2023.gada 16.martā, Briselē, norisinās Eiropas Savienības (ES) Vides Padome, kurā plānots panākt vispārējo vienošanos par Rūpniecisko emisiju direktīvas priekšlikumu. Tāpat tiks diskutēts par dažādām prioritātēm vides jomā – iepakojuma atkritumu rašanās novēršanu, sadzīves un saimniecisko notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu, kā arī paredzēta viedokļu apmaiņa par Eiropas semestra zaļināšanu un oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmu. Latvijas delegāciju vadīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.
Rūpniecisko emisiju direktīvas priekšlikums paredz visām A kategorijas piesārņojošām darbībām ieviest un uzturēt vides pārvaldības sistēmu un līdz 2030. gadam izstrādāt pārveides plānus, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu pāreju uz klimatneitrālu, apritīgu un resursefektīvu ekonomiku. Latvija kopumā atbalsta Rūpniecisko emisiju direktīvas kompromisa priekšlikumu. Tā izstrādes gaitā ir risināti tādi Latvijai svarīgi jautājumi kā noteiktās liellopu, cūku vai mājputnu iekārtu jaudas robežvērtības.
Padomē plānotas politikas debates par iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulas priekšlikumu, kura mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos, samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Ierosinātie mērķi samazināt izlietotā iepakojuma apjomu ir ļoti ambiciozi, bet būtiski dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
Tāpat būtisks jautājums, kas sanāksmē tiks apspriests, ir Komunālo notekūdeņu direktīvas priekšlikums. Tā mērķis ir noteikt un paplašināt prasības sadzīves un ražošanas notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai un novadīšanai, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību. Latvija kopumā atbalsta direktīvas pārskatīšanu, taču ir bažas, ka izvirzīto jauno nosacījumu izpilde prasīs daudz lielākas izmaksas nekā norādīts priekšlikuma ietekmes novērtējumā. Latvijas delegācija norādīs, ka jauno prasību īstenošanā būtu nepieciešams saglabāt elastību dalībvalstīm, kas ļautu ņemt vērā vietējos apstākļus. Bez tam Latvijai ir bažas par mērķiem energoneitralitātei notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Jo īpaši tas ir attiecināms uz pieejamajiem tehniskiem risinājumiem, nepieciešamās infrastruktūras izveidi un ekonomisko pamatojumu.
Padomes ietvaros ir plānota viedokļu apmaiņa par Eiropas semestra zaļināšanu, radot iespēju integrēt ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās ES klimata un vides mērķus. Latvija atbalsta esošos Eiropas semestra mērķus veicināt vides aizsardzības jautājumu integrēšanu Eiropas semestrī un sinerģiju veidošanu starp dažādām jomām.