Rīga, 2020. gada 17. novembrī – Šodien Ministru Kabineta sēdē tika izskatītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam”, kas definē kūdras nozarei jaunus ilgtspējīgas attīstības virzienus, kā arī skaidro nozares lomu Latvijas virzībā uz klimatneitralitāti*.
Kūdras atradnes ir nozīmīgs resurss valsts attīstībai, Latvijas teritorijā tās aizņem ap 10 %–15 % no valsts platības t.i. ap 6782 km2 līdz 9700 km2, taču kūdras atradņu ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots. Kūdrājiem ir būtiska loma tautsaimniecībā, kā arī tie nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus (pārtikā lietojamās dabas veltes, atpūtas un rekreācijas iespējas, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, dzīvesvietu putniem), kā arī uzglabā lielus oglekļa krājumus. Taču galvenās problēmas kūdras nozarē Latvijā, kuru risināšanai nepieciešams īstenot valdības politiku, ir aizsargājamo (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu) un kūdras ieguvei atvēlamo platību noteikšana, resursa tautsaimnieciskās lomas aktualizācija, kūdras ieguves un ieguves teritoriju radīto siltumnīcefekta (SEG) emisiju kompensācijas iespējas,ģeoloģiskās informācijas kvalitāte un pieejamība, terminoloģija, pieejamo datu atšķirības dažādos datu avotos, senāk kūdras ieguvei izmantoto un nerekultivēto platību efektīva apsaimniekošana, kā arī speciālistu trūkums kūdras nozarē.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola: “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020. – 2030. gadam vispusīgi aptver kūdras izmantošanu un var kļūt par pamatu kūdrāju izmantošanas plānošanai ilgtermiņā. Šis ir ilgtspējīgas attīstības politikas plānošanas dokuments, kurā tiek noteikti tālākās rīcības mērķi, kā arī rīcības virzieni mērķu sasniegšanai. Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē resursu pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, kas saglabā to potenciālu īstenot vides, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, un kas nerada draudus citām ekosistēmām.”
Pamatnostādnes izstrādātas, lai novērtētu kūdras ilgtspējīgas izmantošanas potenciālu, ņemot vērā saistīto nozaru, tautsaimniecības un sabiedrības intereses dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu ierobežošanā un rekreācijas vajadzības, kā arī radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursu apsaimniekošanai, nodrošinātu sistemātisku datu par kūdrāju izplatību un pieejamiem kūdras resursiem ieguvi, aktualizēšanu un uzturēšanu.
Lai nodrošinātu kūdras nozares ilgtspējīgu attīstību, pamatnostādnēs identificēti galvenie rīcības virzieni. Piemēram, kūdras atradņu inventarizācija un ilgtspējīgu kūdras resursu apsaimniekošana un nodrošināšana, kā arī izmantošana tautsaimniecībā. Tāpat pamatnostādnes paredz pilnveidot purvu izmantošanas juridisko ietvaru un celt institucionālo kapacitāti, kā arī pilnveidot informācijas pieejamību un veicināt zinātnisko pētniecību un inovatīvus risinājumus kūdras ieguvei un izstrādei un SEG emisiju uzskaitei.
Latvijā kūdras nozare ir joma, kuras ieguves rezultātā rodas ap 15% SEG emisiju, tādēļ ilgtermiņā, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050. gadāizpildītu klimatneitralitātes plānus, ir jāmeklē risinājumi, kā SEG emisijas samazinātvai neļaut tām pieaugt. Pamatnostādnēs kā viena no potenciālajām iespējām SEG emisiju samazināšanā tiek piedāvāta purvu rekultivācija tajos purvos, kur saimnieciskā darbība netiek veikta.
*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu.Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
Informāciju sagatovoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533,
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv