Lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc septembra sākumā Rāznas ezerā bojā gāja liels daudzums zušu un ķīšu, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) pasūtījuma veikti zivju virusoloģiskie, bakterioloģiskie, mikoloģiskie, parazitoloģiskie laboratoriskie izmeklējumi. Papildu tam veikta arī toksīnu noteikšana Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtā “BIOR” (BIOR). Taču saņemtie rezultāti nesniedza viennozīmīgu skaidrojumu, tāpēc pārvalde gaida BIOR skaidrojumu un atzinumu bojāejas cēloņiem.
Analīzes ir veiktas sertificētās laboratorijās Latvijā un Dānijā. Tāpat pārvalde pieprasīja informāciju no zivju audzētavas ŽŪB Žemelė Lietuvā, lai pārliecinātos, vai zivju bojāeja nav saistāma ar zivju audzētavas piegādātajiem zušiem, kas tika ielaisti Rāznas ezerā. Zivju audzētava ŽŪB Žemelė iesniegusi pārvaldei ES sertifikātu, kas apliecina, ka zivju audzēšana notiek atbilstoši noteiktām prasībām un rādītāji atbilst normatīviem.
Pārvalde uzskata, ka zivju bojāeju Rāznā jāskata kontekstā, analizējot vides apstākļus, ko apstiprina arī ezeru pētnieks, sertificēts eksperts sugu un biotopu aizsardzības jomā par stāvošiem un tekošiem saldūdeņiem Uvis Suško: „Zuši un ķīši ir ļoti jūtīgi pret skābekļa izmaiņām ūdenī, tie uzturas tuvāk grunts slānim, ūdenstilpnes apakšējā slānī, kur izšķīdušā skābekļa daudzums vienmēr ir mazāks nekā augšējos slāņos. Parasti augustā Rāznas ezerā novērojama intensīva aļģu ziedēšana, pēc kuras aļģu masa iet bojā un satrūdot patērē ļoti lielu daļu no ezera ūdens dziļākajos slāņos esošā skābekļa. Rāznas ezera īpatnība ir tā, ka ziedēšana parasti ir pēkšņa, intensīva un masveidīga. Aļģu savairošanos veicina karsti laika apstākļi un rāms laiks, kad nenotiek ūdens slāņu sajaukšanās. Zivis acīmredzami noslāpa, tāpat kā tās slāpst ziemā zem ilgstoša un bieza ledus.”
Pārvalde ir apņēmības pilna turpināt sekot ekoloģiskajai situācijai ezerā un izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu. 2023. gadā plānots iegādāties ierīci un zondi izšķīdušā skābekļa un skābekļa piesātinājuma ūdenī mērīšanai un veikt regulārus mērījumus dažādos dziļumos.
Pārvalde arī ir vērsusies Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā ar lūgumu nodrošināt Rāznas ezera uzraudzības monitoringu katru gadu, veicot paraugu noņemšanu reizi trijos mēnešos un nosakot fizikāli ķīmiskos parametrus atbilstoši virszemes ūdeņu monitoringa programmai. Pēc pašreizējās monitoringa programmas tas tiek veikts reizi divos gados.
Plašāku skaidrojumu par zivju bojāejas iemesliem pārvalde sniegs pēc BIOR laboratorisko izmeklējumu skaidrojuma saņemšanas.
Plašāka informācija:
Diāna Selecka,
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālas administrācijas
Dabas izglītības speciāliste
Tālr. 25708126