E-pakalpojumu attīstība ir iestāžu vadītāju, nevis informācijas tehnoloģiju darbinieku atbildība – šī ir viena no atziņām, ko e-pārvaldes eksperti nodeva nākamajiem e-pakalpojumu izstrādātājiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajā pieredzes stāstu domnīcā “Septiņas pēdas zem ķīļa”.
“Iestāžu vadītājiem nereti šķiet, ka IT jautājumi nav viņu kompetence. Tomēr par tehnoloģiskiem risinājumiem vēl svarīgāka ir skaidra attīstības vīzija, atbildīga lēmumu pieņemšana un pārmaiņu vadība. Turklāt e-pakalpojumi kļūst arvien kompleksāki un maina e-pārvaldi pēc būtības – sākot no iekšējiem procesiem, klientu apkalpošanas līdz datu drošībai. Ceram, ka apkopotā pieredze sniegs daudzpusīgu ieskatu un palīdzēs nākamā plānošanas perioda e-pakalpojumu ieviesējiem tos veidot vēl kvalitatīvākus,” skaidro Arnis Daugulis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos.
10 atziņas e-pakalpojumu nākotnei
E-pakalpojumu domnīcas “Septiņas pēdas zem ķīļa” videoieraksti pieejami https://kampana.latvija.lv/domnica-atskats.
1. “Iestādes klients nav pastnieks” – iestādēm jādomā ne vien par esošo pakalpojumu elektronizēšanu, bet arī par drosmīgu līdzšinējo sadarbības un apkalpošanas procesu pārveidi, ņemot vērā digitālās vides iespējas. Piemēram, Latvijas uzņēmēji kopā ietaupa miljonu eiro gadā – vairs nav jānes trīs iestāžu izziņas iepirkumos, jo iestādes pašas pārbauda datus reģistros.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītāja Gata Ozola stāsts “Kas notiek Latvijas valsts e-pārvaldē?”
2. “Jāsaprot, cik daudz un cik ātri varēs apēst” – plānojot e-pakalpojumu ieviešanu, jāizvērtē pieejamie finanšu, zināšanu, laika resursi un prioritātes, kā arī, vai tiešām nepieciešams elektronizēt visu un kādā ātrumā to darīt.
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāja Jāņa Boktas stāsts “Septiņas pēdas zem ķīļa. Vai ātrāk nevarēja?”
3. “Jāatmet papīra dokumentu domāšana” – līdz ar pakalpojumu elektronizāciju jāreorganizē arī visi iekšējie procesi, tostarp dokumentu plūsmas, klientu apkalpošana un jāstiprina klientu atbalsta dienesti.
Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres stāsts “Lēnāk pār tiltu, draugi!”
4. “Nevaram atgriezties pie vīzēm, kad vairums jau sen valkā ādas apavus” – sabiedrībā, kur augstu vērtē tradīcijas, ir grūti atteikties no paražām. E-pakalpojumu ieviešanā ir jāprot rast kompromiss starp sabiedrības interesēm un inovācijām.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktores Solvitas Saukumas-Laimeres stāsts “Bērnu ratiņu revolūcija jeb e-pakalpojumu ieviešana dzimtsarakstu jomā”
5. “Jāpieņem ar datiem pamatoti lēmumi” – lai bez subjektīviem minējumiem nonāktu līdz tam, kas nepieciešams lietotājiem, arī jau esoši e-risinājumi jāturpina analizēt un atbilstoši uzlabot.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora vietnieka elektroniskās pārvaldes jautājumos Edgara Cīruļa un Inspired eCommerce vadītāja Māra Nagļa stāsts “Latvija.lv – evolūcija bez revolūcijas”
6. “Runā ar lietotāju un saproti viņa vajadzības” – ieguvēji būs visi – iedzīvotājs būs apmierināts ar saņemto e-pakalpojumu, iestāde – patērēs mazāk laika, apkalpojot iedzīvotāju, tādā veidā iegūstot resursus citu pienākumu veikšanai.
Nacionālā veselības dienesta E-veselības un starptautiskās sadarbības departamenta direktora Mārtiņa Smilgas stāsts “Kā e-pakalpojumam piešķirt vērtību?”
7. “Lietotājam draudzīga e-pakalpojuma izveidi nekad nevar pabeigt pilnībā” – ja e-pakalpojums netiek attīstīts līdzi laikam, tad pat apbalvots risinājums pēc gadiem pieciem var nokļūt kritikas krustugunīs.
Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktores Vitas Narnickas stāsts “Kas EDS kopīgs ar Romu?”
8. “Nevis “vai”, bet “kad” būs krīze” – jābūt ne vien gataviem problēmsituācijām, bet arī jāapgūst drosme par to atklāti runāt, risināt un konstruktīvi pieņemt kritiku uzlabojumu veikšanai.
E-pārvaldes integrētās informatīvās kampaņas „Valsts ir internetā” stratēģiskās vadītājas Ievas Stūres stāsts “Ne tikai darīt, bet arī runāt”
9. “Akla paļaušanās var izmaksāt dārgi” – iestādēm jāapzinās savu pakalpojumu, lietotāju paradumu riski un jārūpējas par savu klientu izglītošanu datu drošības jautājumos.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieka Anda Rinkevica stāsts “Lētticība: dabiska un dārga”
10. “Mums e-pārvaldi vairs nevajadzēs” – nākotnē e-pārvalde kā atsevišķas pārvaldes daļas jēdziens būs lieks, jo visa publiskā pārvalde būs digitāla.
Valsts pārvaldes un publisko pakalpojumu informācijas sistēmu galvenā arhitekta Laura Linaberga stāsts “Kāpēc mums vairs nevajadzēs e-pārvaldi?”
Par e-pakalpojumu domnīcu “Septiņas pēdas zem ķīļa”
Pasākums norisinājās 2015. gada 7. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un interneta tiešraidē pulcējot iestāžu vadītājus un citus profesionāļus. Domnīcas nosaukums ir simbolisks apzīmējums drošai kuģošanai – zem ķīļa jābūt vismaz septiņas pēdas jeb 2 m dziļumam.
Tā mērķis bija dalīties pieredzē, kas iegūta izstrādājot e-pakalpojumus, un atklāt zemūdens akmeņus. Iestādes, kas plāno izstrādāt vai pilnveidot savus e-pakalpojumus, guva noderīgas atziņas, kā to darīt klientiem draudzīgā veidā.
Plašāka informācija un videoieraksti pieejami https://kampana.latvija.lv/domnica-atskats.
E-pārvaldes integrēto informatīvo kampaņu “Valsts ir internetā” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar mērķi informēt par vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem, un mudinātu sabiedrību izvēlēties e-pakalpojumus kā primāro saziņas veidu ar valsti.
Projekts ir saņēmis Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības projekta Nr. VSID/TP/CFLA/11/19 “Atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu aktivitāšu prioritāšu mērķu sasniegšanas nodrošināšanai” finansējumu.
Papildu informācijai:
Elīna Kalniņa
Kampaņas “Valsts ir internetā” koordinatore
T. 22018527, e-pasts: elina.kalnina@ka.lv, einfo@ka.lv
