Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sasauktajā starpinstitūciju plūdu koordinēšanas sanāksmē 12.janvārī vairākas institūcijas, dienesti un pašvaldību pārstāvji sprieda par hidrometeoroloģisko situāciju un institūciju gatavību šī brīža un pavasarī gaidāmajiem plūdiem. Izvērtēja Civilās aizsardzības sistēmas darbību.
Sanāksmē pārstāvji novērtēja aktuālo situāciju Jēkabpilī, citos upju baseinos un prognozes atlikušajiem ziemas mēnešiem. Dalībnieki pārrunāja arī pavasara plūdu riskus un līdz šim veiktos preventīvos pasākumus.
Tāpat sanāksmē tika pārrunāta Civilās aizsardzības sistēmas (CA) loma un efektīvākie sadarbības modeļi. Ņemot vērā to, ka valdības politiskajā dienas kārtībā ir jautājums par valsts CA darbības pilnveidi, priekšlikumi un ierosinājumu, kurus izteica pašvaldības un iesaistītās institūcijas sanāksmē, ir būtiski turpmākajai rīcībai plūdu apdraudējuma gadījumos. VARAM pastāvīgi apzina problēmjautājumus CA darbības sistēmā, lai tos pārrunātu ar kompetentajām institūcijām. Secināts, ka ir jāstiprina pašvaldību loma CA sistēmā, piešķirot tām arī plašākas lemšanas un rīcības tiesības. Viens no soļiem ir stiprināt arī pašvaldības policiju visās pašvaldībās 24/7 režīmā.
Jāatzīmē, ka liela loma ir preventīvajiem plūdu risku novēršanas pasākumiem. Secināts, ka līdzšinēji izbūvētās hidrobūves ir mazinājušas plūdu riskus to atrašanās vietās. Tā piemēram, 2014. – 2020. gadā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās esošajās pilsētās ieguldīts ap 24,3 milj. eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu. Plūdu risku mazināšanā būtiska loma ir iepriekš izbūvētiem aizsargdambjiem. Projekti tiek realizēti Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Ventspilī. Eiropas Savienības fonda finansējums pretplūdu pasākumiem nacionālās nozīmēs plūdu riska teritorijās ir ieplānots arī 2023.-2027. gadā.
Ja plūdu apdraudējuma riski palielināsies, VARAM informēs Ministru kabinetu par 2023. gada palu un plūdu risku novērtējumu, institūciju gatavību un problēmjautājumiem, kā arī kopā ar pašvaldībām un atbildīgajiem dienestiem vērtēs gadījumus vai nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju, ja esošā tiesiskā ietvarā un institūciju spējai resursi izrādīsies nepietiekami plūdu apdraudējumu izraisīto seku novēršanai.
Iedzīvotājus aicina būt modriem, parūpēties par sevi un savu tuvinieku drošību, kā arī sekot līdzi aktuālajai informācijai plašsaziņas līdzekļos, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un savas pašvaldības saziņas kanālos.
Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē pasākumus, kuri saistīti ar plūdu apdraudējumu valstī, un plūdu gadījumā atbilstoši kompetencei, kura izriet no Valsts civilās aizsardzības plāna, plūdu novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas - LVĢMC, VUGD, pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, Latvenergo, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija un pašvaldību policijas u.c.