Šī gada 26.martā Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) virzīto Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024.–2027. gadam. Plāns paredz izveidot dūņu pārstrādes centru tīklu, lai veicinātu ekonomiski pamatotu dūņu pārstrādi.
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna 2024.-2027. gadam ieviešana nodrošinās to, ka pēc vienotiem principiem tiks apsaimniekotas visas Latvijas teritorijā radītās komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās dūņas. Jāņem vērā, ka dūņas rodas visās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kur tiek izmantota bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana. Latvijā katru gadu tiek radīti vairāk nekā 2 miljoni kubikmetru slapju notekūdeņu dūņu. Šis materiāls, neatbilstoši uzglabāts, var radīt riskus videi. Taču pareizi apsaimniekojot, ievērojot vides prasības, notekūdeņu dūņas var arī izmantot lietderīgi – piemēram, no tām var ražot mēslojumu lauksaimniecības zemēm vai izmantot biogāzes ieguvei.
Nosakot kārtību notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai Latvijā, plānā ir paredzēts apsaimniekošanu organizēt centralizēti uz sabiedrisko ūdenssaimniecības (ūdensapgādes un kanalizācijas) pakalpojumu sniedzēju bāzes, tā kā dūņu rašanās ir to sniegtā pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa.
Plānā paredzēts savākt visā Latvijā komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radītās notekūdeņu dūņas un nogādāt tās atbilstošai apstrādei (atūdeņošanai u.c. veida apstrādei) novadu lielākajās iekārtās. Tā kā ne visos novados rodas pietiekami daudz dūņu, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot infrastruktūru to pārstrādei uz vietas, plānota tālāka dūņu apsaimniekošanas centralizācija, veidojot dūņu pārstrādes centrus uz 27 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu bāzes. No novadiem, kur mazā dūņu daudzuma dēļ pārstrādes centri netiks veidoti, dūņas plānots nogādāt tuvākajā pārstrādes centrā kaimiņu novadā.
Plānā ir paredzēts, ka dūņu pārstrādes veidu katrā centrā izvēlēsies tā apsaimniekotājs. Plāna izstrādes laikā veiktās izpētes un aprēķinu rezultātā secināts, ka pārstrādes metodes, kas nodrošina pašlaik spēkā esošo ES un Latvijas tiesību aktu prasību izpildi dūņu apsaimniekošanai par viszemākajām izmaksām, ir kompostēšana vai arī tā saucamā aukstā fermentācija, kad dūņas tiek izturētas 12 mēnešus. Šādi pārstrādātas dūņas izmantojamas kā augsnes ielabošanas līdzeklis, tā nodrošinot barības vielu atgriešanu apritē dabiskajos procesos.
Plānā rekomendēts dūņu pārstrādei izvēlēties ekonomiski izdevīgākās metodes, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus. Vienlaikus apstiprinātajā plānā ir paredzēta iespēja pašvaldībām vai pārstrādes centra apsaimniekotājiem atkāpties no tajā noteiktā centralizēšanās modeļa un pārstrādes metodes, ja cita izvēle ir pamatota tehniski ekonomiskās analīzes gaitā. Piemēram, iespējama vairāku ieteikto dūņu pārstrādes centru apvienošana vienā vai dūņu nodošana biogāzes ražotājiem. Jārēķinās, ka šāda izvēle saistīta ar dūņu apsaimniekotāju, un attiecīgi arī ūdenssaimniecības tarifu, lielāku atkarību no trešajām pusēm, kas var nozīmēt potenciāli augstākas dūņu apsaimniekošanas izmaksas ilgtermiņā.
Centralizāciju plānots ieviest par pieejamiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kas notekūdeņu dūņu apsaimniekotājiem būs pieejami konkursa kārtībā.