2022. gada 31. maijs, Rīga – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) Ministru kabineta sēdē iepazīstina ar informatīvo ziņojumu par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir informēt par pašvaldību reformas sākotnējiem rezultātiem un novērtēt tās īstermiņa ietekmi.
Šo piektdien, 3. jūnijā, plkst. 10:00 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas telpās notiks klātienes preses konference, kurā ministrs Artūrs Toms Plešs un valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša detalizētāk iepazīstinās ar sākotnējiem secinājumiem par pašvaldību reformas īstermiņa ietekmi, kā arī informēs par priekšlikumiem un ieteikumiem turpmākai pašvaldību darba optimizēšanai un kapacitātes celšanai reformas kontekstā.
Lai piedalītos preses konferencē, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji ir aicināti sūtīt pieteikumu uz prese@varam.gov.lv līdz ceturtdienas, 2. jūnija, plkst. 16.00.
Ministrs Plešs: “Kopš pagājušā gada 1. jūlija Latvijā iepriekšējo 119 pašvaldību vietā ir 43 pašvaldības – 36 novadu pašvaldības un septiņas valstspilsētu pašvaldības. Ir paveikts milzu darbs līdzsvarotākas reģionālās attīstībās vārdā, un, ņemot vērā, ka ir pagājis vien nepilns gads, kopš reforma stājās spēkā, ilgtermiņa ieguvumus varēsim novērtēt tikai pēc pāris gadiem. Tiesa, izvērtējot sākotnējos rezultātus, jau varam redzēt virkni ieguvumu pašvaldību darbā. Piemēram, atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies gandrīz sešas reizes, turklāt lielāks budžets ļaus piesaistīt lielākas investīcijas iedzīvotājiem un pašvaldības attīstībai būtisku projektu īstenošanai. Ministrijas ieskatā pirmreizējie secinājumi kopumā apliecina, ka reforma ir liels solis uz priekšu mūsdienīgas un uz izaugsmi vērstas reģionālās attīstības virzienā.”
Ziņojumā apskatīta ATR ietekme tādos jautājumos kā vispārējais pašvaldību iedalījums Latvijā; pašvaldību budžeta un investīciju spēja, pašvaldību administratīvā kapacitāte, pašvaldību pakalpojumi un atbalsts iedzīvotājiem, deputātu skaits. Tāpat izvērtēts attīstības centru tīkls un atbilstoši Saeimas uzdevumam izvērtēts Saulkrastu novada potenciāls un potenciāli attīstības centri Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.
Samazinājies deputātu skaits un pieaugusi konkurence uz deputātu vietām
Tā, piemēram, apzināts, ka kopējais deputātu skaits pašvaldībās samazinājies par 53% jeb no 1614 uz 758. Konkurence uz vienu pašvaldības domes deputāta vietu 2021. gada vēlēšanās pieauga no 5,38 līdz 8,14 pretendentiem, salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām. Turklāt pēc VARAM aplēsēm deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam samazinājušies par aptuveni 10 milj. EUR. Tāpat uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte: pēc budžeta ieņēmumiem atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies no 34 reizēm līdz sešām reizēm pēc ATR.
Pakalpojumu pieejamība un kvalitāte: ar augšupejošu tendenci
Iedzīvotājiem saglabāti līdzšinējie pakalpojumi un darbu turpina apvienoto novadu pakalpojumu sniegšanas vietas (pilsētu un pagastu pārvaldes, pakalpojumu centri), atsevišķos gadījumos apvienojot blakusesošu pagastu un pilsētu pārvaldes vai pakalpojumu sniegšanu pārņemot citai pārvaldei. Darbu turpina visi līdzšinējie Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC), un no 2022. gada atvērti astoņi jauni VPVKAC. Pavisam pašlaik darbojas 131 VPVKAC, un kopumā plānots paplašināt teritoriālo VPVKAC pieejamību līdz katram pagastam un pilsētai.
Būtiski, ka pēc novadu apvienošanas vismaz viena vidusskola ir visās 43 pašvaldībās, turklāt skolēnu skaits, par kuriem jāveic savstarpējie norēķini, sarucis par 36%. Savukārt izmaksas par savstarpējiem norēķiniem – par 44% jeb par 8,1 milj. EUR. Mazāks savstarpējo norēķinu apjoms nozīmē samazinātu administratīvo slogu, un ļauj šos līdzekļus apvienotajām pašvaldībām plānot izglītības pakalpojumu attīstīšanai savas pašvaldības teritorijā.
Tāpat atsevišķās kategorijās izvērtējot pieejamo atbalstu pirms un pēc pašvaldību apvienošanās, secināms, ka ar pozitīvu tendenci ir pašvaldību noteiktie pabalsti par bērnu piedzimšanu, pabalsts krīzes situācijās; lielākajā daļā gadījumu noteikts arī augstāks maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis.
Cilvēkresursu pieejamība un kapacitāte
Ziņojuma izstrādes laikā bija iespējams novērtēt tikai pašvaldību plānotos resursus funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai, tāpēc sniegts provizorisks vērtējums par pašvaldību plānoto kapacitāti. Vairumā gadījumu pašvaldību plānotie resursi administratīvo funkciju izpildei atbilst aplēsēm par nepieciešamo slodžu apjomu. Jāatzīmē, ka pašvaldībās turpinās jauno novada darbības modeļu ieviešana, ko vairums plāno noslēgt 2022. gada laikā. Vismaz puse no jaunizveidotajām pašvaldībām uzsākušas darba efektivizēšanu, centralizējot administratīvos procesus ar IT sistēmu ieviešanu.