Dabas atjaunošanas regula ir pieņemta, lai palīdzētu atjaunot dabas daudzveidību un sasniegt klimata mērķus Eiropas Savienībā (ES). Tā ir daļa no Eiropas Zaļā kursa un uzliek pienākumu ES dalībvalstīm veikt pasākumus, lai uzturētu un atjaunotu ES aizsargājamos biotopus un sugas, veicinot bioloģiskās daudzveidības pieaugumu.
Regula nosaka konkrētus mērķus un termiņus, lai sasniegtu Dzīvotņu direktīvas, Putnu direktīvas, Ūdens struktūrdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķus. Tā arī paredz mērķus pilsētu ekosistēmu, apputeksnētāju, lauksaimniecības un mežu ekosistēmu atjaunošanai.
Dabas atjaunošanas regula stājās spēkā 2024. gada 18. augustā.
Dabas atjaunošanas regulas mērķis ir padarīt ekosistēmas stiprākas un stabilākas, palīdzēt atjaunot dabas daudzveidību un veicināt pasākumus, kas mazina klimata pārmaiņu radītās sekas visā Eiropas teritorijā. Veselīgas ekosistēmas sniedz daudzus pakalpojumus, kas ir svarīgi cilvēku labklājībai, piemēram, nodrošina pārtiku un tīru ūdeni, kā arī palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām un dabas katastrofām, piemēram, sausumu un plūdiem.
Dabas atjaunošanas regulas pamatprincips ir atjaunot to, kas ir bojāts, un saglabāt to, kas ir labā stāvoklī, ņemot vērā katras ES dalībvalsts situāciju.
Dabas atjaunošanas regula paredz līdz 2050. gadam veikt pasākumus noplicinātu un degradētu ekosistēmu atjaunošanai gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām.
Līdz 2030.gadam pasākumiem jāaptver vismaz 20% zemes teritorijas un vismaz 20% jūras teritorijas, un līdz 2050.gadam - visas teritorijas, kurām vajadzīga atjaunošana.
Tā konkrētāk noteic, ka:
- sauszemes, piekrastes, jūras un saldūdens dzīvotnēs, kuru stāvoklis nav labs, atjaunošanas pasākumi ieviešami vismaz 30% no to kopējās sliktā stāvoklī esošo dzīvotņu platības līdz 2030. gadam, savukārt līdz 2040.gadam pasākumi ieviešami 60% platības un līdz 2050.gadam - 90% platības.
- Dalībvalstis nodrošina, ka ieviesto pasākumu rezultātā palielinās labā stāvoklī esošās sauszemes, piekrastes, jūras un saldūdens dzīvotņu platības;
- Dalībvalstis palielina pilsētās zaļo zonu, nodrošinot tās platību pieaugošu tendenci uz 2030. gadu ar mērķi mazināt karstuma salu efektu un veicināt rekreācijas iespējas;
- Upju brīvās plūsmas atjaunojamas ES kopumā 25 000 km garumā, identificējot un likvidējot mākslīgos šķēršļus;
- Apputeksnētāju populācijas sarukšanas tendence novēršama vēlākais līdz 2030.gadam, pēc tam uzturot pieaugošus rādītājus;
- Ilgtspējīga lauksaimniecība veicināma ieviešot pasākumus, kas nodrošina kukaiņu, putnu un ainavu daudzveidību, un pakāpeniski līdz 2050. gadam atjaunojot hidroloģisko režīmu vismaz 17% apjomā no nosusinātajiem kūdrājiem ;
- Meža ekosistēmas daudzveidība uzlabojama, līdz 2030.gada beigām nodrošinot pieaugošu putnu populāciju daudzveidības un meža daudzveidības indeksu pieaugumu, pēc tam uzturot tos ar pieaugošu tendenci;
- līdz 2030.gadam ES teritorijā iestādāmi vismaz trīs miljardu koku.
Atkāpes no Dabas atjaunošanas regulas pienākumiem attiecībā uz valsts aizsardzību un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem var attiecināt tikai uz platībām ārpus Natura 2000 teritorijām, ja tiek izpildīti regulā noteiktie nosacījumi.
Regula neparedz obligātu jaunu aizsargājamo platību veidošanu. Tā paredz pienākumus aktīvai iesaistei degradēto ekosistēmu atjaunošanā, tai pat laikā atzīstot, ka dažkārt jāļauj dabai pašai atkopties pēc tam, kad samazināta ekosistēmu degradēšanos veicinoša darbība.
Galvenie šķēršļi bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai ir intensīva zemes un resursu izmantošana, ar dabas aizsardzību nesamērojamas ekonomiskās intereses, sabiedrības pretestība, finansējuma trūkums un zems sākotnējais sugu un biotopu stāvoklis, kas prasa plašus atjaunošanas pasākumus.
Lai sasniegtu Dabas atjaunošanas regulas mērķus, Latvijai jāizvēlas efektīvi prioritārie atjaunošanas pasākumi, kas palīdzēs sasniegt vairākus mērķus vienlaikus. Ir svarīgi informēt sabiedrību un nozares par atjaunošanas pasākumiem un to nozīmi, kā arī izmantot ES piedāvāto finansiālo atbalstu to īstenošanai.
