Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās I kārta - konkursa rezultāti
- Apstiprināto projektu saraksts
-
Projektu saraksts, kuri vērtējumā saņēmuši papildus punktus par plānoto iepirkumu atbilstību zaļajam publiskajam iepirkumam (iesnieguma veidlapas 2.5. apakšpunkts)
Konkurss „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” tika izsludināts š.g. jūlijā un tā mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas patēriņu Latvijas Republikas pašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai.
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansēto projektu atklātā konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” konkursā projektu iesniedzējs ir pilsētu un novada pašvaldības.
Kopējais KPFI piešķirtais finansējums- 26 193 405 LVL.
KPFI maksimālais atbalsts - 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Siltumenerģijas patēriņa samazinājums: ne mazāks kā 25%
CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (emisiju samazinājums attiecībā pret pieprasīto KPFI finansējumu): ne mazāk kā 0,25kg CO2 / LVL gadā*
Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes:
1) Projekta energoaudita un tehniskā projekta sagatavošana;
2) Projekta īstenošanas būvuzraudzība un autoruzraudzība;
3) Siltumenerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi, tajā skaitā, būvdarbu izmaksas ēkas renovācijai, ja šādi būvdarbi ir iekļauti energoaudita pārskatā kā veicamie pasākumi un tie nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazināšanu (pasākumi ēkas norobežojošām konstrukcijām, ventilācijas sistēmas renovācija vai izveide, siltumapgādes un karstā ūdens apgādes komunikāciju siltināšanas pasākumi, telpu temperatūras kontroles un regulēšanas ierīču iegāde un uzstādīšana, tehniskajā projektā paredzētie citi darbi)
4) Sabiedrības informēšana par projekta īstenošanas rezultātiem un to sociāli ekonomisko ietekmi.
Pavisam konkursa ietvaros tika saņemti 69 projektu iesniegumi 253 ēku energoefektivitātes uzlabošanai ar kopējo pieprasīto Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu 29,82 milj. Ls. Katrs iesniedzējs varēja iesniegt ne vairāk kā divus projektu iesniegumus. Rezultātā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija kā kvalitatīvus un konkursam atbilstošus novērtēja 56 projektus ar 222 ēkām par kopējo Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējuma summu 26,1 milj. Ls.
Šis konkurss no citiem atšķiras ar to, ka finansējuma saņēmējs pēc projekta realizācijas būs atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu (siltumenerģijas patēriņa samazinājums un CO2 emisiju samazinājums) sasniegšanu. Pašvaldībām katru gadu būs jāiesniedz Vides ministrijai projekta rezultātu monitorings, pēc atkārtotu neatbilstību plānotajam CO2 emisiju samazinājumam gadā konstatācijas, finansējuma saņēmējam izmaksātais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums būs jāatmaksā.
Galvenās problēmas, ar kurām saskārās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, bija atšķirīga projektu iesniedzēju pieeja projekta iesnieguma aizpildīšanā un nepilnīga iesniegtā projekta dokumentācija: daļa projektu iesniedzēju nebija pievienojuši visus nepieciešamos dokumentus (piemēram, būvdarbu tāmi vai tehnisko dokumentāciju) vai arī iesniegtā dokumentācija nebija atbilstoša Vispārīgajiem būvnoteikumiem vai konkursa nolikumam. Problēmas atsevišķos gadījumos radīja arī nekvalitatīvi veikti energoauditi, jo normatīvajos aktos nav paredzēta vienota energoaudita pārskata forma, un energoauditu var veikt personas, kurām ir būvprakses sertifikāts ēku konstrukciju projektēšanas jomā, taču var nebūt energoauditora sertifikāts. Projektētājiem un būvvaldēm nav skaidra izpratne par vienkāršoto renovāciju, piemēram, kāda ir nepieciešamā dokumentācija ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma kartes sagatavošanai un akceptēšanai.
11. novembrī Vides ministrijā svinīgā gaisotnē tika parakstīti pirmie līgumi ar Ventspils, Ogres un Dobeles pašvaldībām saistībā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursu „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”. Līgumus no Vides ministrijas puses parakstīja ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis.
Klātesošos uzrunāja vides ministrs Raimonds Vējonis, un savā runā uzsvēra, ka realizējot šos projektus, tiks ne tikai samazināti izmeši, kas, protams, ir ļoti būtiski, bet arī tiks sildīta ekonomika, jo pašvaldības varēs ieekonomēt izdevumus par apkuri ēkās, kurās realizējot projektus vairs nebūs siltuma zudumu. Savukārt pašvaldībām, kuras parakstījušas līgumus ir jāsāk aktīva projektu realizēšana.
