2022. gada 6. jūnijs, Rīga – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs un valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis, tiekoties ar Vācijas valsts ministri Eiropas un klimata jautājumos Annu Lūrmani, pārrunā virzību uz klimata mērķu sasniegšanu, Eiropas Zaļo kursu un atjaunojamo resursu plašāku izmantošanu enerģētikā, tostarp vēja enerģijas jaudu kāpināšanu Latvijā.
Klimata pārmaiņu novēršana ir viena no turpmāko gadu desmitu stratēģiskajām prioritātēm, turklāt šie jautājumi skatāmi arī drošības kontekstā, jo klimata pārmaiņas ir viens no riskiem ģeopolitiskajai drošībai un stabilitātei. Ministrijas pārstāvji tikšanās laikā uzsver, ka, reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā, īpaši būtiski ir palielināt atjaunojamās enerģijas jaudas kā nacionālā, tā Eiropas līmenī, tādējādi sekmējot enerģētisko neatkarību no trešajām valstīm.
Ņemot vērāklimata pārmaiņu ietekmi uz apkārtējo vidi, ekosistēmām un kopienām, VARAM ieskatā ir jāpievērš uzmanība ne vien klimata pārmaiņu radīto seku novēršanai un emisiju samazināšanai, bet arī jāizstrādā ilgtspējīgi mehānismi, kā pielāgoties klimata pārmaiņām. Parlamentārais sekretārs G.Zamurs tikšanās laikā vēlreiz apliecināja Latvijas prioritāti un apņēmību līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, taču vienlaikus norādīja uz nepieciešamību pēc līdzsvarotas Eiropas Savienības (ES) klimata politikas 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu sasniegšanai un virzībai uz klimatneitralitāti 2050. gadā, tā, lai pārmaiņu skartajās nozarēs būtu vienmērīgas un samērīgas izmaiņas, un netiktu uzlikts nesamērīgs liels slogs, bet tiktu ievērota sociāli taisnīga pārejas prakse. Ministrijas pārstāvji uzteic arī G7 valstu centienus palielināt ambīcijas klimata mērķu sasniegšanā.
VARAM parlamentārais sekretārs tikšanās laikā iepazīstināja Vācijas delegācijas pārstāvjus ar ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz atvieglot kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai, un kura mērķis ir veicināt enerģētisko drošību un neatkarību, vienlaikus sekmējot arī intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu samazinājumu iedzīvotājiem.
Tāpat ministrijas pārstāvji norādīja, ka lai ES un tostarp Latvija sasniegtu klimatneitralitāti, ir būtiski kāpināt atjaunojamo energoresursu jaudas, celt energoefektivitāti visās tautsaimniecības nozarēs un virzīties uz ilgtspējīgiem risinājumiem arī transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, kas ir gan ES attīstības, gan drošības jautājums.