Dalībvalstis var mobilizēt nepieciešamos līdzekļus no publiskiem un privātiem avotiem, tostarp no ES fondiem. Tās var izmantot dažādas ES finansējuma iespējas, citu starpā
Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, reģionālos fondus, programmu LIFE, programmu “Apvārsnis Eiropa” (ES pētniecības fonds) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu. Tā, piemēram, ar ES Taisnīgās pārkārtošanās fonda atbalstu VARAM plāno atjaunot vismaz 1500 ha purvu platības Natura 2000 teritorijās. Tāpat Latvijā veicināma motivējošas programmas izstrāde zemes īpašniekiem brīvprātīgu dabas atjaunošanas pasākumu veikšanai , kas palīdzētu sasniegt Dabas atjaunošanas regulas mērķus. Motivējošo programmu varētu veidot, balstoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes testētajām programmām “Dzīvais mežs” un “Ziedu pļava", kuru ieviešana paredzēta līdz 2027. gadam.
Dabas atjaunošanas regula paredz, ka Eiropas Komisija līdz 2025. gada 19. augustam ziņo par regulai pieejamiem, nepieciešamiem un iztrūkstošiem finanšu resursiem, kā arī ierosina kā iztrūkumu novērst. Savukārt dalībvalstīm līdz 2026.gada 1.septembrim jāizstrādā un jāiesniedz Eiropas Komisijai nacionālā atjaunošanas plāna projekts. Regula paredz arī šo plānu pārskatīšanu un aktualizēšanu, kā arī ziņošanu par īstenošanu.
Mīts - Dabas atjaunošanas regula mazinās ražas un kopējo ražošanu, apdraudot nodrošinājumu ar pārtiku un ietekmējot ekonomiku
Skaidrojums – Dabas atjaunošanas regula veicina lauku ainavas daudzveidību, kas palīdz ierobežot kaitēkļus, palielināt apputeksnētāju skaitu, mazināt augsnes eroziju, tādējādi vēršoties pret vienveidīgas, intensīvas lauksaimniecības sekām. Dabas atjaunošana atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecību un ilgtspējīgu ekonomiku, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un aizsargājot vidi. Regula arī palīdz nodrošināties pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, kas ilgtermiņā veicina stabilāku un efektīvāku lauksaimniecisko ražošanu, pārtikas nodrošinājumu un ekonomisko stabilitāti.
Mīts - Dabas atjaunošanas regula paredz masveida lauksaimniecību zemju appludināšanu
Skaidrojums – Dabas atjaunošanas regula paredz organisko augšņu nosusināto kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanu kā vienu no pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu apjomu, kas rodas nosusinātai kūdrai sadaloties. Regula noteic, ka dalībvalstis atjauno nosusinātos kūdrājus pakāpeniski vismaz 50 % apmērā no to platības līdz 2050. gadam, hidroloģisko režīmu atjaunojot vienā trešdaļā (t.i., aptuveni 17%). Tomēr regula norāda, ka lauksaimniekiem un privātiem zemes īpašniekiem hidroloģiskā režīma atjaunošana ir brīvprātīga. Tādejādi dalībvalstīm šis mērķis jāsasniedz, plānveidīgi veidojot šo aktivitāti par pievilcīgu iespēju un informējot lauksaimniekus un zemju īpašniekus par kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanas dabīgajām un dalībvalstu radītajām priekšrocībām.
Mīts - Dabas atjaunošanas regulas ieviešana kaitēs zivsaimniecībai
Skaidrojums – Dabas atjaunošanas regulas viens no uzdevumiem ir laba vides stāvokļa sasniegšana jūras un saldūdens ekosistēmās. Tādejādi tiks nodrošinātas uzlabotas zivju dzīvotnes, nārsta un barošanās vietas, kas ir pamats ilgtspējīgām zivju populācijām un stabilam zivju resursam gan zvejniekiem, gan makšķerniekiem.
Mīts - Dabas atjaunošanas regula mazinās darba vietas
Skaidrojums – vietu skaitu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, galvenokārt, ietekmē nozaru strukturālās pārmaiņas un ražošanas tehnoloģiskā modernizācija. Dabas atjaunošanas projekti, piemēram, mitrāju, mežu un citu biotopu atjaunošana, var radīt darba vietas dažādās nozarēs, piemēram, ekotūrismā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā, atjaunojošā mežsaimniecībā, kā arī infrastruktūras uzlabošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Turklāt regulas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, kas var stiprināt vietējās kopienas un radīt stabilākas nodarbinātības iespējas ilgtermiņā. Plašāk https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/lauksaimn/10257-lauksaimniecibas-skaitisana-2020?themeCode=LA
Mīts - Dabas atjaunošanas regula būs slogs sabiedrībai
Skaidrojums – Lai gan sākotnējās izmaksas var būt šķietami augstas, jāņem vērā, ka Dabas atjaunošanas regula ir vērsta uz ilgtermiņa ieguvumiem, kas ietver ilgtspējīgu vides pārvaldību, ekonomiskās iespējas un inovācijas. Ilgtspējīgas vides prakses var samazināt nākotnes izmaksas, piemēram, novērst zaudējumus, kas saistīti ar vides degradāciju, dabas katastrofām un veselības problēmām. Atjaunotas ekosistēmas var sniegt būtiskus ekonomiskus ieguvumus, piemēram, uzlabot ūdens kvalitāti, uzturēt un palielināt ražību lauksaimniecībā un zvejniecībā, un veicināt ekotūrismu. Dabas atjaunošanas projekti bieži veicina inovācijas un jaunu tehnoloģiju attīstību, kas var samazināt izmaksas un uzlabot efektivitāti. Piemēram, uzlabotas ūdens pārvaldības tehnoloģijas vai efektīvākas biotopu atjaunošanas metodes var radīt ilgtermiņa ietaupījumus. Šādi ieguvumi var pārspēt sākotnējās investīcijas, sniedzot ilgtspējīgas un daudzveidīgas ekonomiskās iespējas.