Rīga, 2020. gada 14. jūlijā – Rūpējoties par piekrastes vērtību saglabāšanu un attīstību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veica Baltijas jūras piekrastes apmeklētāju, to ietekmes uz vidi un publiskās infrastruktūras novērtējumu. Tajā pētītas piekrastes apmeklētāju plūsmas, to radītā slodze uz veģetāciju, piekrastes infrastruktūra, kā arī ilgtermiņa atkritumu slodze pludmalē. Kā liecina pētījuma dati, 496 km garā jūras piekraste Latvijā ir viens no populārākajiem brīvdienu galamērķiem - apmeklētāju skaits piekrastē ir pieaudzis, 2019. gadā sasniedzot 8 miljonus apmeklējumu, kas ir gandrīz divreiz vairāk kā 2015.gadā.
Turklāt 2019. gadā veiktā aptauja liecina, ka nedaudz vairāk kā puse no pludmales apmeklētājiem jūras apmeklējumu ir plānojuši mērķtiecīgi, izvēloties no savas mājvietas attālinātāku piekļuves vietu jūrai. Lai arī jūra, pludmale un piekrastes ainava ir galvenais apmeklētājus piesaistošais faktors, papildus piesaistes veido dažādi tūrisma objekti un publiskie pasākumi, kuru norisei, savukārt, nepieciešama atbilstoša publiskās infrastruktūras ietilpība un kvalitāte. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, tikai apmēram 37% no Latvijas jūras piekrastē esošās publiskās infrastruktūras ir labā stāvoklī, ar atbilstošu labiekārtojumu drošai un ērtai piekļuvei pie jūra un auto novietošanas iespējām.
Jāņem arī vērā, ka apmeklētāju koncentrēšanās atsevišķās vietās rada pieaugošu slodzi uz vidi, noplicinot piekrastes kāpas un palielinot sadzīves atkritumu slogu. Pētījumā konstatēts, ka 2019.gadā kāpu zonā aptuveni 30 % no piekrastes veģetācijas ir stipri vai pat ļoti stipri ietekmēta un kopš 2016. gada atkritumu daudzums pludmalē ir pieaudzis par vidēji 19 %.
Analizējot pētījuma rezultātus secināts, ka piekrastes kā tūrisma un rekreācijai īpaši vērtīgas vietas saglabāšanai ir nepieciešama ilgtspējīga apsaimniekošana, kam jāmeklē un jāīsteno vienoti risinājumi visas piekrastes garumā. Šie aspekti ir ņemti vērā, VARAM izstrādātajā un īstenotajā Piekrastes plānojumā*, kas kalpo kā vadlīnijas visām piekrastes attīstībā iesaistītajām pusēm un sniedz datos balstītu pamatojumu savstarpēji papildinošu investīciju piesaistei gan no pašvaldību, gan no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Lai efektīvāk plānotu investīcijas un ieguldījumu prioritātes, VARAM jau 2015. gadā visā piekrastē veica apmeklētāju uzskaiti un to radītās slodzes novērtējumu uz vidi. Savukārt, 2019. gadā peldsezonas laikā visā piekrastes garumā tika novērtētas piekrastes apmeklētāju plūsmas, to radītā slodze uz veģetāciju, piekrastes piekļuves infrastruktūru, kā arī ilgtermiņa atkritumu slodze pludmalē. Salīdzinot 2019. gadā iegūtos datus ar 2015. gada datiem secināts, ka vietās ar nepietiekamu publiskās infrastruktūras nodrošinājumu vērojama pastiprināta ietekme uz veģetāciju. Izmantojot abu novērtējumu rezultātus, piekrastes attīstībā iesaistītajām pusēm ir iespējams mērķtiecīgāk plānot un īstenot piekrastes apsaimniekošanas un sabiedrības izglītošanas pasākumus, lai veicinātu katra piekrastes apmeklētāja atbildīgu rīcību, atpūšoties pie jūras.
Aicinām iepazīties ar 2019. gada novērtējuma kopsavilkumu un iegūtajiem datiem tiešsaistes kartē.
Detalizēti novērtējuma dati, tai skaitā pašvaldību teritoriālo vienību griezumā, pieejami šeit.
* Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030.gadam (Piekrastes plānojums), kas apstiprināts ar 17.11.2016. MK rīkojumu nr. 692, ir pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/5763
Piekrastes novērtējums līdzfinansēts no Interreg Baltijas jūras transnacionālās sadarbības programmas projekta #R098 Land-Sea-Act līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533,
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv