Šodien, 25. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gatavoto tiesību akta projektu, kas nosaka individuālus aizsardzības un izmantošanas noteikumus Sātiņu dīķu dabas liegumam. Jaunās izmaiņas samazinās arī administratīvo slogu. Šie soļi ir būtiski, lai saglabātu un aizsargātu dabas teritoriju, kas ir svarīga īpaši aizsargājamām putnu sugām un biotopiem, kā arī veicinātu tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu
Lai nodrošinātu ne tikai dabas vērtību aizsardzību, bet arī teritorijas apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu, balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto izpēti, dabas liegumā tiks noteikts funkcionālais zonējums
- dabas lieguma zona;
- dabas parka zona;
- neitrālā zona.
Lai aizsargātu īpaši aizsargājamas putnu sugas un ES nozīmes mežu un purvu biotopus, ir izveidota jauna un precīzāka dabas lieguma zona. Tajā iekļautas teritorijas, kurās prioritāte ir dabas aizsardzība un meža dabiskā attīstība. Liegumā ir seši mikroliegumi putnu sugu aizsardzībai.
Dabas parka zona noteikta, lai saglabātu putniem nozīmīgās dīķu platības, aizsargājamos zālāju biotopus, kā arī sekmētu dabas lieguma teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu un zālāju atjaunošanu. Dabas parka zonā iekļautas dīķu un zālāju platības, viensētas, kā arī bioloģiski mazāk vērtīgas mežaudzes – galvenokārt baltalkšņu, bērzu un egļu jaunaudze. Dabas parka zonā iekļautas teritorijas, kurās ilgtermiņa prioritāte ir saimnieciskā darbība.
Neitrālā zona noteikta valsts autoceļam Saldus – Pampāļi (V1180), lai nodrošinātu transporta infrastruktūras objekta (autoceļa) uzturēšanu.
Jaunās izmaiņas arī paredz, ka tiks samazināts administratīvais slogs - vienas darbības veikšanai nebūs jāsaņem divas atļaujas no divām valsts iestādēm. Tā vietā tiek paredzēts, ka Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nebūs nepieciešama darbībām, kurām Valsts meža dienests būs izsniedzis apliecinājumu.
Lai saglabātu bioloģiski vērtīgos zālājus, visā dabas lieguma teritorijā ir noteikts aizliegums bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, t. sk. uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu. Dabas parka teritorijā tiek paredzēts izņēmums, ka drīkst ierīkot aramzemi līdz vienam hektāram vienā zemes vienībā piemājas saimniecības vajadzībām.
Lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli, visā dabas lieguma teritorijā tiek aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību Latvijas un ES nozīmes mežu biotopos. Tāpat putnu ligzdošanas periodā tiek noteikts sezonāls liegums mežsaimnieciskai darbībai un krūmu un koku ciršanai ārpus meža: dabas lieguma zonā no 1. marta līdz 31. augustam, bet dabas parka zonā no 1. marta līdz 31. jūlijam. Putnu ligzdošanas periodā dabas parka zonā atļauta meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana ar rokas darbarīkiem bez motora vai ar elektromotoru, kas nerada lielu troksni.
Mežaudzēs, kas iekļautas dabas parka zonā, un ir ar zemu bioloģisko vērtību (piem. baltalkšņu un bērzu meži, kas veidojušies pēckara periodā, aizaugot kādreizējām lauksaimniecības zemēm), ir atļauta gan galvenā cirte, gan kopšanas un sanitārā cirte.
Tāpat apsaimniekojot zālājus, ir jāievēro putniem un dzīvniekiem draudzīgs pļaušanas veids. Lai ierobežotu invazīvo augu sugu izplatību, noteikts izņēmums, ka ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir atļauta, tos izsmidzinot lokāli uz invazīvajiem augiem.
Turpmāk, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, būs iespējams organizēt brīvā dabā Nacionālo bruņoto spēku, zemessardzes un civilās aizsardzības mācības, kā arī publiskus pasākumus un sacensības.
Sātiņu dīķu dabas liegums atrodas Saldus novadā, aizņem 3757 ha un ir atzīts valsts nozīmes dabas liegums kopš 1999. gada. Dabas lieguma galvenā vērtība ir putni - teritorijā konstatētas 67 Latvijā un ES īpaši aizsargājamas putnu sugas (piemēram, mežirbe, lielais dumpis, ziemeļu gulbis, jūras ērglis, grieze, dzeltenais tārtiņš u.c.). Dabas lieguma teritorija ir bagāta ar dīķiem, bebrainēm un citām mitrainēm, kas ir īpaši piemērotas barošanās vietas sikspārņiem. No 16 Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām, Sātiņu dabas liegumā ir konstatētas deviņas. Tāpat dabas liegumā ir konstatētas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku, abinieku un rāpuļu sugas. Dabas liegums ietilpst arī Eiropas Natura 2000 teritoriju tīklā, kas nodrošina aizsardzību īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.
Lielāko daļu dabas lieguma aizņem meži (62,8%), savukārt dīķi – 19,4% no teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme un lauces aizņem 10,3% no teritorijas.
Dabas liegumā 47,8 % zemes ir valsts īpašumā, 50,5% - privātā īpašumā, bet 1,7 % - pašvaldības īpašumā. Lielāko daļu dabas liegumā esošās valsts zemes pārvalda un apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”. Lielākais privāto zemju īpašnieks dabas liegumā ir SIA “Sātiņi-S”, kura īpašumu aizņem galvenokārt zivju dīķi. Dabas liegumā zeme pieder arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu.