2022.gada 14.-15.decembrī Spānijā norisinājās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Digitālās ekonomikas politikas komitejas ministru līmeņa sanāksme, kas vērsta uz ilgtermiņa atveseļošanos un ekonomikas izaugsmes veicināšanas jautājumiem, kā arī digitālo tehnoloģiju uzticamu un ilgtspējīgu pielietošanu. Latviju pārstāvēja delegācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieka digitālās transformācijas jautājumos Gata Ozola vadībā.
Valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols: ”Digitālā pārveide ir būtisks instruments klimata un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Tā rada iespējas efektīvāk izmantot energoresursus, organizēt mobilitāti, pilnveidot ražošanas procesus, uzlabot pakalpojumu pieejamību, kā arī paplašina iespējas iesaistīties demokrātijas procesos. Apvienojumā ar datu pieejamību tie palīdz arī mums kā iedzīvotājiem izdarīt videi draudzīgākas izvēles. Vienlaikus jāatzīst, ka tehnoloģijām, ieņemot arvien būtiskāku lomu mūsu ikdienā, ir jāpievērš uzmanība arī pašu tehnoloģiju draudzīgumam videi. Jau šobrīd IKT industrija rada 1,5-4% no globālajām emisijām, kas pielīdzināma aviācijas industrijai, kas rada ap 2% piesārņojuma. Tādēļ mums kā valstij ir jāveicina arī atbildīga un zaļa tehnoloģiju lietošana gan valsts sektorā, gan jāatbalsta zaļā digitālā pāreja arī privātajā sektorā.”
Sanāksmes ietvaros valsts sekretāra vietnieks piedalījās diskusiju panelī “Digitālās tehnoloģijas zaļajā pārejā: draugs vai ienaidnieks?”, kur diskutēja, kā sekmēt nozaru digitālo un zaļo pāreju, kā mazināt digitālo tehnoloģiju ekoloģisko ietekmi, kas saistīta ne tikai ar enerģijas patēriņu, bet arī e-atkritumiem, materiālu ieguvi, u.c.
Diskusiju panelī valsts sekretāra vietnieks dalījās ar ministrijas līdz šim paveiktajiem darbiem digitālās transformācijas jomā, kas vērsti uz zaļo pāreju, uzsverot izstrādāto Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam, zaļā iepirkuma iniciatīvas, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021. - 2027.gadam noteiktās rīcības, kā arī valsts iniciatīvām digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē. Latvijai ir labi piemēri praktiskām iniciatīvām, piemēram, zaļais iepirkums jau šobrīd veido vairāk kā 28% no kopējā valsts iepirkuma, ir noteikts obligātais zaļā iepirkuma nosacījums valsts biroja tehnikas iepirkumiem, tāpat nostiprinātas prasības valsts sistēmām, lai tās kļūtu ne tikai modernākas, bet arī energoefektīvākas. Uzsākta arī valsts skaitļošanas resursu konsolidācija, kas ir viens no būtiskākajiem digitālās jomas emisiju avotiem.
Līdztekus notika arī augsta līmeņa diskusijas par divām deklarācijām, kuras Latvija atbalstīja – Deklarācija par Digitālo nākotni, pamatprincipiem un vērtībām un otra Deklarācija par personas privātuma un tiesību aizsardzību, valdībām piekļūstot privātā sektora uzņēmumu rīcībā esošiem personas datiem.
Deklarācija par valdības piekļuvi privātā sektora uzņēmumu rīcībā esošiem personas datiem iezīmē būtisku starptautisku vienošanos par pamatprincipiem un praksēm, kādā veidā tiek regulētas tiesībsargājošo iestāžu tiesības pieprasīt piekļuvi privāto kompāniju rīcībā esošiem personu datiem, ievērojot demokrātijas principus. Kā norāda Gatis Ozols, šī deklarācija ir būtiska, jo tā satur praktiskus un pārbaudāmus principus, kā valstis pārvalda datu piekļuves procesus, kā arī tā apvieno visas 38 OECD valstis vienotā nostājā, kas veido labu pamatu turpmākām, konkrētām vienošanām par pārrobežu datu plūsmām pāri kontinentu robežām, aizsargājot personu tiesības un privātumu.
Konferences ietvaros OECD paziņoja arī par Tehnoloģiju globālā foruma izveidi, kas būs vieta nākotnes tehnoloģiju attīstības un ietekmei uz demokrātisko valstu vērtībām un personu tiesībām izvērtēšanai un diskusijām par nepieciešamajām rīcībām nākotnes tehnoloģiju pārvaldībai.