Otrdien, 2015.gada 18.augustā Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk VARAM) sagatavoto likumprojektu*, kas paredz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu kopīgo siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas saistību izpildi, nosakot ES dalībvalstīm atšķirīgas SEG emisiju samazināšanas saistības, ņemot vērā katras ES dalībvalsts ekonomisko attīstības līmeni un vajadzības.
Dohā 2012.gadā 8.decembrī ES un Islande nāca klajā ar paziņojumu, ka Kioto protokola Dohas grozījuma saistības tiks izpildītas kopā – SEG emisijas par 20% tiks samazinātas visās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs kopā, nevis katrā atsevišķi. ES deklarācija būtībā atbilst tām ES saistībām, kuras ES dalībvalstis apņēmās īstenot ar 2009.gada Klimata un Enerģētikas pakotni**, ES iekšienē nodrošinot solidāru un izmaksu efektīvu SEG emisiju samazināšanas saistību izpildi. Ar 2009.gada Klimata un Enerģētikas pakotni, Latvijai laika periodā līdz 2020.gadam ir atļauts par 17% palielināt to SEG emisiju apjomu, kas radīts ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajās darbībās, salīdzinot ar šo SEG emisiju apjomu 2005.gadā.
Apstiprinot Kioto protokola Dohas grozījuma ratifikāciju***, ES ir apliecinājusi savu vadošo lomu klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumos laikposmam līdz 2020.gadam, laicīgi un efektīvi nosakot savas apņemšanās nodrošināt klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu izpildi.
Eiropas Savienība ir arī noteikusi savu apņemšanos klimata pārmaiņu mazināšanas saistībām laikposmam līdz 2030.gadam****, tādējādi turpinot uzturēt savu vadošo jomu klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumos. Tomēr ir īpaši svarīgi, lai visas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju puses un īpaši lielās ekonomikas arī uzņemtos līdzvērtīgas klimata pārmaiņu mazināšanas saistības š.g. decembrī Parīzē notiekošajā Klimata pārmaiņu konferencē (COP21), tādējādi efektīvi īstenojot Konvencijā noteikto klimata pārmaiņu samazināšanas mērķi.
ES Padomes lēmumā 2015/1339 par Kioto protokola Dohas grozījuma ratifikāciju ir noteikts, ka ES dalībvalstīm jāpabeidz savi ratifikācijas procesi un jādeponē savi ratifikācijas instrumenti 2015.gada 3.ceturksnī – līdz 2015.gada 30.septembrim.
Citi būtiski Dohas grozījuma elementi ir klimata pārmaiņu samazināšanas saistības, slāpekļa trifluorīda (NF3) pievienošana, mehānisms SEG emisiju samazināšanas saistību palielināšanai un citi jautājumi.
Apstiprinot ES Padomes lēmumu par Kioto protokola Dohas grozījuma ratifikāciju, Latvija veiksmīgi nodrošina savu apņemšanos pildīt Kioto protokola Dohas grozījumā un ES tiesību aktos noteiktās saistības un turpina savu iesaisti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanā.
Laura Jansone
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026418
E-pasts: prese@varam.gov.lv
*Likumprojekts par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu
**Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas regulējums, Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr.406/2009 (Saistību pārdales lēmums), Atjaunojamo energoresursu veicināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas regulējums
*** ES Padomes 2015.gada 13.jūlija lēmums Nr.2015/1339 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi
**** Eiropadomes 2014.gada 24.oktobra secinājumi „Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030.gadam”