ANO konvencija “Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā”
Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija “Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā” (turpmāk - Konvencija) tika pieņemta Parīzē 1994. gada 17.jūnijā un atvērta parakstīšanai 1994.gada 14.-15.oktobrī. Konvencija stājās spēkā 1996.gada 26.decembrī. Latvija konvencijai pievienojās 2002.gada 21.oktobrī un 2003.gada 19.janvārī kļuva konvencijas dalībvalsts.
Konvencija attiecībā uz Eiropas valstīm nozīmē cīņu pret auglīgas augsnes izniekošanu, nosakot tās izmantošanu citiem mērķiem, tādiem kā lauksaimniecība vai vides aizsardzība, kā arī novēršot augsnes auglības zudumu vai pat tās degradāciju. Konvencijai ir pieci pielikumi:
I pielikums “Reģionālās ieviešanas pielikums Āfrikai”;
II pielikums “Reģionālās īstenošanas pielikums Āzijai”;
III pielikums “Reģionālās īstenošanas pielikums Latiņamerikas un Karību jūras baseina valstīm”;
IV pielikums “Reģionālās īstenošanas pielikums Vidusjūras ziemeļu daļas valstīm”;
V pielikums “Reģionālās īstenošanas pielikums Centrālajai un Austrumeiropai”.
2000.gadā Dalībvalstu sanāksme pieņēma piekto pielikumu, kas attiecas uz Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, t.sk. Latviju. Šajā pielikumā vispārīgos vilcienos atsegtas šī reģiona problēmas – ievērojama lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, zemes auglības pazemināšanās, vēja un ūdens erozijas pastiprināšanās, kā arī dažāda veida augsnes degradācija. Pielikumā uzdots dalībvalstīm izstrādāt nacionālo rīcības programmu augsnes degradācijas samazināšanai. Konvencijas ieviešana nodrošinās augsnes aizsardzības pasākumu īstenošanu, veicinot augšņu produktivitātes pieaugumu, ieviešot ilgtspējīgu zemes un ūdens resursu apsaimniekošanu.