Likumdošana

Publicēts: 20.03.2020.

Dabas resursu nodokļa administrēšana

No 2017. gada 1. janvāra Valsts vides dienests ir pārņēmis Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas funkcijas, kas saistītas ar dabas resursu nodokļa administrēšanu par videi kaitīgām precēm, iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kā arī transportlīdzekļiem.

Dabas resursu nodokli Latvijā piemēro kopš 1991.gada. Laika gaitā bija nepieciešamība minēto likumu būtiski pārstrādāt, un 1995.gada nogalē tika pieņemts jauns likums „Par dabas resursu nodokli”. Šobrīd dabas resursu nodokļa piemērošanu reglamentē Dabas resursu nodokļa likums (pieņemts 2005.gada 15.decembrī).

Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

Nodokļa maksātājs ir persona, kura:

1. ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un kura Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:

iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus,
realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm,
izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi,
emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas vai apglabā atkritumus,
lieto ūdens resursus elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā,

2. pirmā Latvijas Republikas teritorijā:

realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles), uguņošanas ierīces;
savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,
sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;
savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ogles, koksu un lignītu (brūnogles), izņemot ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, un uguņošanas ierīces;
realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto tekstilizstrādājumus, izņemot izstrādājumus, kuri, tos realizējot, apliekami ar nodokli,
realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto no citām valstīm ievestos vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus (mitrās salvetes, balonus, tabakas izstrādājumu filtrus un filtrus, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) vai plastmasu saturošus zvejas rīkus un nepiemēro tiem ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. panta prasībām.

3. Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas;

4. savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;

5. pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

6. Nodokļa maksātājs ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu, izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, par videi kaitīgu preču atkritumu vai tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, bet nav izpildījis šā likuma 7., 8., 9. vai 9.¹ panta prasības un apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos konkrētu veidu atkritumiem noteiktajiem dalītas vākšanas, pārstrādes vai reģenerācijas apjomiem, kā arī atkritumu savākšanas un uzglabāšanas prasībām.

7. Nodokļa maksātājs ir depozīta sistēmas operators, kas noslēdzis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, bet nav izpildījis līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajiem depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanas, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomiem.

8. Nodokļa maksātājs par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kurš pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts, ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu.

Nodokļa objekti:

dabas resursi (zemes dzīles), tajā skaitā ūdens (likuma 1. un 2.pielikums);
parka vīngliemeži (Helix pomatia L.) (20.pants);
zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi;
atkritumu apglabāšana poligonos un izgāztuvēs (likuma 3.pielikums);
emisijas gaisā (likuma 4.pielikums) un ūdenī (likuma 5.pielikums);
videi kaitīgas preces (smēreļļas, riepas, eļļas filtri, ozona slāni noārdošās vielas, elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti, elektriskās un elektroniskās iekārtas saskaņā ar likuma 6.pielikumu);
iepakojums un vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi (likuma 7.pielikums);
radioaktīvās vielas (likuma 8.pielikums);
transportlīdzekļi (26.pants);
akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles) no 2007.gada 1.janvāra (likuma 9.pielikums);
F1, F2, F3 un F4 kategorijas uguņošanas ierīces.
riepas, ar kurām aprīkoti L , M2, N2 , O3 , M3, N3 , O4, O1 , O2 kategorijas transportlīdzekļi( likuma 23.pants);
tekstilizstrādājumi (likuma 26.¹ pants);(Spēkā no 24.07.2024.)

vienreiz lietojamie plastmasu saturošie izstrādājumi un plastmasu saturošie zvejas rīki (likuma 26.² pants).(Spēkā no 01.01.2025.)

Nodokļa maksātāji, kuri nodrošina videi kaitīgo preču atkritumu, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, nolietoto transportlīdzekļu, tekstilizstrādājumu, vienreiz lietojamu plastmasu saturošu izstrādājumuun plastmasu saturošu zvejas rīku apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir noslēguši līgumus par šādu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu ar Valsts vides dienestu vai apsaimniekotāju (kurš noslēdzis līgumu ar Valsts vides dienestu par šādu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu), un tādejādi īsteno ražotāju atbildības principu, nemaksā nodokli.

No 2017.gada 1.janvāra lēmumu par atbrīvojuma no DRN samaksas piešķiršanu pieņem un atbrīvojuma no DRN samaksas piemērošanas procesa administrēšanu veic Valsts vides dienests (iepriekš to veica Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija).

Atbrīvojumi no dabas resursu nodokļa samaksas:

http://www.vvd.gov.lv/biezak-uzdotie-jautajumi/atbrivojums-no-dabas-resursu-nodoklu-maksas/

Nodokļa maksāšanas periods:

Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā, izņemot tālāk minētos gadījumus. Līdz nākamā gada 20.janvārim nodokļa maksātājs aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

1) par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu;
2) aprēķināto nodokli, ja tas atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 142,29 euro gadā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu konti:

Dabas resursu nodokļa maksājumu ieskaita vienotajā nodokļu kontā, pieejams Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā.

Nodokļa administrācijas kompetence:

Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu), iepakojuma, tekstilizstrādājumu, vienreiz lietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi, kā arī uguņošanas ierīču apjomu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes. Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai Latvijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu daudzuma uzskaiti un ar urbuma izplūdes atloku saistītās mērīšanas ierīces (skaitītāja) rādījumus kontrolē Būvniecības valsts kontroles birojs.
Nodokļa aprēķinu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tās padotībā esošās iestādes vai Būvniecības valsts kontroles birojs un Valsts ieņēmumu dienests.
Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts Vides dienests vai Būvniecības valsts kontroles birojs un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.
Valsts Vides dienests uzrauga un kontrolē ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu.
Nodokļa maksājumus sadala starp valsts pamatbudžetu un vietējo pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem, kuru teritorijā tiek veiktas attiecīgās darbības.