Luksemburga, 2020.gada 23.oktobrī – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru padomes sanāksmē Luksemburgā pārstāvēs valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola un Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietniece, vēstniece Alise Balode. Sanāksmē notiks diskusija par klimata politikas ieceru kāpināšanu nosakot ambiciozāku siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanas mērķi – līdz 2030.gadam Eiropā samazināt kopējo SEG emisiju apjomu par vismaz 55%, kā arī panākt daļēju politisku vienošanos par Eiropas Klimata likumu, lai steidzami uzsāktu sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Sanāksmē ES valstu līderi turpinās līdz šim jau iesāktās aktīvās diskusijas par Eiropas Klimata likuma priekšlikumu, Luksemburgā plānots pieņemt daļēju politisku vienošanos par Eiropas Klimata likumu, tostarp arī par Eiropas Komisijas (EK) ierosināto SEG emisiju samazināšanas apjoma palielināšanu. Ambiciozāka lēmumu un rīcībpolitikas pieņemšana nepieciešama, lai radītu apstākļus efektīvai un godīgai pārejai uz klimatneitralitāti* 2050. gadā. Tāpat būtiski sniegt paredzamību investoriem un citiem ekonomikas dalībniekiem, lai sekmētu pāreju uz klimatneitralitāti. Sanāksmes laikā jāpanāk vienots un steidzams ES līderu lēmums par Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas paredz četrus rīcības virzienus dabas vērtību stiprināšanā.
Alda Ozola: “Septembrī neformālajā Vides ministru padomes sanāksmē ES līderi vienojās, ka šodien lems par Eiropas Klimata likumu, lai varētu tikt uzsāktas formālas sarunas ar Eiropas Parlamentu un notiktu straujāka virzība Eiropas Klimata likuma apstiprināšanai. Tas ir ļoti svarīgi jo, lai pašreizējā investīciju plānošana un lēmumi būtu saskanīgi ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, nekavējoties jādod skaidrāki un spēcīgāki signāli investoriem attiecībā uz ES ekonomiskās attīstības plānošanu nākamajās desmitgadēs. “Zaļā” atveseļošanās pēc COVID-19 izraisītās recesijas ne tikai sniegs iespējas jaunu tautsaimniecības nozaru un darbavietu izveidē un radīs papildu ieguvumus sabiedrībai, uzlabojot sabiedrības veselību, tā arī palīdzēs Eiropai izvairīties no nopietniem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī sniegt iespēju kļūt par pasaules līderi klimata tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā.”
Latvijas vārdā Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietniece, vēstniece Alise Balode atbalstīs EK priekšlikumus paaugstināt ES SEG emisiju samazināšanas mērķi – vismaz par 55%. Lai gan šajā Vides ministru padomes sanāksmē nav plānots panākt vienošanos par šo ambiciozāko mērķi, ir svarīgi rast kopsaucēju ES dalībvalstu vidū, lai līdz gada beigām šādu mērķi izdotos apstiprināt. Ar atbalsta paušanu ambiciozākiem mērķiem, Latvija pievienojas tām ES dalībvalstīm, kam ir svarīga ES turpmākas līderības nodrošināšana klimata politikas jautājumos, tādējādi, uzņēmējiem, investoriem un sabiedrībai kopumā sniedzot informāciju par turpmāko Latvijas un Eiropas izvēlēto zaļu, ilgtspējīgu un klimatam draudzīgu ekonomiskās izaugsmes attīstības ceļu.
Latvijas nacionālā pozīcija “Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido sistēmu klimatneitralitātes sasniegšanai un groza Regulu (ES) Nr.2018/1999 (Eiropas Klimata likums)” tika apstiprināta Ministru kabineta 2020. gada 21. maija sēdē. Savukārt Latvijas nacionālā pozīcija “Par Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā”” tika apstiprināta Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra sēdē.
Sanāksmē plānots atbalstīt arī dabas aizsardzībai nozīmīgo ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Tā paredz četrus rīcības virzienus – dabas aizsargāšanu, atjaunošanu, vienotas pārvaldības ietvara izveidi un dabas daudzveidības saglabāšanu. Taču vienlaicīgi Latvijas pārstāvji norādīs uz nepieciešamību pēc atbilstoša ES finansiālā atbalsta, paredzēto pasākumu ieviešanā. Latvija atbalsta EK ieceri izstrādāt ES Bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānu, tajā skaitā veicinot bioloģiskās lauksaimniecības tirgus izaugsmi, popularizēšanu un platību pieaugumu. Tomēr izvirzītais mērķis panākt, ka līdz 2030. gadam vismaz 25 % ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā, ir izaicinājums un cieši korelē ar pieejamo finansējumu.
Pasākuma laikā Luksemburgas prezidentūra sola stingri ievērot visus drošības un piesardzības pasākumus, kas ir būtiski, ņemot vērā ar Covid-19 saistītos riskus.
*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533,
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv