Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) realizētās atbalsta programmas un pasākumi ir veicinājuši reģionālo attīstības atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales plānošanas reģionā (LPR) pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, kā arī jaunu darbavietu radīšanu un labklājības paaugstināšanu, 2018.-2022.gadā apgūstot 213 milj. eiro dažādu investīciju.
LPR īstenotie pasākumi ir iekļauti Rīcības plānā Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam (Rīcības plāns), kā arī īstenoti Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta pasākumi, sniegts atbalsts Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (LSEZ), piešķirti valsts budžeta aizdevumi.
LPR sasniedza Rīcības plānā noteikto mērķi - bezdarbs tika samazināts no 14% līdz 9,1%, kā arī nodarbinātības līmenis ir pieaudzis – par 1,8% (no 54,9% līdz 56,7%). Būtisku ieguldījumu nodarbinātības atbalstam deva LSEZ - tās teritorijā līdz šīm ir izveidotas 246 jaunas darba vietas, taču līdz 2022. gada beigām kopā ir plānots izveidot 423 darba vietas. Turklāt noslēgti 48 līgumi par investīcijām 35,5 milj. eiro ieguldījumu apmērā.
No VARAM pārziņā esošajiem ES fondu līdzekļiem uzņēmējdarbības veicināšanai LPR pašvaldības ir piesaistījušas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 105 901 377 eiro apmērā. Ar šo finansējumu LPR kopumā paredzēts īstenot 55 infrastruktūras projektus, no kuriem 2022. gada vidū pilnībā pabeigts ir 21 projekts, bet vēl 34 projekti tiek īstenoti. Uzņēmējdarbības veicināšanas projektu īstenošanas rezultātā LPR pašvaldībās līdz 2023. gada beigām plānots izveidot 2 723 jaunas darba vietas, piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas 149 milj. eiro apmērā un labiekārtot degradēto teritoriju 309 ha platībā.
VARAM 2021. un 2022.gadā ir atbalstījusi 24 LPR pašvaldību prioritāro projektu pieteikumus par kopējo valsts budžeta aizdevumu 9 686 566, 27 eiro apmērā – Vārkavas, Preiļu, Ilūkstes, Riebiņu, Baltinavas, Dagdas, Ludzas, Kārsavas, Balvu, Augšdaugavas, Krāslavas, Līvānu, Preiļu, Balvu novada pašvaldībām, kā arī Rēzeknes un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībām.
Papildus Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ir piešķirts finansējums 1 073 682,61 eiro apmērā Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai.
Lai stiprinātu ekonomiku un mazinātu Covid–19 negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, tostarp sniegtu darba iespējas iedzīvotājiem, LPR pašvaldībām kopumā piešķirts atbalsts 36 399 867 eiro apmērā valsts aizdevumu veidā 117 investīciju projektiem. Savukārt 14 augstas gatavības investīciju projektiem piešķirts atbalsts 9,6 milj. eiro apmērā, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatības radītās sekas reģionālā līmenī un sekmētu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu.
Lai veicinātu LPR attīstību un konkurētspēju starptautiskā mērogā, pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas no LPR iesaistījās piecās Interreg programmās. Tā rezultātā tika piesaistīti 16,2 milj. eiro liels finansējums uzņēmējdarbības, vides, klimata, tūrisma, kultūras, nodarbinātības, transporta un citu jomu attīstībai.
Atjaunoti un pārbūvēti arī valsts reģionālie un vietējie autoceļi 126,71 km garumā, turklāt autoceļu sakārtošanai plānots sniegt vēl atbalstu, lai atjaunotu vai pārbūvētu 52,12 km.
ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā LPR attīstībai indikatīvi paredzēts finansējums 300 053 024 eiro apmērā ar mērķi veidot sociālekonomiski spēcīgākas pašvaldības, kas spēj attīstīt uzņēmējdarbības vidi privāto investīciju piesaistei un darba vietu radīšanai, kā arī nodrošināt labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem.
Vienlaikus, lai turpinātu virzību Latgales reģiona izaugsmei, šodien Ministru kabinetā atbalstīta VARAM iecere izstrādāt un līdz 2022. gada 30. decembrim iesniegt Ministru kabinetā jaunu rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2023.–2025. gadam.