Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pateicas Valsts kontrolei par veikto faktu un apstākļu analīzi, īstenojot 2021. gadā uzsākto revīziju Latvijas zemes dzīļu pārvaldības jomā. Ministrijas ieskatā, revīzijas ieteikumi palīdzēs attīstīt un pilnveidot zemes dzīļu pārvaldības sistēmu Latvijā, vienlaikus apstiprinot, ka ministrijas jau uzsāktie uzlabojumi šajā jomā ir nepieciešami un lietderīgi.
Latvijas derīgie izrakteņi ir vērtīgs resurss gan dabas, gan arī tautsaimniecības izpratnē, kas ir saistošs kā valstij, tā arī privātajam sektoram. Līdz ar to zemes dzīļu jomas pārraudzība un koordinēšana ir komplicēts, starpnozaru jautājums, kā sakārtošanai nepieciešama daudzu pušu iesaiste.
Valsts kontroles ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai un kontroles pilnveidošanai, kas izriet no revīzijas ziņojuma “Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā”, ļaus uzlabot procesus un kopējo zemes dzīļu pārvaldību Latvijā. Vienlaikus jāakcentē, ka VARAM kopīgi ar Valsts vides dienestu (VVD) un VSIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) pastāvīgi īsteno vairākus pasākumus attiecībā uz zemes dzīļu pārvaldības stiprināšanu, veicot uzlabojumus gan tiesību aktos, gan praktiskajā pārvaldībā un kontrolē.
Jau šobrīd galvenajā valsts politikas plānošanas dokumentā vides jomā – Vides politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam – ietverti vairāki rīcības virzieni, kas attiecas uz zemes dzīļu un derīgo izrakteņu jomas pārvaldības uzlabošanu. Tajos ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz aprites ekonomikas principu ieviešanu derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā, pasākumi, kas sekmēs derīgo izrakteņu vietu rekultivāciju un kas cels zemes dzīļu izmantošanas procesa uzraudzības efektivitāti, tai skaitā ieviešot tālizpētes tehnoloģijas zemes dzīļu kontroles procesā. Tā, piemēram, arī Valsts vides dienesta darbības stratēģijā 2021.–2023.gadam ir iekļauti uzdevumi efektīvas zemes dzīļu resursu ieguves procesa uzraudzības nodrošināšanai.
Jānorāda, ka jau šobrīd notiek darbs pie datu kvalitātes un pilnīguma uzlabošanas, kontroles risinājumu uzlabošanas un nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos. Tā, piemēram, LVĢMC jau ir izstrādājusi Zemes dzīļu informācijas sistēmu, apvienojot lielu daļu digitāli esošās zemes dzīļu informācijas un nodrošinot tās pieejamību, kā arī tiek uzsākta Valsts ģeoloģijas fonda materiālu digitalizācija. Ir izstrādāts un praksē jau tiek pielietots risinājums, kas ļauj datus par derīgo izrakteņu iegūto apjomu atradņu reģistrā ievadīt pašiem derīgo izrakteņu ieguvējiem, tādējādi sekmējot efektīvāku krājumu bilances sagatavošanu. Tāpat ir izstrādāta VVD lietotāja saskarne Zemes dzīļu informācijas sistēmā informācijas apmaiņas uzlabošanai starp LVĢMC un VVD. Jau tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”, kas vienlaikus risinās daudzus jautājumus par efektīvāku dokumentu un informācijas apriti. Ministrija arī norāda, ka pastāvīgi tiek veikti uzlabojumi attiecībā uz risku orientētu pārbaužu plānošanu un kontroles veikšanas uzlabošanu.
Vienlaikus, izvērtējot derīgo izrakteņu jomu Latvijā, ir svarīgi ņemt vērā to, ka efektīvai zemes dzīļu jomas pārvaldībai, it īpaši aprites ekonomikas kontekstā, nozīmīga ir arī citu resoru institūciju sadarbspēja, griba un orientēšanās uz mērķi, piemēram, attiecībā uz būvmateriālu apriti, kur šobrīd nepieciešams ieviest nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvai un savlaicīgai kontrolei. Ministrija norāda, ka jārisina arī jautājums saistībā ar zemes īpašumtiesībām, kas apgrūtina jomas pārraudzību.
Ministrija pateicas Valsts kontrolei par veikto revīziju, apjomīgo un būtisko izvērtējumu un sagatavotajiem ieteikumiem, no kuriem daļa attiecas uz darbībām, kas jau tiek īstenotas. VARAM turpinās aktīvu darbu pie zemes dzīļu pārvaldības jomas pilnveidošanas sadarbībā ar VVD un LVĢMC, tai skaitā ieviešot Valsts kontroles revīzijas ieteikumus.