Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir nodevusi publiskai apspriešanai informatīvā ziņojuma projektu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”. VARAM aicina iesniegt priekšlikumus no 9. līdz 23. februārim.
Informatīvā ziņojuma projekts satur biotopu kartēšanas rezultātus, tostarp konstatējamās biotopu platības un kvalitāti. Projekts ietver arī priekšlikumus tālākai rīcībai biotopu aizsardzībai, kurus sagatavoja VARAM sadarbībā ar Uzraudzības grupu, kurā piedalās Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Latvijas Meža īpašnieku Biedrība, Zemnieku Saeima, Latvijas Kūdras asociācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, VAS Latvijas Valsts meži, kā arī Vides konsultatīvajā padomē esošās organizācijas – Makšķernieku asociācija, Ķemeru nacionālā parka fonds, Vides izglītības fonds, Vides aizsardzības klubs, Pasaules Dabas fonds, Baltijas vides forums.
Informatīvajā ziņojumā VARAM paredz Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīkla pilnveidošanu un pabeigšanu, kā arī īpaši ES nozīmes biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu un saglabāšanu. Vienlaikus ziņojumā norādīts par kompensāciju nepieciešamību, ja tiek noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Biotopu kartēšanas rezultāti izriet no dabas skaitīšanas procesa, kas norisinājās no 2017. līdz 2020. gadam. Šajā laikā tika apsekoti 1 244 757 ha un konstatēti 670 481 ha ES nozīmes biotopu, kas aizņem 10,3% no valsts kopējās sauszemes teritorijas. Lielāko daļu, 50,1% no ES nozīmes biotopiem jeb 5% no kopējās valsts teritorijas aizņem ES nozīmes aizsargājami meži. Purvu un avotu ES nozīmes aizsargājamie biotopi no Latvijas teritorijas aizņem 2%, saldūdeņu aizsargājamie biotopi aizņem 2%, aizsargājamie zālāju biotopi – 1%, savukārt jūras piekrastes, smiltāju un virsāju aizsargājamie biotopi un arī atsegumu un alu aizsargājamie biotopi aizņem mazāk par procentu no kopējās valsts teritorijas.
Lai iesaistītajām pusēm un interesentiem sniegtu plašāku informāciju par informatīvā ziņojuma būtību un tajā iekļautajiem priekšlikumiem, VARAM š.g. 12.februārī plkst. 14.00 sniedza tiešsaistes prezentāciju MS Teams platformā.
Dabas skaitīšanas process aizsākās 2015. gadā, Ministru kabinetam izskatot informatīvo ziņojumu “Par pasākumiem aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanai”, un apstiprinot aizsargājamo biotopu kartēšanas pamatprincipus. Līdz ar to tika arī uzdod sagatavot ziņojumu par kartēšanas rezultātiem. 2016. gadā ar Zemkopības ministriju tika saskaņota un VARAM apstiprināta ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodika. No 2017. līdz 2020. gadam norisinājās lauku darbi, datu pārbaude, zemes īpašnieku informēšana (par kartēšanas uzsākšanu, par konstatētajiem biotopiem), pēc kā sekoja datu apkopošana, analīze, scenāriju izstrāde biotopu aizsardzībai. Pēdējo divu gadu laikā norisinājās datu precizēšana, biotopu kartēšanas rezultātu sociāli – ekonomiskā analīze, kā arī apkopojums par normatīvajiem aktiem, kuros būtu nepieciešami grozījumi.