Piektdien, 4.martā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedalījās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmē, kas, ņemot vērā, militāro agresiju Ukrainā, bija veltīta civilās aizsardzības sistēmai un pašvaldību lomai tajā.
Ņemot vērā situāciju Ukrainā, aktuāls kļuvis jautājums par civilo aizsardzību un pašvaldību lomu civilās aizsardzības sistēmā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis iepazīstināja ar aktuālo situāciju, priekšlikumiem, tostarp brīvprātīgo iesaistīšanu aktivitātēs un civilajā aizsardzībā.
VARAM vadošais speciālists civilās aizsardzības jomā Arnis Šults iepazīstināja ar risināmajiem jautājumiem civilās aizsardzības sistēmas pilnveidē, tai skaitā ministrijai īstenojot uzdoto dabas katastrofu pārvaldīšanu. Sanāksmē tika aktualizēti jautājumi kā rīkoties situācijās, ja katastrofas pārklājas un par katastrofas pārvaldības subjektu kļūst vairākas ministrijas. Tāpat, pašvaldībās būtu jāstiprina civilās aizsardzības pārvaldes struktūra un normatīvajos aktos jāpilnveido uzdevumu apjoms pašvaldībās izstrādājamam civilās aizsardzības plānošanas ietvaram, lai pašvaldības ar to izveidotām civilās aizsardzības komisijām nodrošinātu vēl efektīvāku vadību un rīcību valsts apdraudējumu situāciju pārvarēšanai.
Vienlaikus A.Šults uzsvēra, ka valsts institūcijām civilās aizsardzības sistēmas darbība sabiedrībai būtu jāpadara vienkāršāk uztverama. Pie šiem jautājumiem strādā attiecīgās nozares ministrijas un iesaistītās padotības iestādes.
Savukārt Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktora vietnieks Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas koordinācijas nodaļas vadītājs Edgars Svarenieks pašvaldību izpilddirektorus iepazīstināja ar praktisku informāciju, kā pašvaldībām rīkoties militāra iebrukuma, kara situācijas gadījumā. Viņš norādīja, ka ir nepieciešama vienota metodika, kas pašvaldībām jāiekļauj savā civilās aizsardzības plānā, kara laika sadaļā. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki apņemas katru gadu organizēt kara situācijas izspēles. Kā viena no būtiskākajām civilās aizsardzības sistēmas sastāvdaļām ir komunikācija ar iedzīvotājiem, un lai to pēc iespējas labāk īstenotu, par komunikāciju atbildīgajiem speciālistiem ir svarīgi uzturēt regulāru savstarpējo kontaktu, uzsvēra E. Svarenieks.
Sanāksmes noslēgumā Latvijas Pašvaldību savienības par civilās aizsardzības jomu atbildīgais padomnieks Aino Salmiņš, runājot par pašvaldību vietu civilās aizsardzības jomā, atzina, ka pašreizējai situācijai pašvaldības nav gatavas, jo tām nav zināmi valsts civilās aizsardzības plāni, kas apgrūtina lokālo plānu izstrādi. Tāpat pašvaldību ieskatā daudz jautājumu atrisinātu profesionāla krīzes vadības centra izveide.
Sanāksmē piedalījās arī Čehijas izpilddirektoru asociācijas (STMOU ČR) izpilddirektors Ing. Ivo Belonohi, kurš dalījās pieredzē, kā Čehijā pašvaldību līmenī risina krīzes situācijas un kādi ir publiskās pārvaldes pienākumi. Savukārt Čehijas ugunsdzēsības glābšanas dienesta kapteinis Martins Tilcers detalizēti iepazīstināja ar kopējo valsts krīzes vadības sistēmu un katras struktūras uzdevumiem un atbildību.
Nākamā sanāksme notiks 4.aprīlī, Liepājā.