Rīga, 2021.gada 8.jūlijā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi Finanšu ministrijā pieteikumu nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem 2022. – 2024.gadam. Papildu finansējumu VARAM paredzējusi ieguldīt pašvaldību aizdevumu un investīciju programmās, plānošanas reģionu un Latgales speciālās ekonomiskā zonas (SEZ) kapacitātes stiprināšanā, kā arī sabiedrībai svarīgos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, bet vides jomā - jūras piekrastes joslas apsaimniekošanā un kompensācijām zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Par galveno prioritāti VARAM izvirzījusi turpināt atbalstu pašvaldībām, nodrošinot valsts budžeta aizdevumu un investīciju programmas investīciju projektu īstenošanai. Aizdevumu mērķim 2022.gadā papildu nepieciešamais finansējums ir 100,079 milj. eiro, turpmāk ik gadu būtu nepieciešams 100,071 milj. eiro liels finansējums. Savukārt augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem, kas uzlabo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti iedzīvotājiem un sekmē administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, mazinot sociālekonomiskās atšķirības reģionālā līmenī un stimulējot izaugsmi 2022.gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 80,079 milj. eiro, bet no 2023.gada tie būtu 80,071 milj. eiro.
Lai stiprinātu plānošanas reģionu kapacitāti, sekmējot efektīvāku Eiropas Savienības fondu piesaisti un citu atbalsta pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības attīstībai, pakalpojumu efektivitātei un mobilitātes uzlabošanai reģionos, un ilgtspējīgu to ekonomisko attīstību, būtiski ir nodrošināt pilnvērtīgu plānošanas reģionu uzņēmējdarbības centru darbību, izveidojot un attīstot zināšanu un tehnoloģiju pārneses platformu. Tam nepieciešams papildu finansējums 624 tūkst. eiro apmērā katru gadu. Tāpat Rīgas plānošanas reģionā jāiedzīvina Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai nolūkā panākt tā saskaņotu un koordinētu attīstību.
Tāpat atbalsts nepieciešams arī Latgales SEZ kapacitātes stiprināšanai, lai palielinātu projektu apjomu un turpinātu iesākto labo praksi virzībā uz straujāku reģionālo attīstības atšķirību mazināšanu, šim mērķim katru gadu paredzot atbalstu 600 tūkst. eiro apmērā.
Sekmējot administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, būtiski ir atbalstīt Valkas novada pašvaldības Attīstības programmā ietvertā prioritārā investīciju projekta īstenošanu, kas uzlabotu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti iedzīvotājiem, vienlaikus stimulējot iedzīvotāju palikšanu dzīvesvietās. 2022.gadā nepieciešams 1 milj. eiro papildu finansējums.
Nākamo gadu prioritārajos pasākumos VARAM ietverta arī investīciju programma autoceļu attīstībai pašvaldību reformas kontekstā.
Digitālajā jomā ministrija papildu finansējumu paredzējusi, lai nodrošinātu sabiedrībai pastāvīgu diennakts pieejamību tai svarīgiem IKT risinājumiem un pakalpojumiem latvija.lv, www.eis.gov.lv, Tīmekļu vienotajai platformai, Atvieglojumu vienotajai informācijas sistēmai, Starpiestāžu datu apmaiņai, Vienotās pieteikšanās modulim, Maksājumu modulim, Oficiālajai elektroniskajai adresei. Tāpat Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalsts ir būtisks Valsts ieņēmumu dienesta muitošanas procesa nodrošināšanai diennakts režīmā, portālam manavakcīna.lv, e-veselības informācijas sistēmai un citiem IKT risinājumiem. 2022.gadā būs nepieciešami aptuveni 181 tūkst. eiro, savukārt turpmākajos gados – 178 tūkst. eiro.
Tāpat paredzēts nodrošināt iespēju iedzīvotājiem saņemt atbalstu neklātienes komunikācijas kanālos centralizēti – zvans, īsziņa, e-pasts, sociālie tīkli, tērzēšana, informācijas ievades formas – ar vienota valsts pārvaldes pakalpojumu palīdzības dienesta (VPPPD) starpniecību. Būtiskākais ieguvums no VPPPD izveides būtu centralizēta dažādu ienākošo kontaktu ziņojumu vai problēmu signālu apstrāde vienuviet. Šim pasākumam 2022.gadā nepieciešamais finansējums ir aptuveni 297 tūkst. eiro, savukārt turpmāk katru gadu – aptuveni 265 tūkst. eiro.
Vides jomā viens no prioritārajiem pasākumiem ir īstenot Latvijas jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu, nodrošinot tajā labu vides kvalitāti, tīru, drošu vidi un pludmales pieejamību iedzīvotājiem un atpūtniekiem, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Piekrastē pieaugot apmeklētāju skaitam, pieaug arī slodze uz piekrastes veģetāciju, degradējot biotopus un apdraudot īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas. 2022.gadā papildus nepieciešamais finansējums ir aptuveni 836 tūkst. eiro. Turpmāk ik gadu nepieciešami 832 tūkst. eiro.
VARAM iecerējusi nodrošināt arī kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru zemes ar minēto ierobežojumu kopējā platība ir mazāka par 1 hektāru. Pašreiz ikgadējo kompensāciju nepiešķir par platību, kura ir mazāka par 1 ha. Lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, nepieciešams ikgadējs atbalsta maksājums zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tai skaitā, Natura2000 teritorijās, ko nesedz no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ja platība mazāka par 1 ha. Katru gadu papildu finansējums nepieciešams aptuveni 486 tūkst. eiro apmērā.
VARAM prioritārajiem pasākumiem kopā 2022.gadam ir pieprasījusi 213,065 milj. eiro, 2023.gadam – 210,878 milj. eiro un 2024. gadam – 276,203 milj. eiro.