Šodien, 18. jūnijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”, tādējādi pilnveidojot zemes dzīļu pārvaldības sistēmu, stimulējot zemes dzīļu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu un kontroli.
Regulējumā ieviestas izmaiņas, ņemot vērā zemes dzīļu izmantošanas un pārvaldes vajadzības – optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas zemes dzīļu izmantošanas jomā, kā arī mazināt administratīvo slogu un zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomus.
VARAM ministre Inga Bērziņa: "Ar šiem grozījumiem mēs optimizējam zemes dzīļu izmantošanas procesu. Tiek mazināts administratīvais slogs un samazināts nepieciešamās dokumentācijas apjoms. Tas atvieglos dzīļu izmantotājiem piekļuvi resursiem un uzlabos informācijas pieejamību, kas ir būtiski gan uzņēmējiem, gan vides ilgtspējas nodrošināšanai. Vienkāršojot procedūras un samazinot birokrātiju, mēs veicinām ne tikai resursu efektīvu izmantošanu, bet arī ģeoloģiskās informācijas racionālu uzkrāšanu un izmantošanu nākotnē."
Derīgo izrakteņu ieguve ir viens no būtiskākajiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem. Tomēr zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās informācijas un dokumentācijas sagatavošana, izvērtēšana un izsniegšana ir laikietilpīga, radot lielu administratīvo slogu. Administrēšanas process ir sadalīts starp vairākām institūcijām.
Turpmāk netiks dublētas vai veiktas nelietderīgas komersanta un pārraudzības iestāžu darbības un ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija tiks uzkrāta racionāli. Tādējādi tiks uzlabota zemes dzīļu izmantošanas uzraudzība un veicināta ģeoloģiskās informācijas sistēmā esošās informācijas pieejamība.
Izmaiņas skar dažādas iesaistītās puses. Tā piemēram, lai pasargātu zemju īpašniekus, likumā tiek ietverta norma, paredzot, ka persona, kas nav zemes īpašnieks vai pilnvarota persona, var būt zemes dzīļu izmantotājs tik ilgi, cik ilgi ir spēkā līgums par zemes dzīļu izmantošanu ar zemes īpašnieku. Tādā gadījumā persona, kurai ir izsniegta licence, bet nav spēkā līgums, vairs nav tiesīga izmantot zemes dzīles, neskatoties uz saņemto licenci.
Līdz ar izmaiņām, inženierģeoloģiskās izpētes veikšanai vairs nebūs jāsaņem licence. Savukārt, lai nodrošinātu vienotu pieeju administratīvā akta sagatavošanai un samazinātu administratīvo slogu zemes dzīļu izmantotājiem, likumprojekts paredz turpmāku atteikšanos no pašvaldības izdoto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām. To vietā zemes dzīļu izmantotājam būs jāsaņem ieguves licence Valsts vides dienestā (VVD). Turpmāk zemes dzīļu izmantošanas dokumentācijas saņemšanai zemes dzīļu izmantotājam būs jāvēršas divās institūcijās – licences saņemšanai un derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanai VVD un krājumu akceptēšanai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, kā arī vairs atsevišķi nebūs jāsaņem tehniskie noteikumi un ieguves limits VVD. Grozījumu veikšanu jau izsniegtajās ieguves atļaujās nodrošinās VVD.
Vienlaikus, lai nodrošinātu vides ilgtspēju, tiek saglabāts nosacījums par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas veida saskaņošanu ar vietējo pašvaldību, kā arī par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas pārraudzību.
Ar grozījumiem tiek paredzēts regulējums, kas nosaka zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedzējam (VVD vai Būvniecības valsts kontroles birojam ogļūdeņražu ieguves gadījumā) atteikt licences izsniegšanu vai licences termiņa pagarināšanu personām, kuras savā iepriekšējā darbībā atkārtoti nav ievērojušas zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu, derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves licences vai derīgo izrakteņu ieguves projekta prasības, kā rezultātā prettiesiski veikuši derīgo izrakteņu ieguvi.
Lai veicinātu pētniecības darbus zemes dzīļu jomā, augstāko izglītības iestāžu studējošajiem turpmāk par licenci maksāt nevajadzēs. Jāņem vērā, ka licences izsniegšana bez maksas neattiecas uz gadījumiem, kad augstākās izglītības iestāde pieprasa licenci līgumdarba vai projekta ietvaros, par kuriem tā saņem finansējumu no citiem finanšu avotiem, kas nav valsts budžets.
Pēc likumprojekta pieņemšanas paredzēts derīgo izrakteņu aprites kārtību, paredzot, ka, pārvadājot derīgos izrakteņus, tos uzglabājot ārpus ieguves vietas, realizējot, t.sk. izmantojot būvniecībā, nepieciešams nodrošināt to izsekojamības dokumentāciju. Tas palīdzētu izsekot derīgo izrakteņu faktiskajai izcelsmei, tostarp gadījumos, kad derīgo izrakteņu pārvadāšanā un realizācijā ir iesaistīti dažādi starpnieki.