Luksemburga, 2022. gada 28. jūnijā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un ministrijas (VARAM) pārstāvji šodien piedalās Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē, kur plāno panākt vienošanos par vairākiem tiesību aktu priekšlikumiem pakotnes "Gatavi mērķrādītājam 55%" ietvaros, kā arī pārrunāt atkritumu sūtījumu regulējumu.
Vides ministri sanāksmē plāno panākt vienošanos par vairākiem 2021. gada 14. jūlijā publicētās pakotnes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”* jeb “Fitfor 55” tiesību aktu priekšlikumiem, tai skaitā par ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu un paplašināšanu, dalībvalstu individuālo mērķu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto sektoru SEG emisiju samazinājuma noteikšanu, kā arī Sociālā klimata fonda izveidi.
Viens no tiesību aktu priekšlikumiem paredz stiprināt nosacījumus bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai, plānojot vienlaicīgi vairāk bezmaksas emisijas kvotu pārvietot uz nozarēm, kuras ir grūtāk pielāgot papildus dekarbonizācijai**. Priekšlikumu pakotne iekļauj arī grozījumus par aviācijas nozari, tai skaitā pakāpenisku bezmaksas emisijas kvotu atcelšanu un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas īstenošanu. Tāpat plānots paplašināt Inovāciju fonda un Modernizācijas fonda darbības tvērumu un apjomu, lai varētu atbalstīt inovatīvu tehnoloģiju attīstības projektus, kā arī plānots izveidot Sociālo klimata fondu, lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem un investīcijām, kas tiks iekļauti dalībvalsts sociālajā klimata plānā. Klātesošie diskutēs arī par atsevišķas, sākotnēji no esošās ETS nodalītas, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi ēku un autotransporta sektoriem, kas ietvertu kurināmā un degvielas piegādātājus.
Latvijas pozīciju ES vides ministru padomē paudīs ministrs Artūrs Toms Plešs, kurš savā runā plāno uzsvērt līdz šim aktīvo Latvijas darbību ceļā uz klimatneitralitātes sasniegšanu, izskatot tiesību aktu priekšlikumus, uzlabojot sākotnēji piedāvātos grozījumus esošajai ETS sistēmai, kā arī virzoties uz kompromisiem lēmumu pieņemšanā. ETS sistēmas stiprināšana ir nozīmīga, lai nodrošinātu, ka klimata politika tiek īstenota izmaksefektīvi, tomēr tai ir jābūt līdzsvarotai. Tāpat arī jārod risinājumus ar siltumapgādes nozari ietekmējošiem aspektiem, jo pārkārtošanās var radīt ekonomiskās sekas, ņemot vērā enerģētisko situāciju Latvijā.
Sanāksmē kā viens no būtiskiem jautājumiem plānots priekšlikums par ETS sistēmas paplašināšanu, iekļaujot tajā ēku un autotransporta nozares. Ministrs plāno norādīt, ka transporta un ēku sektorā tuvākajā nākotnē ir nepieciešams veikt pasākumus būtiskai SEG emisiju samazināšanai, taču pašlaik šo priekšlikumu neatbalstīs, ņemot vērā ekonomiskās sekas, kas varētu rasties vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.
Tāpat ministrs plāno atbalstīt tirgus stabilitātes rezerves galveno parametru saglabāšanu, lai nodrošinātu saskaņu ar ES pieaugošajiem mērķiem klimata politikas jomā līdz 2030. gadam un līdzsvaru starp emisijas kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū.
Ministrs vērsīs uzmanību arī uz pakotnes iespējamo kumulatīvo efektu uz aviācijas un kuģniecības nozari, pakāpeniski samazinot nozarēm piešķirto bezmaksas emisijas kvotu apjomu, tādēļ aicinās pārdomāt lēnāku un pakāpeniskāku bezmaksas emisijas kvotu atcelšanu. Savukārt par Eiropas Komisijas priekšlikumu Latvijai noteikto ne-ETS SEG emisiju mērķi samazināt emisijas par 17% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu, Latvija to atbalstītu, ja tiktu saglabāta šobrīd spēkā esošā ne-ETS SEG emisiju samazināšanas trajektorija.
Savukārt par plānoto Sociālo klimata fondu, lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem un investīcijām, kas tiks iekļauti dalībvalsts sociālajā klimata plānā, tā izveide ir iespējama tikai pēc konceptuālās vienošanās panākšanas par ETS paplašināšanu uz ēku un autotransporta sektoriem. Ministrs norādīs, ka Latvija nav pārliecināta, ka jauns fonds ir visizdevīgākais finanšu mehānisms un šobrīd tiek sniegta priekšroka fonda integrācijai esošajā ETS sistēmā. Integrējot fondu jau esošos finanšu procesos un struktūrās, ļautu ES dalībvalstīm nekavējoties izmantot ETS ēku un autotransporta sektoru emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus mērķtiecīgiem pasākumiem un investīcijām un ātrāk uzsākt atbalsta pasākumus neaizsargātām sociālajām grupām.
Padomes sanāksmē tiks spriests arī par atmežošanas politikas jautājumiem, kā arī atkritumu sūtījumu regulas pilnveidi, lai ir stiprinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību no nedrošu pārrobežu atkritumu sūtījumu ietekmes.
* Process, lai samazinātu oglekļa (īpaši oglekļa dioksīda (CO2)) emisijas atmosfērā
** Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55%” ir jaunu tiesības aktu priekšlikumu un spēkā esošo ES tiesību aktu grozījumu kopums, kas palīdzēs ES samazināt tās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.