2024.gada 1.augustā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts. Tas nosaka virkni saskaņotus noteikumus un uzdevumus, kas nacionāli jāveic, lai līdz 2026.gada 2.augustam tajā minētās prasības tiktu ieviestas nacionālajos tiesību aktos.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā nacionāli atbildīgā iestāde par regulas ieviešanu ir veikusi pirmo darbību: paziņojusi nacionālo iestādi, kas būs atbildīga par pamattiesību aizsardzību – Latvijā šīs iestādes funkcijas veiks Tiesībsargs. Tā atbildībā būs:
- aizsargāt pamattiesības;
- aizsargāt tiesības uz nediskriminēšanu;
- saistībā ar MI akta III pielikumā minēto augsta riska MI sistēmu lietošanu ir tiesības pieprasīt un piekļūt jebkurai dokumentācijai un citas atbildības;
MI akts izstrādāts ar mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz MI sistēmu izstrādi, laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu ES saskaņā ar ES vērtībām, lai veicinātu uz cilvēku orientēta un uzticama MI ieviešanu, vienlaikus nodrošinot augstu veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni, kā noteikts ES Pamattiesību hartā, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un vides aizsardzību, pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi ES, un atbalstītu inovāciju.
MI akts nodrošina uz MI balstītu preču un pakalpojumu brīvu apriti pāri robežām ES, tādējādi liedzot ES dalībvalstīm noteikt ierobežojumus MI sistēmu izstrādei, laišanai tirgū un izmantošanai.
MI ir tehnoloģiju saime, kas strauji attīstās un veicina dažādus ekonomiskus, vides un sociālus ieguvumus visā nozaru un sociālo darbību spektrā. Uzlabojot prognozēšanu, optimizējot darbības un resursu piešķiršanu, un personalizējot privātpersonām un organizācijām pieejamos digitālos risinājumus, MI izmantošana var sniegt būtiskas konkurences priekšrocības un atbalstīt sociāli, un videi labvēlīgus rezultātus, piemēram, veselības aprūpē, lauksaimniecībā, pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā, izglītībā un mācībās, mediju, sporta un kultūras jomā, infrastruktūras apsaimniekošanā, enerģētikā, transportā un loģistikā, sabiedriskajos pakalpojumos, drošībā, tieslietās, resursefektivitātē un energoefektivitātē, vides monitoringā, biodaudzveidības un ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām jomā.
Tajā pašā laikā, atkarībā no apstākļiem, kas saistīti ar tā konkrēto lietojumu, izmantošanu un tehnoloģiskās attīstības līmeni, MI var radīt riskus un kaitēt sabiedrības interesēm un pamattiesībām, ko aizsargā ES tiesību akti.
MI akts attiecas uz nodrošinātājiem, produktu ražotājiem, uzturētājiem, pilnvarotajiem pārstāvjiem, importētājiem, izplatītājiem un skartajām personām.
MI akts atbalsta inovāciju, kur jāievēro zinātnes brīvība, neapdraudot pētniecības un izstrādes darbības. Tāpēc no MI akta darbības jomas 2.panta 6.punkta ir izslēgtas MI sistēmas un modeļi, kas īpaši izstrādāti un nodoti ekspluatācijā vienīgi zinātniskās pētniecības un izstrādes nolūkā – visas pētniecības un izstrādes darbības ir jāveic saskaņā ar atzītiem ētiskiem un profesionāliem zinātniskās pētniecības standartiem saskaņā ar piemērojamiem ES tiesību aktiem.
MI akts neattiecas uz militāriem, aizsardzības un valsts drošības mērķiem radītām sistēmām, kā ir noteikts 2.panta 3.punktā.
Lai ieviestu samērīgus un efektīvus saistošus noteikumus, MI sistēmām ir jāievēro skaidri definēta, uz risku balstīta pieeja, kurā noteikumu veids un saturs ir pielāgoti radīto risku intensitātei un apjomam. Ieviešot MI regulējumu ES paredzam:
- Aizliegt nepieņemamas MI prakses
- Ieviest aizliegumu konkrētām MI sistēmām (piemēram – izmanto cilvēka neapzinātus subliminālus paņēmienus vai tīši manipulatīvus, vai maldinošus paņēmienus, kas rada nepieņemamus riskus vai neatbilst ētikas un cilvēktiesību principiem;
- Regulējam augsta riska MI sistēmas
- Izstrādājot stingrus noteikumus MI sistēmām ar augstu riska potenciālu (piemēram – biometriskās tālidentifikācijas sistēmām), nosakot īpašas prasības drošības, precizitātes un uzticamības nodrošināšanai;
- Nosakām pārredzamības pienākumus
- Nosakām specifiskas prasības attiecībā uz pārredzamību (piemēram – dziļviltojumu) un informācijas sniegšanu par MI sistēmu darbību, lai veicinātu lietotāju uzticību.
MI akts piemērojams sākot ar 2026.gada 2.augustu.
Vienlaikus norādāms, ka:
- I nodaļu “Vispārīgiem noteikumi – Priekšmets, Darbības joma, Definīcija un MI pratība” un II nodaļu “Aizliegtā MI prakse” piemēro no 2025.gada 2.februāra;
- III nodaļas “Augsta riska MI sistēmas”, 4.iedaļu “Paziņojošās iestādes un paziņotās struktūras”, V nodaļu “Vispārīgā lietojuma MI modeļi”, VII nodaļu “Pārvaldība” un XII nodaļu “Sodi”, un 78.pantu “Konfidencialitāte” piemēro no 2025.gada 2.augusta, izņemot 101.pantu “Vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem piemērojami naudas sodi”;
- 6.panta “Noteikumi klasificēšanai par augsta riska MI sistēmām” 1.punktu un attiecīgos MI akta paredzētos pienākumus piemēro no 2027.gada 2.augusta.
Saskaņā ar 111.pantu “MI sistēmas, kas jau ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā un vispārēja lietojuma MI modeļi, kas jau laisti tirgū” nodrošinātāji vispārīga lietojuma MI modeļu, kuri laisti tirgū pirms 2025.gada 2.augusta, veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MI aktā noteiktos pienākumus līdz 2027.gada 2.augustam.
Neskarot MI akta 5.panta piemērošanu, MI sistēmu, kas ir tādu lielapjoma IT sistēmu sastāvdaļas, kuras izveidotas ar MI akta X pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, un kas ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms 2027.gada 2.augusta, atbilstību MI aktam panāk līdz 2030.gada 31.decembrim.
Neskarot MI akta 5.panta piemērošanu, operatoriem to augsta riska MI sistēmu, kuras ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms 2026.gada 2.augusta, MI akts attiecas tikai tad, ja no minētā datuma šajās sistēmās notikušas būtiskas izmaiņas to uzbūvē.
Augsta riska MI sistēmu, kas paredzētas publisko iestāžu lietošanai, nodrošinātāji un uzturētāji veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MI akta prasības un pienākumus līdz 2030.gada 2.augustam.
Prezentācija par MI aktu un tā Pārvaldību: MI akts un tā Pārvaldība
