2021. gada 27. septembrī klātienē H2O 6 kvartālā un tiešsaistē ZOOM platformā norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētais seminārs “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana”, kurā eksperti diskutēja par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas situāciju Latvijā, dalījās ar pieredzi un idejām, kā šo jautājumu risināt tuvākajā nākotnē, lai attīstītu aprites ekonomikas ieviešanas principus arī dūņu apsaimniekošanā.
Seminārā piedalījās VARAM, Zemkopības ministrijas, Valsts kontroles, Latvijas Pašvaldību savienības, Mārupes pašvaldības, SIA “Rīgas ūdens", SIA “Liepājas ūdens”, SIA “Ādažu ūdens”, Latvijas Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) un SIA “ZAAO” eksperti un to noklausījās vairāk kā 160 interesentu.
Lektoru prezentācijas pieejamas ŠEIT un pasākuma video ieraksts ikvienam interesentam skatāms ŠEIT.
Semināra ievadā VARAM Valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos p.i., Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsvēra dūņu kā resursa nozīmīgumu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikas veicināšanā. R. Vesere akcentēja, ka ir svarīgi dūņu apsaimniekošanas jautājumus skatīt sistēmiski, lai duņas kā resursu varētu saimnieciskāk un racionālāk izmantot.
Savukārt Valsts kontroles pārstāve Elita Andruce akcentēja Valsts kontroles revīzijā konstatēto jomas problemātiku, norādot, ka pašvaldības kā vienu no izaicinājumiem saskata notekūdeņu dūņu ierobežoto izmantošanu un vienotas dūņu apsaimniekošanas politikas trūkumu, kas apgrūtina pašvaldību funkciju īstenošanu.
Tikmēr Eiropas Komisijas pārstāve Silvya Grajales norādīja, ka notekūdeņu dūņu jomas regulējuma pilnveidošanā jāņem vērā sabiedrības vajadzības un uz zināšanām balstītas ekonomikas īstenošana. Tādējādi Eiropas pozīcija ir galvenokārt vērsta uz dūņu izmatošanas potenciāla palielināšanu aprites ekonomikas veicināšanā (kā piemēram, vērtīgu sastāvdaļu reģenerācija no notekūdeņu dūņām), kas ļautu panākt augstāku pievienoto vērtību, labāku vides aizsardzību un iekšējā tirgus stabilitāti Eiropas Savienībā.
Tāpat seminārā VARAM pārstāvji sniedza ieskatu par pašreizējo normatīvo regulējumu, norādot ne tikai uz nepieciešamību pilnveidot attiecīgo normatīvo regulējumu, bet arī uzsverot tā savstarpējo saskaņotību ar Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas īstenošanu, kas ir izstrādes procesā
LŪKA pārstāvis Sandis Dejus sniedza ieskatu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas praktiskajiem aspektiem Latvijā, kā arī aplūkoja pielietotās dūņu apsaimniekošanas metodes un to īstenošanu dažās Latvijas pilsētās (Liepāja, Ādaži, Rīga, Valmiera, Cēsis, Daugavpils). S. Dejus ieskatā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai Latvijā ir jāattīstās kā aprites ekonomikas būtiskai sastāvdaļai.
Papildus ieskatu, kā dūņu apsaimniekošanu risina citās valstīs, sniedza nozares eksperti no Lietuvas, Igaunijas un Īrijas.
Vienlaikus semināra diskusijās izskanēja, ka, gatavojot valsts līmeņa plānošanas dokumentus, svarīgs aspekts ir dažādu iesaistīto pušu uzklausīšana. Dalībnieku ieskatā valstī nav iespējams pieņemt vienotu standarta pieeju dūņu apsaimniekošanas jautājumam, jo ir jāņem vērā katra reģiona, pašvaldības notekūdeņu dūņu specifiskais sastāvs un pārstrādes produkta izmantošanas iespējas, jāievēro elastības princips atbilstoši katrai konkrētajai situācijai. Lai risinātu dūņu apsaimniekošanas problemātiskos jautājumus, iespējams ir nepieciešama sadarbība starp dažādu nozaru uzņēmējiem, pašvaldībām, lai panāktu risinājumu centralizāciju, kas samazina izmaksas katram sistēmas lietotājam, tāpat nepieciešams rast iespējas palielināt komunālajā nozarē strādājošo profesionāli izglītoto darbinieku skaitu.
Apkopojot pasākumā izskanējušos vēstījumus, kā galvenos var izcelt – nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā un sabiedrības izglītošanas pasākumus, lai mainītu izpratni par notekūdeņu dūņām. Proti, ka dūņas nav tikai notekūdeņu attīrīšanas problemātisks blakusprodukts, bet nenovērtēts resurss, tai skaitā barības vielām bagāts produkts, ar iespējamu plašu pielietojumu, kura apsaimniekošanas modelis jāizvērtē ne tikai no racionālās puses, bet arī ievērojot sabiedrības intereses. Vienlaikus nākotnē būtu jāveido jaunas sektorālas un starpnozaru institucionālas sadarbības formas notekūdeņu dūņu pārstrādes un izmantošanas nodrošinājumam, kā arī jānodrošina efektīva procesu uzraudzība un kontrole, lai pilnībā izslēgtu kaitējumu apkārtējai videi. Notekūdeņu dūņām pēc to pārstrādes ir jākļūst par tautsaimniecībā izmantojamu produktu atbilstoši aprites ekonomikas rīcības plānam. Notekūdeņu dūņu pārstrādes produktiem jākļūst par pastāvīgi pieprasītu un pieejamu resursu, kas, pašvaldībām sadarbojoties, samazina izmaksas citās nozarēs (lauksaimniecība, enerģētika) to dažādiem produkta lietotājiem.
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja piedalīties arī interaktīvā aptaujā par notekūdeņu dūņu jautājumiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka vidēji 62% no respondentiem nav gatavi būtiski paaugstināt (par 20-50% lielāku) samaksu par notekūdeņu apsaimniekošanu, lai radītu iespēju pilnvērtīgai dūņu pārstrādei. Tādējādi kā lielāko notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izaicinājumu aptaujas dalībnieki pārliecinoši norādīja izmaksas. Notekūdeņu dūņu izmantošana biogāzes ražošanā un lauksaimniecībā visbiežāk tika norādīta kā Latvijai atbilstošākais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process. Savukārt vairāk kā puse respondentu (51%) norādīja, ka notekūdeņu dūņu pārstrādi to tālākai izmantošanai vajadzētu organizēt tieši reģionālā līmenī.
Paldies visiem semināra dalībniekiem, lektoriem un klausītājiem par aktīvu dalību semināra norisē un iesaistīšanos diskusijās.
Pasākums tika organizēts ar projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/004 “Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem nodrošināšanai” finansiālu atbalstu.