Cēsis, 2024. gada 6. jūlijā – Šodien, sarunu festivālā “LAMPA” “Nākotnes skatuvē” izskanēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un “Rīgas Tehniskās universitāte” veidotā diskusija – “Mākslīgais intelekts – tagadnes lēmumi nākotnes cilvēkam”.
Diskusijā tika pārrunātas mākslīgā intelekta plašās iespējas zinātnes, izglītības, veselības un uzņēmējdarbības jomā, kādas jau šobrīd Latvijā un citviet pasaulē tiek izmantotas, kā arī diskutēts par lēmumiem, kas jāpieņem un jāīsteno, lai spētu izmantot mākslīgā intelekta sniegtās priekšrocības ilgtspējīgi un pārdomāti.
Ministre Inga Bērziņa: “Sabiedrībai kopumā ir jāapzinās, ka mākslīgā intelekta risinājumi jau ir sastopami mūsu ikdienā, un mēs tos izmantojam dažādās jomās, bieži vien to pat nemanot. Mums ir jārūpējas par to, lai šīs tehnoloģijas tiktu izmantotas pozitīviem mērķiem un cilvēku labā.”
Diskusijā piedalījās VARAM ministre Inga Bērziņa, Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pētnieks un docents Edmunds Vanags, LU asociētā profesore un vadošā pētniece Aivita Putniņa, asociētā profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, zvērināta advokāte Karina Palkova, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Ēvalds Urtāns. Diskusiju vadīja VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Klātesošie pārrunāja mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas – izglītības, veselības un uzņēmējdarbības jomā. Attiecībā par izglītības sfēru un mākslīgā intelekta, digitālo rīku izmantošanā, Edmunds Vanags norādīja, ka mūsdienās nereti novērojams zināšanu ilūziju efekts – mums šķiet, ka mums ir zināšanas, bet patiesībā lielākoties mums ir zināšanas par to kā izmantot papildrīkus (mākslīgo intelektu, interneta meklētājprogrammas utt.) un kā šajās sistēmās iegūt informāciju. Aivita Putniņa norādīja, ka, lai arī tehnoloģijas spēj šķietami atdarīt cilvēku emocijas, tehnoloģiju mediētu saskarsmi cilvēki izjūt kā mazāk pilnvērtīgu, savukārt Karina Palkova dalījās ar pieredzi aprūpē, kur vientuļi cilvēki jau tagad atzinīgi novērtē arī saziņu ar mākslīgā intelekta atbalsta “personu”. Tāpat Putniņa vērsa uzmanību uz pastāvošo lielo valodas modeļu rietumu vērtībās balstīto pasaules uztveri, kas ir ļoti ierobežots spējā aptvert un iekļaut citu kultūru specifiku. Savukārt Ēvalds Urtāns norādīja uz pieaugošo mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā, kur jau esošās mākslīgā intelekta iespējas ļauj izveidot pilnvērtīgu viena cilvēka uzņēmumu, kura labā strādā specializēti mākslīgā intelekta aģenti.
Karina Palkova uzsvēra mākslīgā intelekta izmantošanu veselības jomā – ir nozīmīgi, ka sabiedrība ir atvērta un ar izpratni attiecas pret mākslīgā intelekta izmantošanu veselības aprūpē, kas ievērojami atvieglo ārsta ikdienu dažādu procesu automatizācijā. Attīstoties mākslīgā intelekta plašajām izmantošanas iespējām, arvien vairāk nozīmīgāki kļūst ētikas un drošības aspekti. Drošības jautājumi ir iestrādāti arī šā gada martā Eiropas Parlamenta pieņemtajā Mākslīgā intelekta aktā – pasaulē pirmajā visaptverošajā mākslīgā intelekta regulējumā, kas līdzsvaro mākslīgā intelekta radītās iespējas un riskus.
VARAM šobrīd strādā pie Mākslīgā intelekta regulējama izveides Latvijā, ar ko ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret mākslīgā intelekta sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas.