidē izmēģinājumiem un izplatīšanai tirgū. |
|
|
|
Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, kurās izvietoti lēmumu un izplatīšanas reģistri, kas attiecas uz ĢMO. |
http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/datubzes/darbbas_ar_mo; https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas-lapas/genetiski-modificetie-organismi?nid=606; https://www.vaad.gov.lv/lv/search?q=%C4%A2en%C4%93tiski%20modific%C4%93tie%20organismi https://bior.lv/lv/valsts-delegetas-funkcijas/genetiski-modificeti-organismi https://bior.lv/lv/genetiski-modificeto-organismu-aprites-registrs https://bior.lv/sites/default/files/inline-files/Izskatitie_pieteikumi_2018_2020_1.pdf |
|
|
|
Ja, izskatot Atbilstības komitejas ziņojumu vai rekomendācijas, Pušu sanāksme tās pēdējā tikšanās reizē ir lēmusi par pasākumiem, kas skar valsts pienākumu nodrošināt atbilstību Konvencijas prasībām, lūdzu norādīt: (a) kādi pasākumi tika noteikti; (b) kādas darbības valsts ir veikusi, lai ieviestu pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Konvencijai. Norādiet atsauci uz attiecīgajām sadaļām, ja nepieciešams. |
Par Latvijas Republiku un tai veicamajiem pasākumiem Atbilstības komitejā nav ticis lemts. |
|
Publicēts: 16.07.2024.