Natura 2000

Natura 2000

• Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

• Likumdošana

• Natura 2000

Natura 2000  ir vienots Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkls.

Visas tīklā iekļautās teritorijas aplūkojamas Natura 2000  interaktīvajā kartē (angļu val.).

Informācija par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, sugām un biotopiem pieejama dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS.

Natura 2000 tīkls izveidots, lai ieviestu ES Putnu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību) un Biotopu direktīvu (Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību).

Direktīvu mērķis ir saglabāt ES nozīmes sugas un biotopus, nodrošinot tiem labvēlīgu aizsardzības statusu. Latvijas pienākums ir panākt, ka ES nozīmes biotopu dabiskais izplatības areāls un platība, kurā biotops sastopams, būtu stabila vai paplašinātos, ka biotopa funkcijas un struktūra, kas nepieciešama biotopa ilgtermiņa eksistencei, pastāv, un paredzams, ka pastāvēs tuvākajā nākotnē. Attiecībā uz sugām – lai sugas dabiskais izplatības areāls nesamazinātos un sugas populācija būtu dzīvotspējīga.

Natura 2000 teritorijās Latvijā tiek aizsargātas 20 augu, 34 bezmugurkaulnieku, 29 zīdītāju, 3 rāpuļu, 11 abinieku, 13 zivju, 93 putnu sugas un 58 biotopu veidi. Lielākā daļa no direktīvās iekļautajām sugām un biotopiem kā īpaši aizsargājami Latvijā bija noteikti jau pirms iestāšanās ES.

Natura 2000 teritoriju tīkla izveide ir tikai viens no sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanas līdzekļiem, jo direktīvas paredz sugu un biotopu aizsardzību arī ārpus Natura 2000 teritorijām. Bieži, kāda biotopa aizsardzība ir iespējama tikai tad, kad biotops tiek apsaimniekots – piemēram, noganot vai pļaujot zālājus. Šādā veidā dabas aizsardzība pastāv līdzsvarā ar saimniecisko attīstību.

Katra ES dalībvalsts Natura 2000 teritoriju tīkla izveidei savā valstī var izvēlēties piemērotākās metodes. Latvijā šo tīklu veidoja uz esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas bāzes, izvērtējot aizsargājamo teritoriju atbilstību direktīvās noteiktajiem zinātniskajiem kritērijiem. Tādēļ 2001. gadā tika uzsākta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inventarizācija, kā arī veikta papildus izpēte jaunu teritoriju noteikšanai, lai nodrošinātu pietiekamu ES sugu un biotopu aizsardzību.

Šobrīd Latvijā ir izveidotas 333 Natura 2000 teritorijas, kas kopumā aizņem ap 12% no Latvijas teritorijas. Latvijā Natura 2000 sauszemes teritorijas aizņem vienu no mazākajām platībām Eiropā, rēķinot procentuāli no valsts teritorijas platības.  

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un Natura 2000 teritoriju skaits Latvijā

* Informācija atjaunota 2019. gadā. Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Kopumā Eiropas Savienības dalībvalstīs Natura 2000 teritoriju tīkls sastāv no vairāk kā 27 000 aizsargājamo dabas teritoriju, kas aizņem ap 20 % no kopējās Eiropas Savienības platības. Visas Natura 2000 teritorijas Latvijā ir apstiprinātas kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (piemēram, dabas parki vai dabas liegumi) vai mikroliegumi atbilstoši nacionālajai likumdošanai. Latvijas Natura 2000 teritorijas ir uzskaitītas likuma  "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā.

Lielākā daļa no Natura 2000 teritorijām bija noteiktas kā aizsargājamās teritorijas jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Natura 2000 teritoriju veidošanas procesā kopējā ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām aizņemtā platība Latvijā pieauga par 3 %. Tā kā Natura 2000 teritorijas tiek veidotas tikai pēc zinātniskajiem kritērijiem, direktīvas nenosaka cik procentiem no valsts teritorijas jāaizņem Natura 2000 teritorijām.

Eiropas Komisijas publikācija „Natura 2000. Partnerība dabas aizsardzībā”.

Natura 2000 barometrs

Natura 2000 barometrā  tiek apkopoti  katras dalībvalsts jaunākie dati par  Natura 2000 tīklu, saskaņā ar Putnu un Biotopu direktīvām. Dati par ES dalībvalstīm tiek atjaunoti vienu reiz gadā un pieejami, piemēram, Natura 2000 ziņojumos.

Natura 2000 apbalvojums

Natura 2000 apbalvojums dibināts, lai izvērtētu labākos projektus realizētus saistībā ar Natura 2000 teritorijām – dabas aizsardzību sabalansējot ar ekonomisko attīstību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un zinātnisko izpēti, sabiedriskās aktivitātes u.c.

Natura 2000 balva tiek pasniegta katru gadu 5 nominācijās: “Saglabāšana”, “Sociālie un ekonomiskie ieguvumi”, “Komunikācija”, “Vidusceļa atrašana starp dažādām interesēm un viedokļiem”, “Tīklošana un pārrobežu sadarbība”. Šajā konkursā var piedalīties ikviens – uzņēmumi, iestādes, NVO, zemes īpašnieki, izglītības iestādes, privātpersonas, kuru darbība un realizētie projekti saistīti ar Natura 2000 teritorijām.

2016. gadā Briselē balvu kategorijā “Komunikācija” saņēma mūzikas, izglītības un vides projekts “Dabas koncertzāle”.

Natura 2000 Award tīmekļa vietnē pieejama informācija par dalības noteikumiem un iesniedzamajiem dokumentiem.

Informācija zemes īpašniekiem

Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās zemes īpašniekiem ir iespēja saņemt kompensācijas atbilstoši likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” noteiktajam.

Atbildes biežāk uzdotajiem jautājumiem un ar likumā paredzēto kompensāciju saņemšanas kārtību var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļā Kompensācijas.

Dabas datu pārvaldības sistēma Ozols

Dati par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, sugām un biotopiem pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols.